Grūti spriest, vai var izdoties savākt 155 tūkstošus vēlētāju parakstu, kas nepieciešami, lai notiktu referendums par Saeimas atlaišanu. Un, protams, nav iespējams paredzēt, kāds būtu rezultāts, ja referendums tomēr notiktu. Tiesa gan, sabiedrība ir nokaitināta – gan tā saukto “deputātu kvotu” jautājumā, kur iztērēta milzu summa, gan saistībā ar grozījumiem mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Turklāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece stingri un nelokāmi TV raidījumā paziņojusi, ka deputātu kvotas ir laba lieta un tās netiks atceltas, tā apliecinot, ka beidzot ir kļuvusi par “sistēmas cilvēku”, kurš nekad neko nedarīs pret sistēmu, kas ļāvusi ieņemt amatu. Iespējams, mikronodokļa likumu atpakaļ Saeimai atdos Valsts prezidents, bet, vai Saeima tajā ko labos, vēl ūdenī rakstīts. Patiesībā nav gluži skaidrs, vai var apstiprināt Budžeta likumu, neapstiprinot kādu no pavadošās paketes likumiem, bet tas jau juristu jautājums.
Ne mazāk vēlētājus nokaitinājusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvairīgā nostāja jautājumā par Eiroparlamenta deputāti Ivetu Griguli, kura kopā ar Tatjanu Ždanoku un Andreju Mamikinu nobalsoja pret rezolūciju, kas paredz cīņu ar Krievijas un teroristu propagandu. Premjers Māris Kučinskis un vairāki partijas biedri uzskata, ka Grigule jāizslēdz no partijas, jo viņas nostāja šajā balsojumā ir pretēja Latvijas interesēm. Tomēr ZZS frakcijas vadītājs Saeimā un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan tā nedomā, viņš saka, ka par Ivetas Grigules izslēgšanu no partijas varētu lemt tikai pēc tam, kad Grigule atgriezīsies Latvijā. Kad notiks šī atgriešanās, Brigmanim nav zināms, sava viedokļa viņam neesot, bet lēmumam par izslēgšanu neesot noilguma. Patiesībā, raugoties, kā pavisam aši atpakaļ Jūrmalas mēra amatā tika iedabūts Gatis Truksnis, attieksme pret Griguli nepārsteidz. Izskatās, ka, piemēram, par to, kāpēc Grigule bija jāiedabū Eiroparlamentā un kāds tur ir viņas uzdevums, lemj pavisam citi cilvēki. Zinot Ivetas Grigules balsojumus, esot Saeimas deputātes amatā (pret kratīšanu bijušā politiķa Aivara Šlesera mājās, eksprezidenta Andra Bērziņa izvirzīšana un ievēlēšana, eiro ieviešanas apturēšanas centieni), nav grūti minēt, kādas ir viņu sponsorējošo cilvēku intereses un attieksme pret Latviju.
Arī citas Saeimā pārstāvētās partijas nevar lepoties ar labo darbu birumu – piemēram, Nacionālā apvienība (NA) spītīgi uzskata, ka ar tiesiskumu Latvijā viss ir kārtībā, bet “Vienotība” nav izrādījusi īpaši lielu sapratni, piemēram, labklājības jautājumos. Ar vārdu sakot, Saeimai nav ne vēlētāju uzticības, ne cieņas. Ja sekotu emocijām, tad ļoti gribētos atlaist Saeimu un īstenot ārkārtas vēlēšanas. Tomēr, manuprāt, tas neko daudz nedotu – vai nu tiktu savēlētas tās pašas partijas, tikai ar mazliet citu deputātu sastāvu, vai arī “Saskaņa” t.s. protesta balsojumos iegūtu tik daudz balsu, ka beidzot varētu vadīt valsti. Galu galā Rīgā sadarītais un nepadarītais līdz šim vēl nav apstādinājis galvaspilsētas vēlētājus balsot par Nilu Ušakovu. Turklāt Ušakovs sociālajos tīklos ir ieņēmis viedā padomdevēja un kritizētāja nostāju, tādēļ bažas par to, ka “Saskaņa” uz pašreizējo emociju viļņa varētu kļūt par partiju, kas iegūst visvairāk balsu, turklāt ar krietnu pārsvaru, ir pamatotas. Protams, 51 balsi saskaņieši neiegūs, bet partnerus atrast būs viegli. Manuprāt, uz kopīgu valdību varētu “parakstīties” gan ZZS, gan Latvijas Reģionu apvienība (LRA), un gan jau parādīsies kāds jaunpienācējs, kuru nebūs grūti pierunāt. Vēl gribu piebilst, ka biedē ne tik daudz “Saskaņas” etniskais sastāvs, jo būt krievam automātiski nenozīmē uzskatīt Putinu un viņa ideoloģiju par vienīgo pareizo, bet tas, ka partijas rīcība liecina – politika ir bizness, ir pilnīgi vienalga, kāda šeit ir valsts un tās iekārta. Komplektā ar Putina ideoloģijas atbalstītājiem tas veido bīstamu degmaisījumu Latvijas pastāvēšanai.
Tādēļ, lai cik ļoti arī gribētos redzēt šo Saeimu aizejam, manuprāt, parakstīties par Saeimas atlaišanu nav prātīgi. Atliek laikā līdz Saeimas vēlēšanām meklēt domubiedrus un atbalstīt tās partijas, kuras cenšas darīt vai kuras var piespiest darīt to darbu, kas tām darāms.
Komentāri