Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai būs vairāk brīvdienu

Līga Salnite
07:21
29.03.2018
6

Lēnām, bet nenovēršami briestošajā Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē no aizmirstības mostas vecais, uz kārtējo riņķa deju izaicinot arī jauno.

Pagājušajā nedēļā parlaments pēc daudziem mēģinājumu gadiem negaidīti pauda konceptuālu atbalstu apvienības “Saskaņas centrs” (SC) priekšlikumam par svētku dienu atzīt arī pareizticīgo Ziemassvētkus – 7.janvārī. Idejas autori šo likumprojektu vēlējās redzēt virzībā uz otro lasījumu vēl šopavasar. Taču tautas kalpi tomēr lēma tūlīt neķēpāties ar šo gadiem strīdīgi uztverto ierosmi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš svētku un atceres dienu grozījumu otrajam lasījumam noteikts tieši dienu pirms rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Līdz ar to, visticamāk, ar šo “mantojumu” jātiek galā būs nākamajam Saeimas sasaukumam, kaut vēl mēnesi pēc vēlēšanām strādās šis pats sastāvs.

Parādā nav palikuši arī partijas “Vienotība” un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakciju pārstāvji, vēl šonedēļ panākot savas ierosmes par Lāčplēša dienas pārtapšanu brīvdienā tālāku virzīšanu Saeimā. Nupat pēdējā parlamenta sēdē tautas priekšstāvji – gan ar SC deputātu atbalstu – nobalsoja par likumprojekta nodošanu skatīšanai parlamenta komisijās, tādējādi pieļaujot, ka 11.novembri turp­māk varētu atzīt ne tikai par atceres, bet gan par svētku dienu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Vai varam atļauties tik strauji ieviest kalendārā veselas divas brīvdienas? Vai tieši otrādi – nav jānodarbina prāts ar tālejošām sekām, jo gluži vienkārši politisko gribu un spēku mikseris kuļ vairāk nekā jebkad iepriekš pirms vēlēšanām? Vēloties izzināt politisko organizāciju reģionālo pārstāvju skatījumu uz notikušā kopainu, “Druva” vērsās pie vairākiem Cēsu nodaļu pārstāvjiem.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vieno­tība”) pragmatiski atzīst – katra brīvdiena uzņēmējdarbības jomai ir ļoti sāpīgs grieziens. “Ir ekonomiskie aspekti un emocionālie aspekti, un abus mēs tos kopā nekā nevaram salikt. Brīvdiena maksā naudu, un tie zaudējumi ir kopumā diezgan lieli,” kritiski teic Cēsu novada vadītājs, nenoliedzot, ka iedzīvotāji noteikti būtu priecīgi baudīt papildu brīvdienas. Tomēr uzņēmējiem “tas prieku neradītu”, jo jau tā Latvija atpaliekot no Eiropas un pasaules produktivitātes radītājiem, līdz ar to katra brīvdiena situāciju vēl vairāk apgrūtinātu. Lai kādi arī nebūtu praktiskie apsvērumi, J.Rozen­bergs varbūtību, ka abi priekšlikumi varētu nonākt līdz galīgam apstiprinājumam, tikai pieļauj. Tā kā pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienas jautājums atlikts līdz pat rudenim, politiķis izteica varbūtību, ka, zinot, cik reižu iepriekš jau šis priekšlikums neveiksmīgi iesniegts Saeimā, iespējams, novērsts pirmsvēlēšanu laikam nevēlamais fiasko.

Nacionālās apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Guntis Grosbergs sarunā pauda personīgo viedokli, ka pats neuzstātu uz brīvdienas ieviešanu 11.novembrī. “Lāčplēša diena tiešām ir mūsu nacionālie svētki, kurus visi atzīmējam, dodamies gājienā, aizdedzinām lāpas, bet vai es gribētu to kā brīvdienu…” retorisks pārdomās kļūst Nacionālās apvienības pārstāvis, spriedumus noslēdzot, ka viņa izjūtas par šo jautājumu ir “gan-gan jeb 50/50”. G.Grosbergs norāda – viņaprāt, tiešām ekonomikai nenāktu par labu, ja par brīvdienu atzītu 11.novembri un pēc tam vēl arī pareizticīgo Ziemassvētkus. “Tā brīvdienu tiešām varētu kļūt par daudz,” bilst Nacionālās apvienības biedrs. Taču vienlaikus viņš atzīst – “no emocionāliem apsvērumiem es nebūtu pret, negribas tā skarbi nogriezt, ka tie cilvēki nav cilvēki, jo viņiem arī ir savi svētki”. Grosbergs pauž personīgo pārliecību, ka katrai tautībai ir savi svētki un tie arī ir jāciena. Taču viņš pieļauj, ka pēc intensīvā priekšvēlēšanu laika šos jautājumus Saeima arī varētu atkal “aizmirst”.

Ar SC Cēsu nodaļas vadītāju Igoru Gormaļovu “Druvai” neizdevās sazināties un apvienības Vidzemes nodaļu koordinators Aleksandrs Sakovskis sarunā pau­da vien pārliecību, ka šie ir nacionāla līmeņa jautājumi un nav skatāmi reģionālā kontekstā. Par motivāciju, sekām un ticamību, ka likumprojekti nonāks līdz apstiprinājumam, viņš mudina taujāt to autoriem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi