Šonedēļ Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
Saskaņā ar likumu par čaulas kompānijām uzskata uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Tātad nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās samazināsies. Kā zināms, 2017.gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8 procenti. Savukārt kredītiestādēs, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52 procenti.
Protams, likuma grozījumi samazinās banku ieņēmumus un līdz ar to arī nodokļu maksājumus budžetā. Turklāt nodokļu reforma jau ir radījusi fiskālo robu, par ko pirms nodokļu reformas tika brīdinājuši eksperti. Nupat priekšvēlēšanu gaisotnē, kad politiķi ļoti grib izskatīties par tautu domājoši, galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā Saeima grozīja valsts pensiju likumu, ieviešot pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar grozījumiem pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Un runa nav par to, vai to vajadzēja vai nevajadzēja darīt. Fakts ir tāds, ka gadā tam vajadzēs mazliet vairāk par miljonu eiro.
Šobrīd publiskajā telpā izskanējušas aizdomas, ka finanšu ministre domā par jaunu nodevu, kas varētu skart gandrīz katru otro Latvijas iedzīvotāju. Proti, tiek runāts par jaunu riska transakcijas nodevu, un šoreiz tiekot domāts nevis par nodevu nerezidentiem, bet rezidentiem – tātad Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Turklāt summas “grīda”, no kuras rēķinātu nodevu, varētu būt 15 tūkstoši eiro fiziskajai personai, bet uzņēmumam 300 tūkstoši eiro mēnesī. “Dienas Bizness” atsaucas uz it kā Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavotu vēstuli, kurā teikts: “Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.” Ministre to gan ne noliedzot, ne apstiprinot.
Pirmkārt, ja tiešām tiek domāts par šādu nodevu, tad jāteic, ka tas ir absurds, jo jau tagad, piemēram, pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Otrkārt, minētās summas nudien grūti ieskaitīt augsta riska darījumos. Jā, tiem, kurus dēvējam par parastajiem cilvēkiem, summas var šķist milzīgas, taču patiesībā tās grūti uzskatīt par milzīgām un riskantām. Domāju, ka tas atkal liks darījumus veikt tā sauktajā pelēkajā zonā.
Tiesa, publiski izskanējušajai informācijai var būt arī cits mērķis – noskaidrot, vai kaut ko tādu varētu darīt, neizraisot ļoti lielu iedzīvotāju sašutumu pirms vēlēšanām. Tā teikt, pensionāriem “dāvana” sagatavota, viņi ne par ko neprotestēs, tad nu paskatīsimies, ko saka pārējie. Un nepavisam nav neiespējami, ka gan grozījumi pensiju likumā, gan runas par papildu nodevu palīdzēs radīt “troksni”, lai novērstu vēlētāju uzmanību no citām esošām vai topošām problēmām. Priekšvēlēšanu laiks ir klāt!
Komentāri