No šodienas līdz 10. aprīlim jebkurš balsstiesīgais Latvijas pilsonis var parakstīties likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Jautājums ir ļoti būtisks, jo likumprojekts paredz Satversmes 78. un 79. panta grozījumus, kas dotu ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
“Druva” vērsās pie rajona iedzīvotājiem, dažādu nozaru pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu nostāju par to, vai tautai jābūt šādām tiesībām. Jautājums ir vairāk nekā diskutabls. No vienas puses, tas pastiprinātu Saeimas atbildību tautas priekšā, taču no otras – varētu notikt nevēlamas manipulācijas, kā arī tik ļoti nepieciešamās politiskās stabilitātes vietā iespējami procesi, kas to vēl vairāk grautu.
Ingrīda Vāvere, bioloģiskā lauksaimniece: “Uzskatu, ka šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Grūti atbildēt, kā labāk, jo ir daudz zemūdens akmeņu.
No vienas puses, tauta pašlaik pret valdību un Saeimu ir pilnīgi bezspēcīga. Kaut kāds spēks būtu jāatrod, lai valdība un Saeima tomēr rēķinātos ar vēlētājiem.
No otras puses, man ir mazliet bail, vai esam pietiekami droši par savu pārliecību un zinoši, kādas sekas ir mūsu lēmumiem. Ir brīnišķīgi, ja tautai ir vara, bet vai mūsu sabiedrība apzinās, ko tā ar šo varu var izdarīt un kuros brīžos to drīkst, bet kuros nedrīkst izmantot? Vai nevar uzrasties kāds populistisks spēks un tautai grūtā situācijā samusināt cilvēkus?
Iespējams, lielāka nozīme būtu vēlēšanu sistēmas maiņai.”
Ingūna Irbīte, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas politikas skolotāja: “Tautai noteikti jābūt tiesībām atlaist Saeimu. Sabiedrības aktivitāte šajā jautājumā ir pozitīva un liecina, ka pilsoniskā sabiedrība Latvijā spēcinās. Tomēr pašlaik piedāvātais konkrētais Satversmes grozījumu saturs nav pietiekami apspriests ne ekspertu aprindās, ne sabiedrībā kopumā. Tādēļ, iespējams, ka tā nav labākā grozījumu redakcija.”
Gints Vārtiņš, SIA “VAR-C” rīkotājdirektors:
”Man nav viennozīmīga viedokļa šajā jautājumā. Nevaru pateikt kategoriski jā vai nē. Sadalījums varētu būt tāds: 40 procenti, ka tautai jādod šī iespēja, 60 procenti, ka ne. Bažas rada risks – ja sāks iejaukties masas, var sākties anarhija. Tas ir valdības uzdevums – virzīt valsti vienā vai otrā virzienā, atbalstīt ražošanu vai neatbalstīt. Tauta nav lēmēja, tai tomēr vairāk interesē tas, cik viņiem ir maciņā.
Par valsts attīstību man ir savs viedoklis, varbūt samērā skarbs, to izteicu arī ārlietu ministram Mārim Riekstiņam. Inflācija kāpj ik mēnesi, bet ražošana faktiski netiek stimulēta un attīstīta ilgtermiņā. Tā ir valdības neizdarība. Vai tāpēc jāatlaiž Saeima? Ja to darām, jautājums, ko gribam redzēt vietā un vai tiešām kaut kas mainīsies?
Manuprāt, svarīgāk būtu domāt par valsts ilgtermiņa attīstību, nevis tērēt naudu, laiku un cilvēku resursus referendumu rīkošanai. Problēmu valstī daudz, bet acīmredzot izstrādāt konkrētus rīcības plānus ir grūtāk nekā aicināt uz referendumu.
Valsts ilgtermiņa attīstības redzējumam vajadzēja veidoties jau pirms desmit gadiem, tagad esam nonākuši pie sekām. Arī šis referendums ir sekas, jo pašreizējā ekonomiski politiskā situācija izveidojusies tāpēc, ka nav zināms, kas ir mūsu mērķi un prioritātes. Nekas neliecina, ka arī valdība gribētu kaut ko attīstīt, mainīt, uzlabot. Varbūt kaut kādi plāni ir, bet tad tie jādara zināmi. Nē, tā vietā ir referendums vienā jautājumā, otrā. Bet tas taču maksā naudu, un vai rezultātā ieguvums būs lielāks? Ja visu tagad sāksim graut, sekas var būt vēl sliktāka situācija.
Līdz pašvaldību vēlēšanām vairs nav tālu. Tad rezultāts parasti paliek otrajā plānā, priekšplānā izvirzoties populismam.”
Ainārs Šteins, Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs, partijas “Jaunais laiks” valdes loceklis:
””Jaunais laiks” aktīvi iesaistās parakstu vākšanā. Nav noslēpums, ka bijām tās iniciatori. Mūsu viedoklis – tautai jābūt tai, kura lemj par saviem priekšstāvjiem, un tai jādod tiesības viņus atsaukt, ja tie darbojas pretēji tautas interesēm.
Saprotams, šis ir neordinārs risinājums, jo Eiropā tikai Lihtenšteinā tiesības atsaukt parlamentu ir tautai. Tā kā mūsu valstī ļoti daudz kas ir neordinārs, tai skaitā prezidenta iecelšana zooloģiskajā dārzā, politiskais cinisms, tad, lai izietu no strupceļa, kurā mēs tomēr esam, šādi neordināri lēmumi ir jāpieņem. Runa taču ir par demokrātijas stiprināšanu.
Cilvēkiem ir tiesības, tiem, kuri viņus uzmetuši, pateikt – mēs tādus kā jūs negribam redzēt parlamentā, mēs jums neuzticamies. Protams, uzreiz rodas jautājums, vai nākamie, kuru ievēlēs, būs labāki? Atbilde sakņojas apstāklī, cik mēs paši esam politiski aktīvi. Ja sabiedrība būs aktīvāka, ja tas zobens nepārtraukti karāsies virs galvas, ja deputāti sapratīs, ka viņu darbības vēro, vērtē, iespējams, viņi pēc latviskās mērauklas septiņreiz nomērīs, pirms pieņems likumu vai lēmumu. Varbūt līdzīgi kā Šveicē prasīs sabiedrības viedokli. Katrai sabiedrības attieksmes sajūtai jāliek politiķim aizdomāties.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās balsis tika brutāli nopirktas. Mēs runājam par noziegumiem, kur kāds otram devis piecīti, bet šī
trešo personu reklāmas kampaņa ir piecīši kvadrātā. Pēc tam vēl ievēlētie deputāti ciniski saka – tauta mūs ievēlēja. Tas ir zemiski. Konkrētajā gadījumā Saeimu ievēlēja, uzpērkot vēlētājus. Pēc pusgada viņiem atvērās acis – ko esam izdarījuši? Bet kļūdu var labot tikai pēc četriem gadiem. Kā dzīvosim trīsarpus gadus ar Saeimu, kura zaudējusi uzticību, kura nestrādā tautas interesēs.
Referendums – tās ir manas tiesības lemt par savu dzīvi. Referenduma uzsaukumam būtu jābūt ļoti vienkāršam – vai esi gatavs pats lemt par savu dzīvi? -Jā, nē, gribu, lai cits lemj. Atkarībā no tā, kā katrs pats sev atbildam uz šo jautājumu, jāizvēlas, parakstīties, vai ne.
”Jaunā laika” speciālisti gatavo
materiālus par Satversmes grozījumiem. Veidosim papildu kampaņu, lai izskaidrotu, kāpēc vajadzīgi šie grozījumi, ko tie dos. Partijas politiķi tiksies ar vēlētājiem, stāstīs, skaidros.”
Komentāri