Atkal esam iegājuši darba ritmā, lai gan dziļi mīļās atmiņās ir maija pirmās dienas, kad nedēļā brīvdienu bija vairāk nekā darbadienu. Ko tur liegties, brīvdienas patīk visiem, varbūt izņemot darba devējus, kuriem tās ir reāli zaudējumi. Tas nepatīk arī valsts maka turētājiem, jo Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka svētku dienā nodokļu ieņēmumi sarūk par aptuveni 8,6 miljoniem.
Šajā pavasarī politiskajā vidē daudz tika diskutēts par svētku dienām, kurām būt, kurām nebūt. Patiesībā tā ir tēma, pie kuras parlamentārieši atgriežas laiku pa laikam, mēģinot iedabūt kalendārā tos vai citus svētkus. Sūdzēties par svētku un ar to saistīto brīvdienu trūkumu mums nevajadzētu, jo šogad Latvijai Eiropas Savienības valstu vidū ir trešais augstākais oficiālo svētku brīvdienu skaits, pavisam 17. Saprotu, ka uzreiz sekos iebildumi, jo sarakstā ietilpst arī dienas, kas oficiāli ir svētku dienas, tomēr tiek atzīmētas svētdienās un līdz ar to ne vienmēr asociējas ar papildu brīvdienām. Gan jau kāds arī tūlīt minēs, ka Jāņu šogad vispār nav, jo svētki iekrīt sestdien un svētdien.
Bet ne par to stāsts, pārsteidz politiķu ņemšanās ap svētkiem. Dažkārt rodas sajūta, ka viss pārējais valstī ir vislabākajā kārtībā, vien tāds sīkums palicis, kā pareizi svētku dienas salikt. Šogad deputāti īpaši dāsni, pirmo reizi Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu par brīvdienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos, oficiālu svētku dienu gatavi dot arī 11.novembrim. Ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, var prognozēt, ka šos likumprojektus pat izdosies novest līdz pozitīvam balsojumam un iekļaušanai kalendārā, jo ar papildu brīvdienām vēlētāju balsis var piesaistīt tikpat labi kā savulaik ar banāniem.
Dažs politiķis, lai vēl vairāk nepalielinātu nodokļos neieņemto miljonu skaitu, ierosina atteikties no 1.maija kā oficiālas svētku dienas. Ja tautai liktu izvēlēties, kad viņi grib brīvdienu – maijā vai novembrī – viedoklis būtu vairāk nekā skaidrs.
Visā šajā svētku epopejā mani pārsteidza Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) ierosinātais 23. un 24.jūnija jeb Līgo vakara un Jāņu dienas vietā par svinamajām dienām noteikt astronomiskos vasaras saulgriežus, kas ir pāris dienu agrāk. Viņš rosina Līgo dienu un Jāņu dienu aizstāt ar vārdiem “vasaras saulgrieži” un “nākamā diena pēc vasaras saulgriežiem”. Jājautā, vai nebūs tāds puspadarīts darbs? Tad jau šādas pašas izmaiņas jāveic arī ziemā, atsakoties no šobrīd esošajiem Ziemassvētkiem, bet svinot ziemas saulgriežus un nākamo dienu pēc ziemas saulgriežiem.
Komentāri