Cēsu novads, kuru plānoja veidot 11 rajona pašvaldības, arī Cēsis, nebūs. Tam svītru pārvilcis pilsētas domes lēmums piedalīties novada veidošanā tikai tad, ja jaunajā pašvaldībā iekļaujas viss rajons. Ja ne, Cēsis paliek pašreizējās robežās. Ko par šo situāciju domā rajona iedzīvotāji, kas saistīti ar uzņēmējdarbību?
Vaives pagasta SIA “Inerce” komercdirektors Arnis Liepiņš: “Manuprāt, novadu veidošana uzņēmējdarbību neietekmē. Daudz vairāk tā ietekmē skolas, slimnīcas un citas iestādes.
No vienas puses, uzņēmumam ir vieglāk, ja nepieciešamos dokumentus var sakārtot un jautājumus noskaidrot tepat pagastā. Tas ir tuvāk un vieglāk arī kontaktēties.No otras puses, globāli skatoties, labāk būtu, ja novads veidotos rajona robežās. Tomēr grūti pateikt, vai vajadzētu kopā iet pilnīgi visiem.
Mums vissvarīgākais, lai tiktu sakārtoti ceļi. Kādā veidā un kāda novada robežās tas ir vieglāk īstenojams, tas cits jautājums.”
Taurenes pagasta SIA “Kādija” īpašnieks Aivars Rumba: “Man šķiet, ka novadu veidošanās uzņēmējdarbību neietekmēs.
Kad izskanēja ideja par to, ka Cēsu novads varētu veidoties visa rajona ietvaros, nodomāju, ka tas būtu labākais variants, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. Pašvaldības jau sen ir teikušas, ka tad, ja divi nabagi sanāk kopā, neviens no tā bagātāks nekļūst.
Manuprāt, Taurenei noteikti būtu labāk, ja izveidotos lielais Cēsu novads. Nekas jau daudz nemainītos, vienkārši būtu mazāk deputātu kā līdz šim. Atbalsta punkti pašvaldībā, visticamāk, saglabāsies, lai cilvēki varētu aiziet noskaidrot jautājumus un saņemt izziņas. Sociālais darbinieks arī turpinās strādāt, jācer, ka bibliotēku un skolu arī neviens negrasās likvidēt. Novadā vienkārši būs lielāka nozīme tam deputātam, kurš pārstāvēs pašreizējo pagastu. Taču arī līdz šim pašvaldības rajonu līmenī pārstāvēja pašvaldību vadītāji. Arī visi jautājumi, kas bija saistīti ar rajona līmeņa vajadzībām, tika risināti.”
Bijušais tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Tomsons: “Ar interesi izlasīju Cēsu rajona padomes priekšsēdētāja A.Neimaņa un Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja G. Šķendera intervijas 28.marta NRA. Viedokļi dažādi un uzskati pretēji, tomēr tiek pausts vienots uzskats par reformas nozīmi un nepieciešamību. Reizē izteiktas bažas par reformas procesa virzību. Tomēr pats galvenais, man šķiet, ir tas, ka beidzot sākam runāt un diskutēt piezemētāk un daudz saprotamākā valodā.
Nesen intervijā Druvai minēju, ka manas simpātijas par teritoriālo reformu ir Gulbenes rajona pusē. Kāpēc? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šī rajona pašvaldību vadītāji, būdami dažādās partijās, spējuši sarunāties un meklēt kopsaucēju. Un šis kopsaucējs – veidot ekonomiski spēcīgu, vienotu novadu rajona robežās. Nedomāju, ka gulbeniešiem viegli gāja. Arī pretrunu netrūka. Un tomēr reformas īstenošana viņiem prasīs mazāk darba, arī saskaņošanas process būs vieglāks. Tas mazinās spriedzi un ļaus pievērsties citiem daudz svarīgākiem darbiem. Un vinnētāji droši vien būs rajona iedzīvotāji.
Atzīstot, ka reforma ir atbalstāma, sagaidāms, ka mūsu rajona pašvaldību vadītāji turpinās sarunas un meklēs saskarsmes punktus labākai un racionālākai tās īstenošanai. Domāju, vai nebūtu labāk, ja mēs veidotu vienotu un spēcīgu Cēsu novadu rajona robežās. Lai man piedod pašvaldību lietu speciālisti, liekas, ka šinī gadījumā arī par otra līmeņa vēlētām pašvaldībām vairs nebūtu jārunā. Veicot reformu, mums tieši būtu jāmazina birokrātiskās barjeras. Protams, mūsu rajons ir liels un ne viss ir vienkārši. Katrs pagasts ir ar savu raksturu un <i>seju. Un tomēr, ja meklēsim ceļus, nevis ieganstus, kurus reizēm arī politizējam, nākotnes vārdā varam uzsākt kopēja novada veidošanu.
Reformas virzība prasa kopēju rīcību un darbu. Kā zināms, iedzīvotāji baidās, ka zaudēs iespējas tikt uzklausītiem un saņemt kvalificētus pakalpojumus tuvāk dzīves vietai. Viņus baida, ka sarežģīsies pārvietošanās, ka palielināsies birokrātija… Baida, ka vietējā pakalpojumu centra vadītāji būs „maziņi” un tikai centra norāžu izpildītāji. Sak, ko jūs tur, mēs jau labāk zinām. Manuprāt, daudziem pat šķiet, ka iekļaušanās kopējā novadā likvidēs vietējo centru kā teritoriāli apdzīvotu vietu līdz pat nosaukuma likvidācijai. Tagadējās pagastu mājas paliks tukšas, nebūs ar ko runāt, jo centrs taču būs tālu. Arī palīdzību dažādos dzīves gadījumos nebūs no kā saņemt. Kā saka, pagasti tiks nodoti aizmirstībai, sevišķi jau attālie. Droši vien līdzīgu jautājumu ir daudz.
Ja gatavojamies reformu turpināt, tad ir jārunā, jāskaidro un jādiskutē. Kam tad būtu jāskaidro un jārunā ar iedzīvotājiem par visām ar gaidāmo reformu saistāmām problēmām? Vispirms droši vien iedzīvotāju uzticību guvušajiem ievēlētajiem deputātiem. Un tas viss tikai pašu rokās. Jā, var un vajag lēmumus gaidīt no valdības, bet konkrētu priekšlikumu izvirzīšana ir pašu ziņā. Arī jautājumu risināšana par reģiona līdzsvarotas attīstības problēmām. Pašu iespējās ir veidot pieejamus un spēcīgus pakalpojumu sniegšanas centrus. Arī centra vadītāja ievēlēšanas vai izvirzīšanas un iecelšanas kārtība ir risināma. Svarīgi ir noskaidrot visus ar pakalpojumu centru darbību saistītos jautājumus jau iepriekš. Lielais centrs taču negatavojas veikt esošā pagasta okupāciju, bet gan kopēji risina problēmas, kuras saistītas ar vietējo iedzīvotāju tālāku labklājību. Diskusija ir sākusies, un atliek vien gaidīt tālākas sarunas un rīcību… Redzēsim, vai turpināsies!” Apkopojusi Māra Majore-Linē
Komentāri