Jānis Hermanis”, Hipotēku bankas” vecākais finanšu analītiķis uzskata, ka Vācijas darbaspēka tirgus atvēršana no nākamā gada maija varētu atvieglot situāciju Latvijas darba tirgū, kas vēl vismaz pāris gadus saglabāsies saspringta. Biznesa portālam “Nozare.lv” viņš norādīja, ka, lai arī patlaban ir pirmie signāli par situācijas stabilizēšanos, Latvijā augsts bezdarba līmenis saglabāsies vēl vismaz vairākus gadus, tāpēc Vācijas plāni no 2011.gada maija atcelt noteikumus, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos no jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, esot vērtējami pozitīvi. Piemēram, Polijas un Slovākijas pieredze liecinot, ka darba tirgus pēc straujiem ekonomikas kritumiem spēj atgūties tikai piecu līdz septiņu gadu laikā, bet šo situāciju palīdz risināt emigrācija. “No Vācijas puses tas ir draudzīgs un politisks žests, kura sekas būs pozitīvas Latvijai,” pauda Hermanis.
Viņaprāt, risks, ka Latviju pametīs kvalificētie darbinieki, esot neliels, jo labi speciālisti vai nu ir jau iekārtojušies darbā tepat Latvijā, vai arī atraduši nodarbošanos ārzemēs.
Hermaņa skatījumā, Vācija varētu būt vilinošs patvērums ne tikai Latvijas bezdarbniekiem, bet arī tiem, kas jau pirms kāda laika Latviju pametuši, dodoties peļņā uz citām valstīm. “Daudzām Eiropas valstīm stāv priekšā budžeta konsolidācija, un tiks meklētas iespējas, kā samazināt izdevumus un celt nodokļus. Šim mērķim imigranti ir ļoti vilinoša mērķauditorija, jo attiecībā uz viņiem politiķiem ir viegli pieņemt represīvus lēmumus, jo imigranti nevarēs nobalsot pret viņiem,” sacīja Hermanis. Viņš pieļauj, ka tie latvieši, kas tagad ārzemēs palikuši bez darba un saņem tur sociālos pabalstus, var ar laiku nonākt situācijā, kad tiem darbs ir jāmeklē citā valstī, un Vācija šajā gadījumā ir labs mērķis.
Vienlaikus analītiķis atzīst, ka risks, ka Latvijai pašai pēc laika būs nepieciešams aicināt strādniekus no citām valstīm, ir diezgan augsts. Taču, viņaprāt, tas jau daļēji esot noticis un tāda nepieciešamība būs arī turpmāk.
Atbildēt, vai pašlaik ir saskatāmi kādi rīki, kas aizbraukušajiem tautiešiem liktu atgriezties Latvijā, Hermanim atbildēt bija grūti. Viņš uzsvēra, ka tas ir fundamentāls jautājums, kas prasa izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī politikā.
“Cilvēki emigrē, jo tādējādi viņi ar kājām nobalso pret valsts pakalpojumu paketi. Valsts saņem nodokļus par to, lai nodrošinātu sociālos pakalpojumus, stabilu ekonomisko vidi, infrastruktūru, izglītību utt. Pagaidām tas viss vēl ir bērnu autiņos. Lai arī valsts nebankrotēja, sistēma ir bankrotējusi, un līdz ar to viss ir jāsāk no gala,” teica Hermanis.
Tikai tad, kad būšot kādi rezultāti jaunajai sistēmai, aizbraucēji varētu nopietnāk sākt apdomāt, vai Latvija ir tā valsts, kur viņiem gribas atgriezties.
Kā ziņots, no 2011.gada maija Vācija plāno atcelt noteikumus, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos no jaunajām ES dalībvalstīm, tostarp arī no Baltijas valstīm. Vietējo spēcīgo arodbiedrību un sabiedrības spiediena ietekmē Vācijas varas iestādes izmantoja ES direktīvās paredzēto maksimālo termiņu, kas tām ļāva aizsargāt savu darbaspēka tirgu līdz 2011.gadam.
Nozare.lv
Komentāri