Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai trūcīgie tiešām spēs atbrīvoties no parādsaistībām

Sallija Benfelde
06:25
29.06.2021
8

Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu un ar to saistītos četrus likumprojektus par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Mērķis ir dot iespēju trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecībās esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no nākamā gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām. Parāds nevar būt mazāks par 500 un lielāks par 5000 eiro, tam jābūt patēriņa kredītam un tas nav ņemts pēdējo trīs mēnešu laikā. Ir vēl virkne ierobežojumu un noteikumu. Diemžēl ir pāris nosacījumu, kuri, iespējams, padarīs šo procedūru neiespējamu. Pirmais un galvenais, ka pēdējā gadā parādnieka vidējie ienākumi mēnesī nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un viņam vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss. Pieteikums iesniedzams notāram, un tūlīt arī notāram jāsamaksā 100 eiro. Pēc tam parādnieks turpina segt parādsaistības, līdz aptuveni pēc pusgada tiek pieņemts lēmums – tās dzēst vai nedzēst.

Manuprāt, trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuriem šis statuss ir bijis nevis dažus mēnešus, bet ir jau ilgstoši veselības problēmu dēļ -, viņiem ir 1. vai 2. grupas invaliditāte, un invaliditātes pabalsts ir viņu vienīgais ienākumu avots -, 100 eiro ir gluži fantastiska summa. Kā zināms, trūcīgās personas statuss tiek piešķirts cilvēkam, kurš dzīvo viens un kura mēneša ienākumi nepārsniedz 109 eiro. Lai arī trūcīgajām personām ir komunālo maksājumu atlaides, maksājumi tomēr ir jāveic. Tas pats attiecas arī uz medicīnas pakalpojumiem un zālēm. Protams, daļai zāļu ir atlaides, bet summa, ko nākas mēnesī tērēt, parasti nav daži eiro. Piemēram, pašvaldība gadā kompensē 130 eiro zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kas reālajā dzīvē nozīmē, ka jau pēc trīs, četriem vai pieciem mēnešiem šī summa ir iztērēta.

Tātad no garantētajiem 109 eiro jāatskaita visa veida komunālie maksājumi un izdevumi par zālēm un medicīnas pakalpojumiem. Par atlikušo naudiņu jācenšas izdzīvot, jo ar pārtikas pakām ne tuvu tam nepietiek, turklāt tā ir tik vienveidīga pārtika, ka ātri var iedzīvoties vēl kādās veselības problēmās. Līdzīgi ir ar maznodrošinātā statusu – ja cilvēks dzīvo viens, šo statusu piešķir, ja viņa ienākumi nav lielāki par 272 eiro mēnesī. Viņam tāpat ir jāmaksā daļa komunālo maksājumu, jāmaksā par zālēm un medicīniskajiem pakalpojumiem. Viņam nav nekustamā īpašuma. Par zālēm vispirms jāsamaksā pašam, tad pēc tam paš­valdība noteiktās summas apmērā naudu atmaksā. Protams, datora nav. Tādēļ papildus uzreiz rodas jautājums, kā cilvēks var katru mēnesi maksāt noteikto kreditora vai parādu piedzinēja summu, jo viņam tādas naudas nav. Problemātiski būs arī obligātie finanšu pratības kursi, jo tie notiks attālināti. Ja veselības problēmas ir nopietnas un ārstu komisija ir piešķīrusi asistentu, tas nozīmē, ka arī pārvietoties nav vienkārši, tādēļ staigāt uz kursiem nebūt nav viegls pasākums.

Minētās problēmas nav izdomātas, zinu reālus cilvēkus, kuri dzīvo sociālajā dzīvoklī, kur vienīgās ērtības ir izlietne ar auksto ūdeni un elektrība. Istabiņa tiek apsildīta ar plīts mūrīti. Sausā tualete ir pagalmā. Nav ne ledusskapja, ne veļas mašīnas, ne gāzes vai elektriskās plīts. Siltā un karstā laikā kaut kas silts tiek gatavots uz vienriņķa elektriskās plītiņas. Briketes apmaksā paš­valdība, ar tām gadu kaut kā var izvilkt, ja ziema nav ļoti gara un auksta. Un tā viņi dzīvo ne jau tādēļ, ka ir sliņķi vai alkoholiķi. “Ceļojums” uz pašvaldības daļēji apmaksātajām dušām, lai nomazgātos, kļūst par pārbaudījumu, tāpat kā došanās pie ārsta. Invaliditātes pabalsti ir mazi arī tad, ja darba stāžs ir 20 – 30 gadi. Ja cilvēks nopietni saslimis nevis pusmūžā, bet agrāk, tad tas, protams, ir vēl mazāks. Ar vārdu sakot, noteikumus šiem cilvēkiem diez vai izdosies izpildīt.

Protams, notāri nevar strādāt par velti, bet tas nozīmē, ka ir jāparedz veids, kā šādos gadījumos samaksāt notāram par darbu, lai neatstumtu nabadzīgo cilvēku, kurš tādā stāvoklī ir nonācis veselības problēmu dēļ. Saprotu, ka panākt, lai “vilks paēdis, bet kaza dzīva”, ir ļoti sarežģīts jautājums, tomēr varbūt to varētu kaut kā risināt?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi