Ar vārdu, attēlu var ietekmēt ļoti daudz. Nemaz nav jāmeklē gudru zinību profesionāļu pētījumi un atziņas, pietiek saprast, kas notiek Krievijā, kur ar abiem šiem rīkiem nozombēti miljoni.
Taču vārds un attēls spēj darīt daudz vajadzīga un laba, var mudināt uz sabiedrībai labvēlīgo, vēstīt par problēmām un to novēršanas ceļiem.
Tieši vārda spēks ir tas, kāpēc notiek dažādas kampaņas un akcijas, kas aicina pievērst uzmanību gan atbalstāmajam, gan izskaužamajam mūsu dzīvē. Tās rīko valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, arī uzņēmumi. Pieteikums mēdz būt diezgan skaļš, nu vismaz to sadzird tie, kas informāciju saņem no sabiedriskajiem medijiem. Amatpersonas stāsta, kāpēc kampaņa (un līdz ar to tai tērētā nauda) nepieciešama, uz kādiem pētījumiem, analīzi tās vajadzība balstīta. Reizēm rīko attiecīgās nozares diskusijas, notiek citi atraktīvi vai akadēmiski pasākumi, dažkārt publiskajā telpā redzam plakātus, kas rosina kaut ko darīt vai nedarīt. Vārdu sakot, veidi ir dažādi. Taču kaut kas visām ir līdzīgs, proti, nav nācies dzirdēt tikpat publisku stāstu par to, ko pasākums vai to kopums devis. Vai kampaņām ir kādi izmērāmi rezultāti, kas ietekmējuši problēmas risinājuma virzienu un parādāmi sabiedrībai kaut pēc ilgāka laika? Līdz šim tā īsti to saklausījusi esmu no Sabiedrības integrācijas fonda.
Un reizēm sāk šķist, ka vārda izmantošana kādas rīcības veicināšanai ir pārlieka. Vai neveidojas tāds kā kampaņu un akciju troksnis? (Proti, ja kaut kas ir par skaļu un daudz, to vairs nedzirdi.) Pārskatot novembrī rīkotos, saskaitīju vismaz desmit dažādus rosinājumus sabiedrībai.
Lūk, daži. Labklājības ministrija sāk īstenot kampaņu “Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta”, kuras mērķis ir veicināt izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē, aicināt atpazīt emocionālās vardarbības pazīmes un mudināt vērsties pēc palīdzības. Tieslietu ministrijas kampaņas “Kļūdīties ir cilvēcīgi. Palīdzēt arī.” mērķis ir piesaistīt cilvēkus darbam Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts probācijas dienestā, kā arī vairot sabiedrības un iestādēs nodarbināto izpratni par iestāžu darbības mērķiem, ikdienas darbu un tā specifiku un ieguvumiem. Zāļu valsts aģentūra piesaka, ka piedalās sociālo mediju kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek), un tajā aicina ziņot par zāļu blakusparādībām. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis rīko informatīvo akciju “Pārtrauc klusēšanu!”, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību seksuālās vardarbības problēmai. Sabiedrības integrācijas fonds šomēnes aicina uz pasākumiem kampaņā “Gan jaunība, gan briedums ir vērtība” un Veselības ministrija “Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!”.
Vēl šomēnes ir “Rīgas ūdens” kampaņas “Misija: Mans ūdens” pasākumi, notiek akcija “Eiropas medus brokastis”, apdrošinātāji sadarbībā ar “Drošas Braukšanas Skolu” sāk akciju “Misija: drošs ceļš uz skolu” un citas. Katrai, protams, savs un vajadzīgs mērķis. Vai katra tiešām tiek līdz tiem, kam tā svarīga? Par to domājot, nāk prātā sens teiciens – kā par daudz, tas par skādi.
Komentāri