Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vai ekspluatācija lielāka nekā Ziemeļkorejā

Druva
23:00
25.09.2006
18

“Mācību grāmatā “Pasaules vēsture” vidusskolām 286. lappusē ir norāde, ka Ziemeļkorejā hunta nežēlīgi apspieda visas neapmierinātības, tas ļāva valdībai kontrolēt arodbiedrības, nepieļaut kolektīvā līguma noslēgšanu un streikus, tādējādi noturot zemu algu līmeni un pasaulē visgarāko oficiālo darba nedēļu (54 stundas). Būtiski algas sāka palielināties 80. gados, kad sākās demokratizācija.

Ir tāda valsts Latvija un pilsēta Cēsis, kurā ir visstraujāk augošais uzņēmums Ziemeļeiropā “Cēsu alus”, kurā oficiāli pēc grafika ir jāstrādā 72 stundas nedēļā. Šajā gadījuma Ziemeļkoreja nobāl. Ir 2006., nevis 1980. gads. Tātad manam dēlam, kurš mācās vidusskolā, lai saņemtu augstāko novērtējumu par šo vielu, ir jāmelo, jo šajā laikā tēvs, kurš bija nodarbināts uzņēmumā “Cēsu alus”, strādāja 72 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka jāpārtaisa “Pasaules vēsture” vidusskolām. Par nostrādātajām 240 darba stundām alus pildītavā, AS “Cēsu alus” man maksāja mēnešalgu Ls 150 bez nodokļu atvilkumiem. No uzņēmuma aizgāju pēc paša vēlēšanās tādēļ, ka nevarēju paciest šo ekspluatāciju,” raksta J. Anis.

“Druva” lūdza AS “Cēsu alus” sniegt atbildi uz šo vēstuli.

AS „Cēsu alus” personāla daļas vadītāja Daiga Ozoliņa informēja, ka akciju sabiedrības „Cēsu alus” darbībai raksturīga sezonalitāte – pavasara un vasaras mēnešos alus un citu dzērienu patēriņš strauji palielinās un, lai apmierinātu patērētāju vajadzības, uzņēmums strādā intensīvāk. “Tā ir mūsu specifika – vasarās vairāk strādā visi: gan krāvēji, gan grāmatveži, gan direktors. Turpretī ziemas un rudens mēnešos strādājošo nodarbinātība būtiski samazinās – tādējādi gada griezumā nostrādāto stundu skaits izlīdzinās un caurmērā nepārsniedz darba likumdošanā noteiktās 40 darba stundas nedēļā.

Strādājošo izaugsmei un labklājībai mūsu uzņēmumā tiek piešķirta liela nozīme. Darbinieks, stājoties darbā par speciālistu, iziet profesionālo apmācību, jo ļoti retos gadījumos viņam ir pieredze darbā ar alus darīšanas iekārtām. Tiklīdz darbinieks iekārtu ir apguvis un nokārtojis testu, viņš tiek iekļauts nākamajā karjeras līmenī. Tādējādi strādājošo algas ļoti lielā mērā ir atkarīgas no pašu darbinieku iniciatīvas un vēlmes mācīties – jo vairāk iekārtu apkalpošanu darbinieks apguvis, jo lielāka ir viņa darba alga.

Uzņēmums maksā valstij visus noteiktos nodokļus, kas garantē tā darbiniekiem sociālo aizsardzību pensijas, bērna piedzimšanas, saslimšanas un citos gadījumos; visiem darbiniekiem tiek nodrošināta arī veselības apdrošināšana. Izvēloties darbu AS „Cēsu alus”, darbiniekiem ir garantēts atalgojums, kas katru gadu tiek pārskatīts, ņemot vērā reālās algu izmaiņas valstī. Darba iespējas stabilā un augošā kompānijā tiek novērtētas – darbinieku mainība mūsu uzņēmumā veido tikai 2-4% no visiem strādājošajiem”, saka Daiga Ozoliņa. Sagatavojusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi