Lielajās politiskajās kaislībās, kas pēdējos četros mēnešos plosās valstī, kāds vides jautājums, par kuru iepriekš daudz runāja un diskutēja, pazudis no politiskās vides aktualitātēm, proti, tas ir jautājums par pet pudeļu depozīta sistēmu Latvijā. Pagājušā gada oktobrī vēl 12.Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā par plastmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, bet pēc tam to neviens vairs nav aktualizējis, arī tie politiķi, kuri iepriekš tās vajadzību aktīvi aizstāvēja.
Tukšo plastmasas pudeļu netrūkst, tajās pilda tik daudz dzērienu, ka ne saskaitīt. Turklāt nevaram arī teikt, ka, lai risinātu vides problēmas, varbūt cilvēkiem vienkārši vajadzētu mazāk iegādāties produktu, kas pildīti šādā tarā. Tajā pildīti ne tikai tie dzērieni, bez kuriem varētu iztikt – saldinātie un tādi, kas satur alkoholu. Nezinu statistiku, taču domāju, ka liels īpatsvars šajā tarā ir pudelēm, kurās bijis iepildīts ūdens. Ja alu, alkoholiskos kokteiļus un limonādes var iegādāties arī stikla pudelēs, tad dzeramā ūdens piedāvājumā tādu ir ļoti maz. Turklāt diezin vai cilvēki arī tās izvēlētos. Ūdeni taču visbiežāk ņem līdzi sporta treniņos, citās fiziskās aktivitātēs, pārgājienos, atpūtas braucienos. Kuram gan gribētos līdzi nēsāt smagās stikla pudeles!
Protams, kas gan ir pet depozītsistēma pret OIK, Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas ziņojuma norādes par pasākumiem, kas nepieciešami, lai Latvijā stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Taču, darot ļoti lielas un ļoti steidzamas lietas, nevajadzētu aizmirst arī par mazāk degošiem, taču vajadzīgiem un savā būtībā nozīmīgiem darbiem. Jācer jau, ka grozījumi Iepirkuma likumā varas gaiteņos rit savu gaitu un ne pēc pārāk ilga laika varēsim just kādas pārmaiņas arī ikdienā.
Komentāri