Bijušais ASV diplomāts, Tallinā bāzētā Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktors Metjū Briza pirms ASV prezidenta vizītes Igaunijā paudis, ka situācija Baltijas reģionā gada laikā dramatiski mainījusies un var kļūt vēl bīstamāka, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins netiks apturēts tagad.
Protams, grūti spriest, vai tiešām Baltijā situācija jau tik ļoti mainījusies, kā to apgalvo Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktors, bet ir labi redzams, ka Putins rīkojas pēc principa – visiem ir jādara tā, kā to gribu es, visiem ir jāpiekāpjas, pretējā gadījumā savu panākšu ar varu. Plāna, kā apturēt Putinu, īsti nav, jo acīmredzot viņš ir nolēmis panākt savu par jebkuru cenu, bet tas nozīmē risku, ka karš var sākties arī ārpus Ukrainas.
Par to rakstu ne tādēļ, lai aicinātu visus baidīties un dzīvot iespējamā kara ēnā. Esam NATO dalībvalsts, ir Aizsardzības ministrija, armija un profesionāļi, kuru darbs ir saistīts ar šiem jautājumiem. Tomēr ir kāds jautājums, ko sabiedrībai, manuprāt, ir pēdējais laiks pavaicāt Nacionālās drošības padomei un Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Un vaicāt vajadzētu ne tikai šīm institūcijām – tiekoties ar partiju deputātu kandidātiem, jautājumus viņiem uzdot vajadzētu katram vēlētājam. Proti, kas notiek ar Drošības policijas (DP) darbu? Aizsardzības ministrs gan TV raidījumā “Viens pret vienu” apgalvoja, ka pēdējā laikā Drošības policija Latvijā strādā ļoti intensīvi, tomēr, pasekojot notikumiem, redzams, ka DP reaģē tikai tad, ja to publiski un aktīvi pieprasa sabiedrība. Spilgtākais piemērs ir ar naudas un mantu vācējiem Ukrainas teroristiem jeb separātistiem. Kā zināms, biedrība “GVD Baltija” uzsāka ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam jau 5.augustā, nupat ziedojumi tika vākti Rīgā, Iļģuciemā, pēc tam Imantā. Rīgas dome šos pasākumus neaizliedza, jo DP šajā akcijā nebija saskatījusi nekādus riskus un likuma pārkāpumus. Tiesa gan, 2.septembrī Drošības policija ir uzsākusi kriminālprocesu pret Ukrainā karojošiem Latvijas iedzīvotājiem, kas piedalās kaujās Donbasā separātistu rindās un aicina brīvprātīgos pievienoties šīm vienībām. Tātad karot separātistu rindās Ukrainā un aicināt piedalīties arī citus Latvijas iedzīvotājus ir kriminālprocesa vērta rīcība, bet vākt ziedojumus šiem pašiem karotājiem nav ievērības cienīgs pasākums? Tikai pēc sašutuma, kuru pauda daudzi Latvijas cilvēki, DP ir “pamanījusi” ziedojumu vācējus un iejaukusies, aizliedzot to darīt. Un tikai tagad ir sākušās runas, ka nevajadzētu atļaut “Doņeckas Tautas republikas” un “Luhanskas Tautas republikas” karogiem plīvot Rīgas ielās, ka šīs organizācijas patiesībā ir teroristi un tamlīdzīgi. Drošības policija līdz šim uz visiem jautājumiem par šīm organizācijām un to atbalstītājiem Latvijā tikai atbildēja, ka zina un “seko notiekošajam”, bet nebija nekādas rīcības, lai pārtrauktu šīs aktivitātes. Kā zināms, Drošības policija ir valsts drošības iestāde, kuras tiešajos pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumi, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus. Neapšaubāmi, DP nav publiski jāatskaitās par katru savu soli un jāstāsta, kā un no kurienes tā saņem informāciju. Tomēr par tās darbu var spriest pēc ierosinātajiem kriminālprocesiem, slēdzieniem, kas atļauj vai aizliedz kādu publisku pasākumu un tamlīdzīgi. Līdz šim Ukrainas teroristu atbalstītāji varēja darboties netraucēti, un tas situāciju Latvijā tiešām tikai pasliktināja. Tādēļ ir pēdējais laiks vaicāt politiķiem, kas grib būt Latvijas likumdevēji arī turpmāk, vai DP darbs ir profesionāls un šai drošības iestādei tiešām rūp Latvijas drošība. Sallija Benfelde
Komentāri