Pagājušonedēļ Latvijas pagastu apvienības valdes sēdē pašvaldību vadītāji tikās ar Latvijas Pasta ģenerāldirektoru Gintu Škodovu. Apvienība pieņēma lēmumu, kurā pieprasa nodrošināt pasta pamatpakalpojumus visiem Latvijas
valsts iedzīvotājiem, arī iedzīvotājiem laukos. Lēmums tiks nosūtīts Satiksmes ministrijai un Ministru kabinetam.
Mūsu rajonu pagastu apvienībā pārstāv Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa un Veselavas pašvaldības vadītājs Egils Gruzde.
“Latvijas Pasta ģenerāldirektors informēja, ka pērn valstī slēgtas 239 pasta nodaļas, vēl strādā 712. No tām tikai simts ir rentablas, kurām jāuztur pārējās. Pērn Latvijas Pasts cietis lielus zaudējumus. Nākotnes vīzijā Latvijā paredzētas 155 pasta nodaļas un ap 300, kas strādās sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem pēc franšīzes principa. Izstrādāti kritēriji, kam piedāvās sadarbību. Tie nav nemaz tik vispārēji, prasības diezgan lielas. Prioritāte varētu būt veikalu tīkliem. Cilvēks veikalā varēs iegādāties to, ko pastā – aploksnes, markas. Taču kā notiks preses, paku un korespondences piegāde, pagaidām atbildes nebija. To nevar uzticēt kuram katram. Pasta sūtījumu piegāde – tā ir atbildība,” pastāstīja Egils Gruzde.
Māra Juzupa izteica pārliecību, ka pavisam drīz mazie pagasti kļūs par pamestām nomalēm. ”Ministru kabineta noteikumi paredz, ka katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un platību, jābūt vismaz vienai pasta nodaļai. Ja iedzīvotāju skaits nepārsniedz tūkstoti un blīvums ir mazāks par desmit cilvēkiem uz kvadrātkilometru, vispārējā pasta nodaļa var būt mobila. Nākotnē, kad būs novadi, katrā novadā būs viena pasta nodaļa. Kā ar pakalpojumiem tiks nodrošināti attālo pagastu iedzīvotāji? Tur nevarēs pat vēstules saņemt! Kas notiks ar avīzēm? Kā atzina pasta vadītājs – preses piegāde nes zaudējumus, bet, ja prasīs tik, cik tas maksā, cilvēki nespēs samaksāt. Nomalēs iestāsies pilnīgs klusums. Ir taču jārēķinās, ka ne visiem ir mašīnas, lai aizbrauktu uz pilsētu pēc avīzēm, vai pieejams internets, kur izlasīt jaunumus.
Sarunā dzirdējām dažādus variantus, kā izmantot esošos resursus un iespējas. Arī pašvaldību līdzdalību. Taču pašvaldības nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību – tirgot markas. Nevaram algot pastniekus.
Ja valsts piešķirtu naudu šīs funkcijas veikšanai, tad jā. Latvijā pašvaldības pastam vienmēr bijušas atsaucīgas. Ja nodaļa atrodas pašvaldības telpās, tiek prasīta
simbolisku īres maksa, netiek prasīti nekādi papildu izdevumi – kaut vai kāpņu remonts. Ja vēl pierēķinātu pašvaldību ieguldījumu, lai pasts varētu strādāt, šis valsts uzņēmums, visticamāk, jau sen būtu tādā finansiālā situācijā, kā tagad,” domās dalījās Māra Juzupa un piebilda, ka saprot uzņēmuma cīņu par izdzīvošanu. Katrs vadītājs meklē risinājumu, lai izkļūtu no finansiālām problēmām.
“Latvijas Pasta ģenerāldirektors vairākkārt uzsvēra, ka Eiropas valstīs pasta pakalpojumus subsidē
valsts un par to iestājas arī Latvijas Pasta vadība. Pasaulē vidēji pasta nodaļa apkalpo desmit tūkstošus iedzīvotāju. Latvijas Pasta mērķis – seši, septiņi tūkstoši,” Latvijas pagastu apvienības valdes sēdē dzirdēto stāstīja Egils Gruzde.
Šodien ir pēdējā darba diena Jāņmuižas pasta nodaļai.
”Pagājušonedēļ Priekuļu pagasta padomes deputāti tikās ar Latvijas Pasta Vidzemes reģiona direktoru Modri Romku – Laurīti. Viņš paziņoja, ka pasta nodaļu Jāņmuižā likvidē, jo tā ir nerentabla. Pierādīja ar skaitļiem. Trīs gadus, kopš tā strādā atjaunotās, pašvaldības piešķirtās telpās, darbība nesusi tikai zaudējumus. Pērn vairāk nekā deviņus tūkstošus latu. Tāda ir situācija.
Jāņmuižā pasts bija vieta, kur cilvēki nāca. Kā liecina Latvijas Pasta dati, ik dienu to apmeklēja ap 30 cilvēki. Viņiem bija svarīgi,
ka ir vieta, kur nopirkt avīzes, žurnālus. Vecākā paaudze sūta vēstules, viņiem vajag markas, aploksnes. Protams, ka žēl, ja kaut ko likvidē,” sacīja Māra Juzupa.
Veselavā pasta nodaļa atrodas pagastmājā. ”Pirms pāris gadiem Latvijas Pasts izteica ideju nodaļu pārcelt uz Bērzkrogu. Meklējām telpas, atradām. Bet šī jautājuma risinājums pieklusis. Pēc nākotnes ieceres Veselavā pasta pakalpojumu pieejamība paredzēta pēc franšīzes principiem. Tātad, viss atkarīgs no uzņēmēja, kurš sadarbosies ar Latvijas Pastu.
Diemžēl patlaban pasta nodaļā ir ļoti mazs preses klāsts. Bērzkrogā benzīntankā piedāvājums ir krietni plašāks,” pastāstīja Egils Gruzde.
Pēdējās nedēļās ne viena vien pašvaldība saskārusies ar līdz šim nepiedzīvotu deficītu. Kaudzēs stāv sagatavotie paziņojumi iedzīvotājiem par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, bet izsūtīt nevar. ”Nevaram nopirkt pastmarkas. To gluži vienkārši nav. Pieprasījām. Mums prasa avansa maksājumu. Ja pašvaldība ir maksātspējīga, pat firmas, kuras sniedz pakalpojumus par krietni lielākām summām, neko tādu neprasa. Mēnesī Priekuļu pagasta padome izsūta ap 120 vēstuļu. Paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli gaida vairāki tūkstoši iedzīvotāju,” pārsteidzošus jaunumus pastāstīja Māra Juzupa, bet Egils Gruzde piebilda: ”Arī Veselavas pagasta padomē kaudzē stāv vēstules bez markām. Tā nekad agrāk nav bijis.”
Kā nākotnē ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs izmantot un saņemt pasta pakalpojumus, rādīs nākotne.
Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri