Gandrīz nedēļu tiek runāts par nu jau skaļi pausto iespēju vakcināciju pret Covid-19 noteikt kā obligātu. Vismaz atsevišķās profesiju grupās. Gala lēmums vēl nav pieņemts, taču par to izteikušies gandrīz visu iespējamo organizāciju pārstāvji.
Šis nu reiz ir gadījums, kad viedokļu atšķirības nav iezīmējamas tikai starp noteiktām institūcijām vai jomām, bet tās kā īlens duras cauri arī katras profesijas un iestādes iekšienē. Ja mediķu profesionālās organizācijas strikti neiestājas pret vakcināciju kā obligātu, tad izglītības darbiniekus pārstāvošās organizācijas šādu, vēl tikai iespējamo, soli vērtē kritiskāk. Vienlaikus izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi pārliecību, ka pedagogi ir viena no apzinīgākajām sabiedrības grupām un arī bez obligātuma noteikšanas līdz septembrim lielākoties būs jau vakcinējušies. Viņas vadītā ministrija arī sazinājusies ar Veselības ministriju, lai lūkotu iespējas tieši izglītības darbiniekiem rezervēt “Johnson&Johnson” meitas uzņēmuma vakcīnas, kuru pilnīgai iedarbībai nepieciešama tikai viena pote.
Tā kā līdz ar iespējamo obligātumu tiek pieļauts arī dot tiesības iestāžu vadītājiem mainīt darba pienākumus (mazinot saskarsmi ar citiem) vai pat pārtraukt darba attiecības ar savlaicīgi nevakcinētajiem darbiniekiem, “Druva” nolēma apjautāties vairāku mūspuses izglītības iestāžu direktoriem par šādu tuvākās nākotnes iespējamo situāciju. Sazinoties tikai ar četru iestāžu vadītājiem jaunajā Cēsu novadā, noskaņojuma aina atklājas visai raiba.
Priekuļu pagasta Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) vadītāja Iveta Zariņa no aptaujātajiem ir vienīgā, kura būtu priecīga, ja valdība tiešām šādu lēmumu par obligāto vakcināciju pieņemtu. “Pati esmu par vakcināciju, jo mūsu profesijā ik dienu tomēr ir ļoti cieša saikne ar bērniem, ar vecākiem, ar kolēģiem,” uzsver bērnudārza vadītāja, piemetinot, ka ar bērniem jebkādas distances ievērošana darbā ir neiespējama. Turklāt karantīnas laiks, kurš šogad negaidīti bija jāievēro kādam vai vairākiem no kolēģiem, kad vien bijusi saskarsme ar inficēto, mācību procesa nodrošināšanu ārkārtīgi sarežģījis. Šāda šķēršļa mācību darbā nebūtu, ja visi vakcinētos. Tad karantīna nav jāievēro. Jāņmuižas PII kolektīvā gan esot ļoti maz cilvēku, kuri būtu strikti pret vakcināciju, līdz ar to nav lielu bažu. Vērtējot situāciju izglītības sistēmā kopumā, I.Zariņa atzīst, ka mediju saceltā trauksme par iespējamo masveida pedagogu aiziešanu no darba ir krietni pārspīlēta, informācija līdz šim bijusi pietiekama un visiem pieejama. “Diemžēl daudzi no mums – un tādi esam arī mēs, pedagogi, – stipri ietekmējamies no dažādiem ierakstiem sociālajos medijos, arī nepārbaudītiem viedokļiem.” Lai nu kā, viņasprāt, līdz rudenim daudzi tomēr saņemsies un vakcinēsies.
Arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktors Oskars Kaulēns atbalsta vakcināciju kā sabiedrisku atbildības žestu. Par drošu mācību sākumu arī nav satraukuma, jo DACVĢ strādājošo vidū jau ir pat pārsniegts par vēlamo izvirzītais 80% vakcinācijas slieksnis. Uz provokatīvu jautājumu par morālu gatavību atlaist nevakcinētu darbinieku, O.Kaulēns atbild ar jau pandēmijas laikā pārbaudītu iespēju – attiecīgajā gadījumā varētu domāt par konkrētā mācību priekšmeta attālinātu nodrošināšanu audzēkņiem. “Te, protams, būtu jāizvērtē, vai skolēni no tā necietīs, un tā nesanāks izdabāšana skolotājam.” Par publiski nereti piesaukto cilvēktiesību un brīvību aizskaršanu O.Kaulēns teic skaidri: “Ja mana individuālā brīvība apdraud citas personas brīvības vai tiesības uz dzīvi, veselību, tad šī brīvība kaut kādā mērā ir ierobežojama.” Tas arī ir viens no demokrātijas pamata principiem, un šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ierobežojumi būtu iespējami, turklāt tieši “valsts ir tas arbitrs, kas var pieņemt šo lēmumu.”
Savukārt Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa, izprotot vakcinācijas nepieciešamību, tomēr obligātumu neatbalsta. Pagaidām viņa nezināja teikt, cik daudz kolektīvā varētu būt tādi, kuri principiāli nevēlas vakcinēties, un arī iespējamos risinājumus vēl neņēmās prognozēt. Taču kopumā šādu valdības rīcību L.Krūmiņa vērtē kā ļoti riskantu, zinot, cik grūti daudzviet skolās ir aizpildīt jau esošās vakances.
Kategoriski pret šobrīd notiekošo ir Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš, nosaucot eskalējušos situāciju par “vājprātu”. Akcentējot risku ar šādiem politiskiem lēmumiem zaudēt to pašu personāla kodolu, kas skolās vēl ir, viņš vērš uzmanību uz IZM pēdējās dienās sauktajiem vakcinācijas īpatsvara neticamajiem procentiem. Viņam kā skolas direktoram nevienu reizi nav prasīta informācija par šī brīža vakcinēto skaitu iestādē. V.Nītiņš apliecināja, ka nekādi nevērsīsies pret saviem darbiniekiem, ja viņi tomēr atturēsies no vakcīnas.
Komentāri