Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu un ar to saistītos četrus likumprojektus par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.
Mērķis ir dot iespēju trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecībās esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no nākamā gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām. Parāds nevar būt mazāks par 500 un lielāks par 5000 eiro, tam jābūt patēriņa kredītam un tas nav ņemts pēdējo trīs mēnešu laikā. Ir vēl virkne ierobežojumu un noteikumu. Diemžēl ir pāris nosacījumu, kuri, iespējams, padarīs šo procedūru neiespējamu. Pirmais un galvenais, ka pēdējā gadā parādnieka vidējie ienākumi mēnesī nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un viņam vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss. Pieteikums iesniedzams notāram, un tūlīt arī notāram jāsamaksā 100 eiro. Pēc tam parādnieks turpina segt parādsaistības, līdz aptuveni pēc pusgada tiek pieņemts lēmums – tās dzēst vai nedzēst.
Manuprāt, trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuriem šis statuss ir bijis nevis dažus mēnešus, bet ir jau ilgstoši veselības problēmu dēļ -, viņiem ir 1. vai 2. grupas invaliditāte, un invaliditātes pabalsts ir viņu vienīgais ienākumu avots -, 100 eiro ir gluži fantastiska summa. Kā zināms, trūcīgās personas statuss tiek piešķirts cilvēkam, kurš dzīvo viens un kura mēneša ienākumi nepārsniedz 109 eiro. Lai arī trūcīgajām personām ir komunālo maksājumu atlaides, maksājumi tomēr ir jāveic. Tas pats attiecas arī uz medicīnas pakalpojumiem un zālēm. Protams, daļai zāļu ir atlaides, bet summa, ko nākas mēnesī tērēt, parasti nav daži eiro. Piemēram, pašvaldība gadā kompensē 130 eiro zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kas reālajā dzīvē nozīmē, ka jau pēc trīs, četriem vai pieciem mēnešiem šī summa ir iztērēta.
Tātad no garantētajiem 109 eiro jāatskaita visa veida komunālie maksājumi un izdevumi par zālēm un medicīnas pakalpojumiem. Par atlikušo naudiņu jācenšas izdzīvot, jo ar pārtikas pakām ne tuvu tam nepietiek, turklāt tā ir tik vienveidīga pārtika, ka ātri var iedzīvoties vēl kādās veselības problēmās. Līdzīgi ir ar maznodrošinātā statusu – ja cilvēks dzīvo viens, šo statusu piešķir, ja viņa ienākumi nav lielāki par 272 eiro mēnesī. Viņam tāpat ir jāmaksā daļa komunālo maksājumu, jāmaksā par zālēm un medicīniskajiem pakalpojumiem. Viņam nav nekustamā īpašuma. Par zālēm vispirms jāsamaksā pašam, tad pēc tam pašvaldība noteiktās summas apmērā naudu atmaksā. Protams, datora nav. Tādēļ papildus uzreiz rodas jautājums, kā cilvēks var katru mēnesi maksāt noteikto kreditora vai parādu piedzinēja summu, jo viņam tādas naudas nav. Problemātiski būs arī obligātie finanšu pratības kursi, jo tie notiks attālināti. Ja veselības problēmas ir nopietnas un ārstu komisija ir piešķīrusi asistentu, tas nozīmē, ka arī pārvietoties nav vienkārši, tādēļ staigāt uz kursiem nebūt nav viegls pasākums.
Minētās problēmas nav izdomātas, zinu reālus cilvēkus, kuri dzīvo sociālajā dzīvoklī, kur vienīgās ērtības ir izlietne ar auksto ūdeni un elektrība. Istabiņa tiek apsildīta ar plīts mūrīti. Sausā tualete ir pagalmā. Nav ne ledusskapja, ne veļas mašīnas, ne gāzes vai elektriskās plīts. Siltā un karstā laikā kaut kas silts tiek gatavots uz vienriņķa elektriskās plītiņas. Briketes apmaksā pašvaldība, ar tām gadu kaut kā var izvilkt, ja ziema nav ļoti gara un auksta. Un tā viņi dzīvo ne jau tādēļ, ka ir sliņķi vai alkoholiķi. “Ceļojums” uz pašvaldības daļēji apmaksātajām dušām, lai nomazgātos, kļūst par pārbaudījumu, tāpat kā došanās pie ārsta. Invaliditātes pabalsti ir mazi arī tad, ja darba stāžs ir 20 – 30 gadi. Ja cilvēks nopietni saslimis nevis pusmūžā, bet agrāk, tad tas, protams, ir vēl mazāks. Ar vārdu sakot, noteikumus šiem cilvēkiem diez vai izdosies izpildīt.
Protams, notāri nevar strādāt par velti, bet tas nozīmē, ka ir jāparedz veids, kā šādos gadījumos samaksāt notāram par darbu, lai neatstumtu nabadzīgo cilvēku, kurš tādā stāvoklī ir nonācis veselības problēmu dēļ. Saprotu, ka panākt, lai “vilks paēdis, bet kaza dzīva”, ir ļoti sarežģīts jautājums, tomēr varbūt to varētu kaut kā risināt?
Komentāri