Pievienotās vērtības nodoklis no nākamā gada paaugstināsies vairākām preču grupām un pakalpojumiem. Kā to vērtē nozaru pārstāvji? Par medikamentu dārdzību nevajag kreņķēties
Medikamentiem piecu procentu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme paaugstināta līdz 10 procentiem. Cēsu Centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka: “Mēs vēl nezinām, no kuras dienas spēkā stāsies šis lēmums, bet dzīvē tas izskatīsies tā- zāles, kuras tagad var nopirkt par latu, būs par pieciem santīmiem dārgākas. Kas maksā četrus latus, klāt nāks jau 20 santīmi. Man liekas, ka šie grozījumi nav sāpīgākie iedzīvotājiem. Cilvēki prasa- cik maksās parastākie sirds pilieni. Viens oriģināls būs par vienu, diviem santīmiem dārgāks. Mainīsies arī uztura bagātinātāju cenas. Tiem PVN bija 18 procenti, tagad 21. Taču par lielu sadārdzinājumu nevienai aptiekas preču grupai nav runas. Un iedzīvotājus nevajag baidīt. Nav jau zāļu cena uz pusi lielāka, un zāles jau arī nav maize, kas būtu jāpatērē katru dienu. Labi vai slikti, ka PVN audzis? Mēs nedzīvojam atrauti no valstī notiekošā. Un laikam jau ir tā, ka mums katram kā bitēm, kaut vai pa santīmiņam, pienesums valsts budžetā ir jāsarūpē.
Ja godīgi, aptiekām pašlaik vairāk rūp cits jautājums- kas būs ar kompensējamo medikamentu cenu segšanu no valsts budžeta. Šogad valstij šiem mērķiem pietrūkst septiņi miljoni latu. Aptiekas pašlaik pamatoti satraucas, ka var atpakaļ nesaņemt līdzekļus par iedzīvotājiem atdotām un jau patērētām zālēm. Bet tas atkal nenozīmē, ka nākamajā gadā pacientam, kuram tas pienākas, neizrakstīs valsts kompensētas zāles. Bijām uz sarunu Veselības ministrijā un reālākais risinājums- lūgt samazināt par 10 procentiem zāļu cenu ražotājam. Daudzi medikamenti tiek iepirkti no ārvalstu zāļu ražotājiem, un šāds risinājums pašreizējā valsts finanšu situācijā nav neiespējams.”
Lauku tūrisma uzņēmēji strādās kā traki
Viesu mājas un lauku tūrismam izmantojamās mājas, kempingi, tūrisma mītnes līdz šim par viesu izmitināšanu maksāja 5 procentu PVN likmi, bet turpmāk būs jāmaksā 21 procenta apmērā. „Mēs izdzīvosim un strādāsim kā traki, bet tikai tāpēc, ka esam stabils uzņēmums, kurš līdz šim daudz ieguldījis attīstībā un klientu piesaistē. Taču slēgto viesu namu skaits ar šo nodokļu palielinājumu Latvijā tikai paaugstināsies,” prognozēja viesu nama „Nītaures dzirnavas” projektu direktore Gunta Rozenberga. „Jau augustā sākām slēgt līgumus ar klientiem 2009. gadam. Līgumus mēs nelauzīsim un cenu nemainīsim, bet visai iespējams, ka cenu minimumā mēs neiekļausimies, jo šovasar pakalpojumu cenas pazeminājām, krīzes laikā atliekot jebkādas investīcijas uzņēmumā, cerot izmantot tikai to bāzi, kas jau viesu namā radīta.” G.Rozenberga uzsver, ka PVN likmes paaugstināšana viesu namiem nav nekas jauns pasaulē. „Ja vien būtu pārliecība, ka visa nodokļos iekasētā naudiņa aizies valsts attīstībai, tad mēs sakostu zobus un pārdzīvotu krīzi, bet manī nemaz nav pārliecības, ka valsts līdzekļus tērēs racionāli.”
Uztrauc ne jau ūdens cena, bet valsts bankrots
Uzņēmuma “Vinda” direktors Varis Ādamsons: “Gribu, lai cilvēki saprastu, ka “Vinda” nepaaugstinās maksu par ūdeni, cena pieaugs tāpēc, ka valdība paaugstinājusi pievienotās vērtības nodokli (PVN) no pieciem procentiem uz 21. Nekas no šīs starpības nepaliks mūsu kabatā. Ja līdz šim par ūdeni un kanalizāciju klienti maksāja 1,20 Ls/ m3, piecu procentu PVN veidoja sešus santīmus. Pa jaunam tie būs jau 25,2 santīmi. Vidēji Cēsu iedzīvotājs patērē 2,2 – 2,5 kubikmetrus ūdens, tātad vienam cilvēkam būs vairāk jāmaksā gandrīz 50 santīmi mēnesī.
Ja cilvēkam ir stabili ieņēmumi, ja viņš regulāri maksā visus maksājumus, problēmām nevajadzētu būt. Tas, kurš palicis bez darba, nevarēs vairs segt visus komunālos izdevumus, un sāksies lavīnveida problēmas.
Visā šajā situācijā saskatu arī apdraudējumu mūsu uzņēmumam, bet ne dēļ PVN paaugstinājuma ūdenim. Ja nodoklis būtu paaugstināts vasarā, kad situācija bija mierīga, satraukuma nebūtu, kad tas notiek uz kopējā izmaksu pieauguma un ieņēmumu samazināšanas, tas nav labi.
Kāds noved valsti līdz bankrotam, nenesot par to nekādu atbildību. Un tagad iekasē naudu, jo, lūk, bizness neizdevās, bet citi lai samaksā. Manuprāt, kādam par to vajadzētu atbildēt. Kas notiktu, ja es “Vindu” novestu līdz bankrotam? Ietu uz domi un teiktu, ka vairs nav naudas, lai palīdz? Domāju, ka mani atlaistu uz dienas. Te noved pie bankrota veselu valsti, bet nekādas sankcijas neseko. Ziņās lasu, ka mazā Igaunija ir gatava mums palīdzēt, un tad man ir kauns par mūsu valsti. Valdība no mums slēpa patieso situāciju, bet kādam par visu to tomēr ir jāatbild tautas priekšā.
Komentāri