Manuprāt, nekur pārāk tālu no Maskavas “Saskaņa” gan nav bijusi, par spīti tam, ka kādu laiku centās izskatīties pēc sociāldemokrātiem un lieliem Latvijas mīļotājiem.
Protams, tā nekad nav definēta kā krievu partija, bet, vairākums biedru nebija un nav latvieši. Lai dabūtu savā pusē latviešu vēlētājus un ar cerību beidzot tikt pie varas Latvijā, “Saskaņa” pirms diviem gadiem, 2017. gada rudenī, paziņoja, ka līgums starp partiju “Saskaņa” un Putina partiju “Vienoti Krievijai”, kas tika parakstīts 2009. gada 21. oktobrī, vairs nav spēkā. Toreiz Rīgas mērs un “Saskaņas” valdes loceklis Nils Ušakovs skaidroja, ka partija 2015. gadā pievienojusies Eiropas Sociālistiskajai partijai, kas ar trešo valstu partijām attiecības veido centralizēti. Tāpēc “Saskaņa” nosūtījusi partijai “Vienotā Krievija” vēstuli, kurā informējusi, ka līgums ir zaudējis aktualitāti, izbeigts līdz ar vēstules nosūtīšanas dienu, un tas, kā sacīja Ušakovs, noticis jau septembrī.
Tiesa gan, ne visi partijas biedri bija apmierināti ar šo lēmumu. Piemēram, toreiz no “Saskaņas” Eiroparlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins bija neapmierināts, ka jautājums, vai pārtraukt līgumu starp “Saskaņu” un “Vienoto Krieviju”, netika plaši apspriests partijas iekšienē. Savukārt Saeimas deputāts Ivars Zariņš apgalvoja, ka līguma laušana varot radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai, jo “Saskaņas” un Putina partijas līgums drošības kontekstā latviešiem esot otrs svarīgākais līgums pēc līguma ar NATO.
Ar vārdu sakot, par spīti tam, ka “Saskaņa” centās neizskatīties kā lieli Putina fani un Nils Ušakovs, jauns, simpātisks un ar Eiropas izglītību, šim mērķim labi noderēja, daļa partijas biedru negribēja teikt ardievas Kremlim.
Tagad pēc kongresa, kurā par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Urbanovičs, izskatās, ka partija nolēmusi vairs “nespēlēt teijāteri” un būt tāda, kāda patiesībā bijusi vienmēr. Šķiet, pirmā pazīme bija tā, ka kongresā vairs necentās runāt latviski un vismaz puse no sacītā izskanēja krievu valodā. Otrkārt, debatēs gan tika pieminēta krīze partijā, bet lielāko tiesu tas tika saistīts ar “Saskaņas” politisko vajāšanu, kas neesot apšaubāma. To, ka korupcijas apmēri Rīgas domē acīmredzot ir bijuši neaptverama apjoma, partija negrib atzīt, vien saka, ka viss jau neesot bijis gluži tā, kā vajadzētu, esot pieļautas kļūdas… Arī Nils Ušakovs par savu galveno kļūdu sauca nevis daudzos korupcijas skandālus, bet gan nepareizu personāla politiku. Viņš arī paziņoja, ka negrasās paiet malā no partijas, tāpēc nolēmis vadīt jaunizveidoto partijas domi, kurā darbosies visos līmeņos no partijas ievēlētie deputāti. Dīvaini, pat mazliet draudīgi izskanēja Daugavpils mēra Andreja Elksniņa vārdi: “Jā, mēs esam politisks zilonis, un, jā, kad mēs kustamies, to izjūt visvājākie – mūsu politiskie oponenti, kas atrodas mums apkārt. Ja jūs kaut kādu žurkulēnu piežmiedzat, protams, viņš vaid. Gūstat no tā baudu, pareizu ceļu ejat. Pēc identiska veida, lai Dievs dod labu veselību Valsts valodas centram un drošības dienestiem.”
Nākamajā dienā pēc kongresa kļuva zināmi Latvijas partiju reitingi oktobrī. “Saskaņai” reitings turpina kristies jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Šobrīd tas ir 12,9 procenti. Protams, partijai ir savs stabilais un nemainīgais vēlētāju loks, grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņi vairs nebalsotu par “Saskaņu”.
Kas notiks tālāk? Ušakovs ir laimīgi iesēdies Eiroparlamenta deputāta krēslā, bet partiju negrasās nolikt malā. Kāpēc? Domāju, iemesls ir tas, ka no Rīgas budžeta vairs nevarēs slaukt pilsētas naudu kā no pienīgas govs. Pirmkārt, tiesībsargājošās iestādes sākušas noskaidrot, kas noticis un notiek. Otrkārt, bijušie draugi, partija “Gods kalpot Rīgai”, spiež saskaņiešus nost no siles. Bet naudu partija grib, tai to vajag, lai varētu uzturēt sev paklausīgu cilvēku armiju, bet patiesībā naudas nav, partija visu laiku dzīvo parādos.
Domāju, Ušakovs tagad nodarbosies ar dažādu Eiropas projektu izpēti un dos padomus pašvaldībai, kā tikt pie projektu naudas un to “apgūt”. Eiropas projekti nav vienkāršs pasākums, jāzina dažādi knifiņi, lai pie tiem tiktu. Manuprāt, tāpēc Ušakovam bija vajadzīga dome un tās vadītāja amats, jo domē pulcēsies pašvaldību vadītāji un deputāti, kuri ievēlēti no “Saskaņas” saraksta. Tad nu šiem saviem cilvēkiem droši vien tiks stāstīts, kuriem Eiropas projektiem vajag pieteikties, kā to pareizi izdarīt, lai tiktu pie naudas.
Izskatās, ka partijā tagad lomas ir sadalītas: Ušakovs nodarbosies ar naudas meklēšanu un padomiem, kā pie tās tikt, bet Urbanovičs nodarbosies ar ideoloģisko vadību. Cerības droši vien ir uz vēlētāju īso atmiņu, un, lai to labi noslīcinātu, vajadzīga nauda, daudz naudas. Citādi pie balsīm iepriekšējā apjomā tikt būs grūti.
Komentāri