Lielās diskusijas un strīdi pirms Saeimas vēlēšanām vēl tikai būs, bet jau šodien dažas nostādnes ir skaidras – proti, Latvijā un ārpus tās mītošo pilsoņu intereses varētu būt visai atšķirīgas.
Protams, visticamāk, Latvijā galvenokārt tiks runāts par labklājību – algām, pabalstiem, pensijām, darbavietām -, un solījumi tiks ietērpti demokrātijas un tiesiskuma “mērcē”, lai piedāvājumi izskatītos “kā Eiropā”. Tiesa gan, Eiropā izskatās ļoti dažādi, un izpratne par demokrātiju un tiesiskumu atšķiras, piemēram, Vācijā, Polijā vai Ungārijā. Bet šā vai tā, neatkarīgi no izpratnes, ko tas nozīmē, partijas Latvijā no demokrātijas saukļiem neatkāpsies. Un, lai gan pirmajā brīdī varētu likties, ka arī diasporas prasības par to pašu vien būs – par algām, pabalstiem un pensijām, kas varētu būt Latvijā – , tik vienkārši nav.
Aplēses rāda, ka ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 tūkstoši, tajā skaitā citās Eiropas valstīs 240 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. No Eiropas diasporas aptuveni 90 tūkstošiem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās, bet pēdējās Saeimas vēlēšanās savas tiesības balsot izmantoja tikai 23 tūkstoši pilsoņu. Kā zināms, diasporas balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, tātad ārpus Latvijas dzīvojošos var interesēt tikai partiju vai to apvienību saraksti Rīgā. Tiek arī lēsts, ka diaspora varētu ievēlēt astoņus Saeimas deputātus, ja vien aktīvi piedalītos vēlēšanās.
Tātad, no vienas puses, jautājums, vai diasporu vispār interesē 13. Saeimas vēlēšanas un, no otras puses, vai partijas interesē ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi, ja viņu aktivitāte nav liela? Turklāt, kā jau rakstīju, diasporas intereses tomēr atšķiras, un pirmais jautājums partijām no diasporas acīmredzot būs par ārpus Latvijas nopelnītajām pensijām un to, lai Latvijā tās neapliek ar mūsu nodokļiem, bet ar tās valsts, kurā tā nopelnīta. Nelielas diskusijas Latvijā jau par šo jautājumu ir bijušas – proti, nav taisnīgi neaplikt pensijas ar Latvijas nodokļiem tāpat kā vietējiem pensionāriem, jo galu galā tie, kuri būs atgriezušies, izmantos gan infrastruktūru, gan atlaides, kas pienākas pensionāriem. Savukārt diaspora teic, ka viņu pensijas tāpat nonāks Latvijas un tās uzņēmēju naudas makos, jo viņi taču dzīvos šeit. Tomēr galvenais iebildums ir, ka pensiju aizsardzība – tāpat kā attiecīgajā ārvalstī ar ienākuma nodokli neaplikt Eiropā nopelnītās pensijas minimumu, arī ja tas pārsniedz Latvijas pensiju neapliekamo minimumu 250 eiro – Latvija jau ir piešķīrusi ASV un Kanādā nopelnītajām pensijām, bet Krievijas un Ukrainas pensijas Latvijā ar nodokli neapliek vispār.
Otrs jautājums, kas interesē daudzus tā sauktās jaunās diasporas pārstāvjus, ir atbalsts bērniem skolās, kad viņi savas skolas gaitas turpina Latvijā. Arī tad, ja ģimenēs saziņa notikusi tikai latviešu valodā, zināšanas lielāko tiesu ir nepietiekamas, lai uzreiz sekmīgi iekļautos latviešu skolā. Teorētiski atbalsts bērniem, kuri kopā ar ģimenēm atbrauc vai atgriežas Latvijā, ir paredzēts, bet praktiski ne vienmēr pašvaldībām tam pietiek finansējuma. Un, protams, algu un mājokļa jautājums, kas tiešām ir svarīgs gan Latvijas, gan diasporas cilvēkiem.
Par šķelšanos “savējos” un “viņējos” runāju tādēļ, ka tāpat jau Latvijas sabiedrība vairāk vai mazāk ir sašķēlusies ne tikai pēc etniskā principa, bet, kā savā komentārā asprātīgi nesen “Druvā” rakstīja Jānis Buholcs, – “sorosītos” un “oligarhu pakalpiņos”. Tiesa, šie apzīmējumi vairāk gan bija domāti publiskām personām un amatpersonām, tomēr jāteic, ka arī sabiedrības izpratne kopumā dalās: vieni runā un rīkojas kā oligarhu advokāti, bet citi savukārt kā demokrātijas un arī liberālisma aizstāvji jeb “sorosīti”. Varētu, protams, strīdēties, vai tiešām demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums nozīmē visu slikto jeb “sorosītismu”? Varbūt savulaik šo apzīmējumu ļoti veiksmīgi “pielipināja” uzskatiem un darbībām, kurām mazs sakars ar bēdīgi slavenā finansista aizstāvību? Varbūt tas ir tāpat, kā ūdeni nosaukt par indi un pēc tam visus, kas lieto vai iesaka lietot ūdeni, pasludināt par indētājiem?
Jebkurā gadījumā 13. Saeimas vēlēšanas var izvērsties par vēl lielāku pilsoņu šķelšanos, atliek cerēt uz veselo saprātu.
Komentāri