Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vai trūcīgie tiešām spēs atbrīvoties no parādsaistībām

Sallija Benfelde
06:25
29.06.2021
13

Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu un ar to saistītos četrus likumprojektus par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Mērķis ir dot iespēju trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecībās esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no nākamā gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām. Parāds nevar būt mazāks par 500 un lielāks par 5000 eiro, tam jābūt patēriņa kredītam un tas nav ņemts pēdējo trīs mēnešu laikā. Ir vēl virkne ierobežojumu un noteikumu. Diemžēl ir pāris nosacījumu, kuri, iespējams, padarīs šo procedūru neiespējamu. Pirmais un galvenais, ka pēdējā gadā parādnieka vidējie ienākumi mēnesī nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un viņam vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss. Pieteikums iesniedzams notāram, un tūlīt arī notāram jāsamaksā 100 eiro. Pēc tam parādnieks turpina segt parādsaistības, līdz aptuveni pēc pusgada tiek pieņemts lēmums – tās dzēst vai nedzēst.

Manuprāt, trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuriem šis statuss ir bijis nevis dažus mēnešus, bet ir jau ilgstoši veselības problēmu dēļ -, viņiem ir 1. vai 2. grupas invaliditāte, un invaliditātes pabalsts ir viņu vienīgais ienākumu avots -, 100 eiro ir gluži fantastiska summa. Kā zināms, trūcīgās personas statuss tiek piešķirts cilvēkam, kurš dzīvo viens un kura mēneša ienākumi nepārsniedz 109 eiro. Lai arī trūcīgajām personām ir komunālo maksājumu atlaides, maksājumi tomēr ir jāveic. Tas pats attiecas arī uz medicīnas pakalpojumiem un zālēm. Protams, daļai zāļu ir atlaides, bet summa, ko nākas mēnesī tērēt, parasti nav daži eiro. Piemēram, pašvaldība gadā kompensē 130 eiro zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kas reālajā dzīvē nozīmē, ka jau pēc trīs, četriem vai pieciem mēnešiem šī summa ir iztērēta.

Tātad no garantētajiem 109 eiro jāatskaita visa veida komunālie maksājumi un izdevumi par zālēm un medicīnas pakalpojumiem. Par atlikušo naudiņu jācenšas izdzīvot, jo ar pārtikas pakām ne tuvu tam nepietiek, turklāt tā ir tik vienveidīga pārtika, ka ātri var iedzīvoties vēl kādās veselības problēmās. Līdzīgi ir ar maznodrošinātā statusu – ja cilvēks dzīvo viens, šo statusu piešķir, ja viņa ienākumi nav lielāki par 272 eiro mēnesī. Viņam tāpat ir jāmaksā daļa komunālo maksājumu, jāmaksā par zālēm un medicīniskajiem pakalpojumiem. Viņam nav nekustamā īpašuma. Par zālēm vispirms jāsamaksā pašam, tad pēc tam paš­valdība noteiktās summas apmērā naudu atmaksā. Protams, datora nav. Tādēļ papildus uzreiz rodas jautājums, kā cilvēks var katru mēnesi maksāt noteikto kreditora vai parādu piedzinēja summu, jo viņam tādas naudas nav. Problemātiski būs arī obligātie finanšu pratības kursi, jo tie notiks attālināti. Ja veselības problēmas ir nopietnas un ārstu komisija ir piešķīrusi asistentu, tas nozīmē, ka arī pārvietoties nav vienkārši, tādēļ staigāt uz kursiem nebūt nav viegls pasākums.

Minētās problēmas nav izdomātas, zinu reālus cilvēkus, kuri dzīvo sociālajā dzīvoklī, kur vienīgās ērtības ir izlietne ar auksto ūdeni un elektrība. Istabiņa tiek apsildīta ar plīts mūrīti. Sausā tualete ir pagalmā. Nav ne ledusskapja, ne veļas mašīnas, ne gāzes vai elektriskās plīts. Siltā un karstā laikā kaut kas silts tiek gatavots uz vienriņķa elektriskās plītiņas. Briketes apmaksā paš­valdība, ar tām gadu kaut kā var izvilkt, ja ziema nav ļoti gara un auksta. Un tā viņi dzīvo ne jau tādēļ, ka ir sliņķi vai alkoholiķi. “Ceļojums” uz pašvaldības daļēji apmaksātajām dušām, lai nomazgātos, kļūst par pārbaudījumu, tāpat kā došanās pie ārsta. Invaliditātes pabalsti ir mazi arī tad, ja darba stāžs ir 20 – 30 gadi. Ja cilvēks nopietni saslimis nevis pusmūžā, bet agrāk, tad tas, protams, ir vēl mazāks. Ar vārdu sakot, noteikumus šiem cilvēkiem diez vai izdosies izpildīt.

Protams, notāri nevar strādāt par velti, bet tas nozīmē, ka ir jāparedz veids, kā šādos gadījumos samaksāt notāram par darbu, lai neatstumtu nabadzīgo cilvēku, kurš tādā stāvoklī ir nonācis veselības problēmu dēļ. Saprotu, ka panākt, lai “vilks paēdis, bet kaza dzīva”, ir ļoti sarežģīts jautājums, tomēr varbūt to varētu kaut kā risināt?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi