Stadionam Cēsīs jābūt! Tam jāatrodas pašreizējā vietā, jo tā tas ir vienlīdz pieejams un sasniedzams visu Cēsu pilsētas izglītības iestāžu audzēkņiem, apkārtējo dzīvojamo masīvu iedzīvotājiem. Ne mazāk svarīgs ir autoostas un dzelzceļa stacijas tuvums. Piedāvājot pārcelt stadionu uz citu vietu, tai būtu jāatbilst līdzvērtīgām prasībām.
Cēsīs jau ir pietiekami daudz vietu un objektu, kuru attīstību noteikušas ekonomiskās intereses. Būvējot vai rekonstruējot stadionu, mums pirmām kārtām tas jādara ar domu, ka tas kalpos pašiem cēsniekiem. Stadiona rekonstrukcijas vai celtniecības ekonomiskā pamatojuma izvirzīšana par prioritāru ir tikpat apšaubāma kā jebkuras pašvaldības izglītības iestādes celtniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas ekonomiskais pamatojums. Sporta sacensību rīkošana, sākot no olimpiskajām spēlēm līdz pat rajona čempionāta līmenim, vienmēr saistīta ar pašu infrastruktūras objektu īpašnieku izdevumiem (zaudējumiem). Ja kāds arī nopelna uz šo sacensību sarīkošanu, tie ir šo sacensību rīkošanas tiesību turētāji, piemēram, starptautiskā olimpiskā komiteja vai sporta veida federācija. Visuzskatāmākais piemērs tam bija 2006. gada Pasaules hokeja čempionāts Rīgā. Ja kāds arī nopelnīja ar šī pasākuma uzņemšanu, tā noteikti nebija Latvijas valsts vai Rīgas pašvaldība. Kā citu piemēru šeit varētu minēt arī Mežaparka estrādi. Cik bieži ikdienā tur notiek koru mēģinājumi, koru skates, dziesmu svētki un citi tamlīdzīgi pasākumi? Vai tāpēc kāds apšauba tās rekonstrukcijas un uzturēšanas nepieciešamību?
Cēsu pilsētas stadions pirmām kārtām ir sociāls objekts. Bez tā, ka tam jāpilda izglītības iestāžu un sporta pasākumu apkalpošanas funkcija, tam jābūt pieejamam kā alternatīvam brīvā laika un atpūtas objektam. Tā funkcionalitātei un vizuālajam veidolam jāpievelk potenciālie apmeklētāji. Nav iespējams izvairīties no tā, ka stadions netiks noslogots 365 dienas gadā. Arī skolas skolēnu brīvlaikos (kopumā 16 nedēļas gadā) pamatā stāv neizmantotas. Vai tāpēc tās likvidē vai pārvērš par lielveikaliem? Stadiona esamības fakts un pieejamība vismaz daļai no jauniešiem var kalpot kā pozitīvas brīvā laika pavadīšanas alternatīva.
Stadiona jautājums Cēsu pilsētas domē iepriekšējos gados darba sarunās skatīts vairākkārt. Cēsu sporta skolai ir bieži nācies pamatot stadiona nepieciešamību un pašreizējās atrašanās vietas pozitīvo nozīmi, pārrunāta stadiona minimālā tehniskā specifikācija. Jāatgādina, ka Cēsu domes izveidotā pilsētas sporta padome 2006. gada 9. martā skatīja stadiona attīstības jautājumu, klāt esot domes attīstības plānošanas nodaļas speciālistēm. Pilsētas domei tika arī iesniegts padomes lēmuma izraksts.
Leģendārais vieglatlētikas treneris Elmārs Ozols, kurš Cēsu pilsētā strādā jau 57 gadus (!), un desmitiem viņa sagatavoto sportistu nesuši Cēsu vārdu valsts un starptautiskā mērogā, būtu pelnījuši iesoļot mūsdienu prasībām atbilstošā Cēsu pilsētas stadionā.
Stadionam nav obligāti jābūt grandiozam. Tam vienkārši jābūt ar 400m skrejceļu, vieglatlētikas mešanas un lēkšanas disciplīnu sektoriem, atklātiem volejbola, basketbola spēļu laukumiem, sportistu ģērbtuvēm un stacionārām tribīnēm. Jauna Valkas stadiona neveiksmīgā piemēra piesaukšana ir saistīta ar pakļaušanos Latvijas futbola federācijas lobijam, kā ietekmē tika izbūvēts sintētiskais futbola laukuma segums, uz kura nav iespējams rīkot vieglatlētikas mešanas disciplīnu treniņus un sacensības. Obligāts priekšnosacījums stadiona ilgtspējīgā ikdienas ekspluatācijā ir visas stadiona teritorijas nožogojums un apmeklētāju plūsmas kontrole.
Aicinu vēso prātu saglabāt jautājumos, kur tas vairāk nepieciešams. Vēss prāts nedrīkst nozīmēt vienaldzību vai samierināšanos. Sports pats par sevi pievelk ar to, ka tas ir emociju uzlādēts. Labāk septiņreiz nomērīsim un uzcelsim, nevis nogriezīsim!
Komentāri