, ekonomikas ministrs No uzstāšanās Latvijas tūrisma profesionāļu forumā
Noslēdzot 2006. gada sezonu, svarīgi novērtēt ne tikai tūrisma nozares attīstību Latvijā, bet ieskatīties un salīdzināt tūrisma nozares attīstību Eiropā un pasaulē. No tā lielā mērā atkarīga uzdevumu plānošana nākamajiem gadiem, iezīmējot valsts izvirzītās prioritātes un mērķus. Latvijas tūrisma attīstības politikā pasākumi tiek plānoti saskaņā ar tādiem nozīmīgiem mūsu valsts mērķiem kā tautsaimniecības vienotā stratēģija, Eiropas Savienības Lisabonas stratēģija, kā arī citu nozaru plānošanu.
Salīdzinot tūrisma attīstību Eiropas Savienībā, jaunajām dalībvalstīm, arī Latvijai , pēc iestāšanās tika prognozēts tūrisma pieaugums, tāpēc valstij bija svarīgi sākt tūrisma nozari attīstošu pasākumu veicināšanu. Valsts turpinās nodrošināt nepārtrauktu tūrisma infrastruktūras attīstību, produktu un pakalpojumu skaita un kvalitātes palielināšanu. Tas veido tūrisma sfēras konkurētspēju gan iekšējā, gan starptautiskajā tirgū.
Lai nodrošinātu tūrisma attīstības politiskās konsekvences politiku, ir noformulēti 2004. – 2008. gadā sasniedzamie mērķi, nesen apstiprināta Latvijas tūrisma programma turpmākajiem diviem gadiem. Tā paredz tūrisma nozares pievienotās vērtības ikgadēju pieaugumu līdz 15 procentiem un tūrisma nozares īpatsvara pieaugumu valsts kopproduktā līdz 20 procentiem. Programmas darbība veicinās arī Latvijas kā tūrisma zemes atpazīstamību, palielinās tūrisma ienākumu daļu valsts ekonomikā un darbu pie priekšnoteikumiem, lai ceļotāji atkārtoti atgrieztos Latvijā. Valsts ir ieinteresēta veicināt tūrisma komercdarbību, panākot valsts institūciju, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju savstarpēju daudz lielāku sadarbību.
No izvirzītajiem mērķiem vēlētos uzsvērt nākamajam gadam izraudzītos. Mēs vēlamies turpināt sadarbību ar pārējām Baltijas valstīm, izstrādājot vienotu mārketinga politiku. Latvijai nav pa spēkam vienai apgūt perspektīvos, tālos tūrisma tirgus. Tūrisma tirgus paplašināšanā jāveido ciešāka sadarbība arī ar Baltijas jūras reģiona valstīm, ar Eiropas Savienību. Nākamgad vēl jāpalielina tūrisma starptautiskās informācijas apjoms par Latviju.
Tūrisms pasaulē ir viens no vadošajiem, visstraujāk augošajiem ekonomikas sektoriem, kas veido 10 -11 procentus, Eiropā 17 līdz pat 20 procentiem no ienākumu kopapjoma. 2005. gadā ienākumi no starptautiskā tūrisma pasaulē sasniedza 547 miljardus eiro, Eiropā 279 miljardus. Latvijā tūrisma nozares pievienotā vērtība ir pieaugusi no 52,1 miljona latu 2000. gadā līdz 163,5 miljoniem latu 2005 gadā. Šogad deviņos mēnešos Latviju apmeklējuši tikpat daudz tūristu, cik pagājušajā gadā kopā. Ārvalstu tūristi 2005. gadā Latvijā iztērēja 199, 9 miljonus latu, bet šogad deviņos mēnešos jau 208 miljonus. Neskatoties uz šiem pozitīvajiem rādītājiem, tūrisma bilance Latvijā joprojām ir negatīva. 2005. gadā mīnus 122 miljoni latu, šogad deviņos mēnešos mīnus 86 miljoni latu, jo Latvijas iedzīvotāji joprojām ārzemēs tērē vairāk, nekā ārvalstu tūristi Latvijā. Lai izlīdzinātu šo starpību, svarīgi palielināt ārvalstu tūristu uzturēšanās ilgumu un Latvijā atstātās naudas daudzumu. Šis mērķis īstenojams, veicinot tūrisma produktu attīstību gan uzņēmumos, gan valsts līmenī. Pēdējā laikā strauji pieaug tūrisma operatoru un tūrisma pakalpojumu sniedzēju skaits. Arī apkalpoto cilvēku skaits tūrisma uzņēmumos gada laikā ir dubultojies.
Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību tūrisma attīstība nosaukta par vienu no prioritātēm. Tūrismā īstenojami vairāki uzdevumi – Latvijai jātop par lielu centru Baltijā, jāveicina konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstība. Pirmo reizi no ES struktūrfondiem Latvijā paredzēts finansējums tūrismam, dodot priekšroku nacionālas nozīmes tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai. ES finansējums turpmākos sešos gados sasniegs 42,3 miljonus eiro. Investīcijas paredzētas arī tūrisma informācijas sistēmas attīstībai. Gribu uzsvērt, ka tūrismā var ieguldīt arī citu ES programmu finansējumu, piemēram, to, kas paredzēts uzņēmējdarbībai.
Ekonomikas ministrija ir pateicīga profesionālajām un reģionālajām tūrisma asociācijām un uzņēmējiem par aktīvu līdzdalību aktuālu, politisku jautājumu risināšanu šai nozarē, sniedzot savas zināšanas. Uz atsaucību un iniciatīvu ceram arī turpmāk. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri