Arvien biežāk un skaļāk izglītības satura reformu sakarā dzirdam jēdzienu “kompetencēs balstīta izglītība”. Par jaunumiem šīs reformas ieviešanā raksta arī “Druva”, dzirdēts viena otra pedagoga viedoklis. Tomēr kopumā izteikumi tādi piesardzīgi, jo dzīvē jau lielākā daļa sabiedrības, arī ar pedagoģiju saistītā, izsludināto jauno saturu nebija redzējusi ( līdz 25.septembrim). Skolotāji, vecāki, par izglītības procesiem atbildīgās amatpersonas jau sāka uztraukties, kas nu būs, kā strādāsim, uz kādu mērķi un ar kādiem līdzekļiem iesim.
Ja godīgi, man likās, ka šī reforma vairāk izskandināta, nevis patiesās pārmaiņās balstīta. Vārds “kompetences” izglītības standartos un programmās dominē jau vairāk nekā 10 gadus. Prasmes un iemaņas, kas jāprot izmantot dzīves situācijās, ir ierasta prakse skolu darbā. Mācību stundas skolās, nodarbības pirmsskolas izglītības iestādēs, kas notiek ārpus izglītības iestādes – dabā, muzejā, uzņēmumā -, kur nu vēl daudzveidīgie projektu darbi un pieredzes krāšana pat dažādās starptautiskās sadarbības programmās – tas taču bija vistiešākais darbs kompetenču apgūšanas lauciņā. Likās jau, ka čiks vien būs, kārtējā reforma reformas pēc.
Tad nu tagad, kad jaunais mācību saturs nodots sabiedrības apspriešanā, ir iespēja ar to iepazīties, vērtēt un, kā rosina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pat izteikt savus ierosinājumus un priekšlikumus, lai reformas saturu pilnveidotu un padarītu pieņemamu ikvienam. Priekšlikumus, ierosinājumus IZM pieņems līdz 2018.gada 1.februārim, tad tos apkopos un jauno izglītības saturu iesniegs Ministru kabinetam (MK) apstiprināšanai. Kad jaunais dokuments būs jau kā MK noteikumi, atliks tos vien izpildīt.
2018.gada 1.februāris nav aiz kalniem, ieskatoties sabiedrības apspriešanā nodotajā dokumentā, redzams, ka saturs tiešām solās būt jauns, tāpat skolēnu darba rezultātu vērtēšana ikdienā un valsts pārbaudījumos. Iespējams, tieši pārbaudījumu saturs un forma visvairāk satrauc tos, kam drīzumā jāabsolvē pamatskola vai kāda no vidējās pakāpes izglītības iestādēm. Te nu varam uzelpot- jaunais saturs valsts pārbaudījumos būs iekļauts pēc pieciem gadiem – 2021./2022. mācību gada noslēgumā.
Arī citā ziņā piedāvātajā dokumentā daudz jauna, iepazīstama, apspriešanas vērta. Jā, “kompetences” paliek, jēdzienam piedāvāts krietni latviskāks sinonīms “lietpratība”. Taču shēma, kā to visu dabūt kopā un cauri visam izglītošanas/ izglītošanās procesam, visai sarežģīta. Ko lasīt, pētīt, domāt, spriest, pieņemt un noraidīt tiešām būs. Vien kāda dzīves laikā iemiesojusies iekšējā balstiņa čukst: “Priekšlikumus jau izteikt vari, bet vai kāds tos dzirdēs, ņems vērā? Reforma varbūt nav reformas pēc, bet apspriešana apspriešanas pēc …”
Lai nu paliek, ir atvasara, spoži mirdz un silda rudens saule, tā mudina domāt pozitīvi – arī manu viedokli uzklausīs.
Komentāri