Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, asociētā profesore
Tā kā Latvijas ārpolitika gandrīz nemaz nav virzīta uz Eiropas ārpolitiku, bet uz Amerikas, arī ekonomikā parādās Amerikas iezīmes. Tāpēc Latvijas politiku kaut kādā mērā var salīdzināt ar bijušā ASV prezidenta Džordža Buša aiziešanas laiku. Galvenais, ko šis politiķis vienmēr ir uzsvēris – viss, ko viņš ir darījis, ir pareizi. Iznāk, ka valsts vadītājs dzīvojis vienīgā un pareizā realitātē, kas eksistē priekš viņa, neņemot vērā to, kas notiek valstī.
Vai arī mūsu politiķi dzird tautu, vai arī viņiem šķiet, ka pašiem pieder absolūtā patiesība? Kā Latvijā visiem skaidro pašreizējo krīzi? Vienīgais vainīgais – pasaules ekonomiskā krīze. Neviens no politiskās elites nav vaicājis sev, vai arī pats nav līdzvainīgs ekonomiskajā un politiskajā procesā, kas tagad notiek Latvijā.
Jājautā, cik lielā mērā mēs Latvijā ieraugām varas krīzes pazīmes – nekompetenci, pašapmierinātību, pašapmānu un melus. Iesaku žurnālā „Sestdiena” izlasīt rakstu „Astoņkājis”, kas atsedz Satiksmes ministriju. No 18
varas personām astoņiem cilvēkiem nav augstākās izglītības. Tie ir cilvēki, kas pārvalda valsti vienā ministrijā. Jājautā, kā, būdami nekompetenti, viņi nonākuši politiskajā elitē? Tā šobrīd veido noslēgtu loku, kurā iederas neprofesionāli cilvēki. Noslēgtajā lokā nonāk kooperatīvo sakaru rezultātā ar radnieciskām saitēm vai arī tad, ja kalpots politiskajai elitei ar naudu, propagandu un pierādot uzticību krīzes situācijās.
Vērtējot politiķu pašapmierinātību, atliek vien ieslēgt televīziju. Vai kaut viens no politiskās elites ir izrādījis kaut kādu neapmierinātību, nožēlu par Latvijas situāciju? Trakākais, ka arī politiskā opozīcija, kurai vajadzētu būt šaubām, nevis rāda kritisku nostāju, bet turpina meklē iespēju „pieslīdēt” blakus valdošajiem. Ja neizdevies iekļūt koalīcijā, tad varbūt vismaz sānus var sasildīt. Kāpēc tā var teikt? Saeimā ik pa brīdim, neesot zālē pilnā skaitā koalīcijas partneriem, valdošo priekšlikumi iegūst pozitīvu balsojumu. No tā var izdarīt secinājumu, ka Latvijā ir oficiālā un neoficiālā koalīcija, kura neafišējas.
Par politiķu pašapmānu mēs šodien mēs varam runāt visvairāk.
Saeimas politiskā elite uzskata, ka Latvijā viss ir kārtībā. Lielākā daļa no viņiem sev nemelo. Viņi tā uzskata. Kāpēc lai neuzskatītu? Saeima vēl nav samazinājusi savus izdevumus par 15 procentiem, kā tas uzdots budžeta iestādēm. Deputātiem nav samazinājusies ne darba alga, ne darba samaksa. Samazināta darba alga valsts ierēdniecībai vēl nenozīmē, ka tiek samazināta darba samaksa, jo alga nav prēmijas, vadības līgumi, sociālie un veselības pabalsti. Alga deputātam veido ap 50 procentiem no tā, ko ikdienā saņem. Deputāts par to, ka viņš ierodas uz komisijas sēdi, saņem atsevišķu samaksu, kas nav alga. Tā uzbūvēta Saeimas darbība. Kas izdomājis šo likumu un kas var to izmainīt? Viens un tas pats – Saeima.
Melus no valdošās politiskās elites nākas dzirdēt regulāri. Kaut vai par 13. janvāra nakti. Runas par grautiņa cēloņiem pārvērtušās it kā par teātra izrādi „Mans mīļais melis”, kur viens otram lasa apšaubāmas vēstules.
Taču es gribu teikt, ka mums jāaizdomājas par ko traģiskāku – par pašas sabiedrības garīgo veselību. Mēs taču klausāmies reklāmas, kas propagandē – „ja nelasīsi žurnālu „Privātā Dzīve”, tev nebūs par ko runāt sabiedrībā”. Kritēriji, kāpēc nonākt šajā žurnālā, ir ballīšu dīvas un augstākās sabiedrības karalienes. Tas jaunajai paaudzei kļūst par etalonu. Rīgā skolēni lasa, pārspriež, ir sajūsmā, ja kāds no viņiem nejauši ticis žurnāla fotogrāfijā. Šāds kults tiek veiksmīgi uzturēts, jo, kā vēsta abonēšanas rezultāti, „Privātā Dzīve” dominē arī krīzes apstākļos. Šis un citi piemēri liecina, kādu mēs sabiedrībā uzturam kultūras līmeni, kā mēs to veicinām. Kas tajā pašā laikā notiek ar literatūru, vienu no ļoti spēcīgiem faktoriem sabiedrības garīgās veselības veidošanā? Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri