Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai gaidāma “Saskaņas” kursa maiņa

Sallija Benfelde
16:57
05.11.2019
6

Manuprāt, nekur pārāk tālu no Maskavas “Saskaņa” gan nav bijusi, par spīti tam, ka kādu laiku centās izskatīties pēc sociāldemokrātiem un lieliem Latvijas mīļotājiem.

Protams, tā nekad nav definēta kā krievu partija, bet, vairākums biedru nebija un nav latvieši. Lai dabūtu savā pusē latviešu vēlētājus un ar cerību beidzot tikt pie varas Latvijā, “Saskaņa” pirms diviem gadiem, 2017. gada rudenī, paziņoja, ka līgums starp partiju “Saskaņa” un Putina partiju “Vienoti Krievijai”, kas tika parakstīts 2009. gada 21. oktobrī, vairs nav spēkā. Toreiz Rīgas mērs un “Saskaņas” valdes loceklis Nils Ušakovs skaidroja, ka partija 2015. gadā pievienojusies Ei­ropas Sociālistiskajai partijai, kas ar trešo valstu partijām attiecības veido centralizēti. Tāpēc “Saska­ņa” nosūtījusi partijai “Vienotā Krievija” vēstuli, kurā informējusi, ka līgums ir zaudējis aktualitāti, izbeigts līdz ar vēstules nosūtīšanas dienu, un tas, kā sacīja Ušakovs, noticis jau septembrī.

Tiesa gan, ne visi partijas biedri bija apmierināti ar šo lēmumu. Piemēram, toreiz no “Saskaņas” Eiroparlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins bija neapmierināts, ka jautājums, vai pārtraukt līgumu starp “Saskaņu” un “Vienoto Krie­viju”, netika plaši apspriests partijas iekšienē. Savukārt Saei­mas deputāts Ivars Zariņš apgalvoja, ka līguma laušana varot radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai, jo “Saskaņas” un Putina partijas līgums drošības kontekstā latviešiem esot otrs svarīgākais līgums pēc līguma ar NATO.

Ar vārdu sakot, par spīti tam, ka “Saskaņa” centās neizskatīties kā lieli Putina fani un Nils Ušakovs, jauns, simpātisks un ar Eiropas izglītību, šim mērķim labi noderēja, daļa partijas biedru negribēja teikt ardievas Kremlim.

Tagad pēc kongresa, kurā par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Urbanovičs, izskatās, ka partija nolēmusi vairs “nespēlēt teijāteri” un būt tāda, kāda patiesībā bijusi vienmēr. Šķiet, pirmā pazīme bija tā, ka kongresā vairs necentās runāt latviski un vismaz puse no sacītā izskanēja krievu valodā. Otrkārt, debatēs gan tika pieminēta krīze partijā, bet lielāko tiesu tas tika saistīts ar “Saskaņas” politisko vajāšanu, kas neesot apšaubāma. To, ka korupcijas apmēri Rīgas domē acīmredzot ir bijuši neaptverama apjoma, partija negrib atzīt, vien saka, ka viss jau neesot bijis gluži tā, kā vajadzētu, esot pieļautas kļūdas… Arī Nils Ušakovs par savu galveno kļūdu sauca nevis daudzos korupcijas skandālus, bet gan nepareizu personāla politiku. Viņš arī paziņoja, ka negrasās paiet malā no partijas, tāpēc nolēmis vadīt jaunizveidoto partijas domi, kurā darbosies visos līmeņos no partijas ievēlētie deputāti. Dīvaini, pat mazliet draudīgi izskanēja Dau­gavpils mēra Andreja Elksniņa vārdi: “Jā, mēs esam politisks zilonis, un, jā, kad mēs kustamies, to izjūt visvājākie – mūsu politiskie oponenti, kas atrodas mums apkārt. Ja jūs kaut kādu žurkulēnu piežmiedzat, protams, viņš vaid. Gūstat no tā baudu, pareizu ceļu ejat. Pēc identiska veida, lai Dievs dod labu veselību Valsts valodas centram un drošības dienestiem.”

Nākamajā dienā pēc kongresa kļuva zināmi Latvijas partiju reitingi oktobrī. “Saskaņai” reitings turpina kristies jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Šobrīd tas ir 12,9 procenti. Protams, partijai ir savs stabilais un nemainīgais vēlētāju loks, grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņi vairs nebalsotu par “Saskaņu”.

Kas notiks tālāk? Ušakovs ir laimīgi iesēdies Eiroparlamenta deputāta krēslā, bet partiju negrasās nolikt malā. Kāpēc? Domāju, iemesls ir tas, ka no Rīgas budžeta vairs nevarēs slaukt pilsētas naudu kā no pienīgas govs. Pirmkārt, tiesībsargājošās iestādes sākušas noskaidrot, kas noticis un notiek. Otrkārt, bijušie draugi, partija “Gods kalpot Rīgai”, spiež saskaņiešus nost no siles. Bet naudu partija grib, tai to vajag, lai varētu uzturēt sev paklausīgu cilvēku armiju, bet patiesībā naudas nav, partija visu laiku dzīvo parādos.

Domāju, Ušakovs tagad nodarbosies ar dažādu Eiropas projektu izpēti un dos padomus pašvaldībai, kā tikt pie projektu naudas un to “apgūt”. Eiropas projekti nav vienkāršs pasākums, jāzina dažādi knifiņi, lai pie tiem tiktu. Manuprāt, tāpēc Ušakovam bija vajadzīga dome un tās vadītāja amats, jo domē pulcēsies pašvaldību vadītāji un deputāti, kuri ievēlēti no “Saskaņas” saraksta. Tad nu šiem saviem cilvēkiem droši vien tiks stāstīts, kuriem Eiropas projektiem vajag pieteikties, kā to pareizi izdarīt, lai tiktu pie naudas.

Izskatās, ka partijā tagad lomas ir sadalītas: Ušakovs nodarbosies ar naudas meklēšanu un padomiem, kā pie tās tikt, bet Urbano­vičs nodarbosies ar ide­oloģisko vadību. Cerības droši vien ir uz vē­lētāju īso atmiņu, un, lai to labi noslīcinātu, vajadzīga nauda, daudz naudas. Citādi pie balsīm iepriekšējā apjomā tikt būs grūti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi