Vai ASV un Krievija sadarbosies?

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi.

Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu brīvību un tiesībām. Sarežģītu šo situāciju padara arī tas, ka robeža starp vienošanos kādā jautājumā un brutālu tirgošanos nereti ir tik trausla un nemanāma, ka var nepamanīt: runa vairs nav par savstarpēju atbalstu un palīdzību, bet gan par cilvēku un viņu brīvības pārdošanu. Turklāt politikas vērotāji, vērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa runāto un rīcību, teic, ka Tramps rīkojas tieši tāpat, kā to darīja Putins, kļūstot par prezidentu. Proti, viņa attieksme ir: “Es esmu valsts! Es esmu likums!” Valsts pārvaldē strādājošajiem tiek pieprasīts, par ko viņi balsojuši, daudzi zaudē darbu, ja nevēlas to atklāt vai nav balsojuši par Trampu. Tas ir ceļš uz autoritāru valsti, tā ir demokrātijas pamatu graušana. Komentētāji arī bažījas, ka amerikāņi nesaprot, kas notiek, jo nekad ne ar ko tādu nav saskārušies. Daudzi baidās zaudēt savu darbavietu, jo Tramps atklāti ir paudis, ka nevienai tiesai nav daļas par to, ko viņš dara. Citiem vārdiem sakot, viņam ir tiesības pārkāpt jebkuru likumu, jo viņš ir ārpus jebkādiem noteikumiem.

Ko par notiekošo saistībā ar sarunām par mieru vai pamieru domā Krievijas iedzīvotāji un emigrācijā esošā Putina režīma opozīcija? Kā viņu viedokli ietekmē Krievijas propagandas iespēja katru ASV darbību parādīt Krievijai labvēlīgā virzienā?

Levadas centra aptauja februārī piedāvāja iedzīvotājiem vērtēt attieksmi pret Baltkrieviju, Ķīnu, ASV, Vāciju, Eiropas Sa­vienību (ES) un Ukrainu.

Pirmo reizi Krievijas iedzīvotāji ASV vērtē labāk nekā Eiropas Savienību, bet pēdējos gados Krievijas propagandas režīma lielais ienaidnieks ir bijušas ASV. Tagad propagandas virziens ir mainījies. Sākumā tā par “lielo un ļauno spēku” sauca ASV, kuram pilnībā pakļaujas ES, un dara to, ko tai liek ASV. Pēdējā gada, pusotra laikā ir palielinājies to Krievijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka ES līderiem ir pašiem savi uzskati un tie darbojas pret ASV prezidenta Donalda Trampa labajiem nodomiem. Jāpiebilst, ka laba attieksme pret Ukrainu ir vien 16 procentiem iedzīvotāju, bet negatīva – 68 procentiem Krievijas iedzīvotāju. Tātad paš­laik propaganda veiksmīgi par Krievijas ienaidniekiem iedzīvotāju uzskatos ir padarījusi Eiropas Savienību un Ukrainu, bet ASV vairāk izskatās kā Krieviju saprotoša un atbalstoša valsts.

Deniss Volkovs, Levadas cen­tra sociologs, komentārā žurnālam “Forbes” raksta, ka vairākums Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka jāsāk miera sarunas. 70 procenti aptaujāto uzskata, ka pirmām kārtām jāvienojas ar ASV. Tiesa gan, aptuveni puse respondentu tomēr atzīst, ka bez Ukrainas piedalīšanās šajās sarunās diez vai izdosies saskaņot viedokļus. Turklāt Krievijā aizvien vairāk pilsoņu ir noskaņoti optimistiski un uzskata, ka “spec­operācija” beigsies šogad. Vol­kovs arī ironiski piebilst, ka Krievijas varas mediju telpā, kuru agresorvalstī ir absolūtais vairākums, publikāciju par Donaldu Trampu bijis tik daudz, ka varētu domāt – Tramps vēlēšanās ir uzvarējis Krievijā, nevis ASV.

Aptaujās fokusa grupu dalībnieki jau pagājušā gada otrajā pusē apgalvoja, ka “Tramps ir biznesa cilvēks” un ka “ar viņu varēs vienoties”. Citiem vārdiem sakot, mieru vai pamieru varēs panākt tādēļ, ka Tramps prot tirgoties, nevis kādu brīvības vai neatkarības principu dēļ. Piemēram, Rijādā un pēc tam Stambulā sāktās Krievijas un ASV sarunas pozitīvi novērtējuši 85 procenti Krievijas iedzīvotāju. Interesanti arī tas, ka vairākums domā – Krievija grib vienoties par mieru, bet Rietumi to negrib. ASV prezidents var panākt, lai mieru gribētu arī Rietumi. Tiesa gan, Krie­vijas iedzīvotāji, par spīti savām augošajām simpātijām pret ASV, neuzskata, ka Krievijai jādraudzējas ar ASV. Viņuprāt, ideālas attiecības būtu nejaukties vienam otra lietās un pēc vienošanās par mieru Tramps varētu likt Krieviju mierā un nodarboties ar savas valsts jautājumiem.
Pret sarunām un par kara darbības turpināšanu pēdējos pāris mēnešos ir mazāk par trešo daļu Krievijas iedzīvotāju. Viņi uzskata, ka nedrīkst apstāties pusceļā, iesāktais ir jāpabeidz. Arī starp Krievijas liberāļiem ir cilvēki, kuri ir pret sarunām, jo domā, ka sarunas jāsāk tikai pēc Ukrainas uzvaras. Piemēram, tā domā opozīcijas pasākumu rīkotāji Berlīnē, tomēr sabiedrībā tā domājošo nav vairāk par pieciem sešiem procentiem.

Vairākums iedzīvotāju Krievi­jā karu Ukrainā uzskata par Krievijas pretošanos Rietumiem, tādēļ ir pārliecināti, ka sarunas par mieru vai pamieru ir vajadzīgas ar Ameriku, jo Ukraina tai ir pakļauta. No aptaujātajiem tikai puse domā, ka pie sarunu galda ir jāaicina arī Ukraina, bet Eiropas piedalīšanos šajās sarunās par vajadzīgu un mērķtiecīgu uzskata ceturtdaļa iedzīvotāju.

Lai gan vairākums vēlas vienošanos par mieru vai pamieru, to skaitā nav daudz tādu, kuri domā, ka tas ir vajadzīgs par jebkuru cenu. 72 procenti iedzīvotāju uzskata, ka kara gaita noris Krie­vijai labvēlīgi, tā nav zaudētāja un pamazām uzvar. Tādēļ miera sarunas var notikt no spēka pozīcijām. Aizvien vairāki uzskata, ka Ukrainai nav jābūt NATO, okupētie Zaporižjes, Hersonas apgabali, tāpat kā abu pašpasludināto “republiku” teritorijas Ukrainai nav jāatdod. Ar vārdu sakot, miers ir vajadzīgs, bet pēc Krie­vijas noteikumiem un vajadzībām. Vēl vairāk, aptuveni 70 procentu Krievijas iedzīvotāju gribētu Ukrainā Krievijai draudzīgu varu. Februārī 77 procenti aptaujāto ir pārliecināti, ka Krievijai jāturpina sava tagadējā politika neatkarīgi no tā, vai sankcijas atcels vai neatcels. Lūk, tādi ir Krievijas sabiedrības uzskati un sapņi par mieru.