Mūsdienās popularitāti strauji atgūst tradicionālie rokdarbi – prasmes, kas bijušas sieviešu pārziņā jau izsenis, savulaik uzskatītas par vecmāmiņu nodarbi, nu ar jaunu sparu atgriežas modē.
Interesanti, ka adīt un tamborēt izvēlas ne tikai sievietes, vecmāmiņas un pat jaunas meitenes, bet arī vīrieši. Pirms vairākiem gadiem, dzīvojot Apvienotajā Karalistē, man par lielu pārsteigumu rokdarbu preču veikaliņos pārdevēji lielākoties bija vīrieši. Vispārsteidzošāk tolaik šķita, ka viņi ne vien pildīja savus tiešos pienākumus, pārdodot veikala sortimentā esošās preces, bet arī paši, garlaikodamies aiz letes, kamēr potenciālie pircēji izvēlas kāroto, knibinājās ap kādu adīkli vai tamborējumu. Uz manu izbrīnu vīrieši pat nereaģēja – rokdarbi otrpus Ziemeļjūrai nebija nekas neparasts.
Adīšana pēdējos desmit gados ir atgriezusies ar jaunu vilni. Atkal jāmin ieguvumi, ko dod interneta plašās āres ar nebeidzamo informācijas plūsmu. No tās iespējams smelties tik daudz ideju radošām, izklaidējošām aktivitātēm, ka arī adīšana un tamborēšana piedzīvojusi renesansi. Ne vien labs veids, kā aizvadīt tumšos vakarus, ar acs kaktiņu vērojot kādu televīzijas pārraidi vai filmu, bet – kā izrādās, nu ir apstiprinājuši pat ārsti – adīšana ir lielisks veids, kā atbrīvoties no stresa un uzturēt savas pelēkās šūnas sportiskā formā.
Pirkstu nodarbināšana – mūzikas instrumentu spēle, rokdarbi – jau krietni sen zināmi kā vislabākie smadzeņu darbības veicinātāji abās puslodēs. Ne velti labi ķirurgi brīvajā laikā nododas, piemēram, klavierspēlei, lai trenētu pirkstus un vienlaikus aktivizētu abas smadzeņu puslodes. Amerikāņu kardiologs, medicīnas grāmatu autors un viens no psihosomātikas pionieriem Herberts Bensons jau rakstījis, ka regulāra adīšana veicina apziņas atslābināšanos, kas pēc būtības ir līdzvērtīga darbošanās meditācijai vai jogai.
Būtiski arī tas, ka šī brīvā laika nodarbe nes materiālu, bieži vien ļoti noderīgu rezultātu. Adīšanas un tamborēšanas priekšrocības, salīdzinot ar citiem hobijiem, ir vieglā pieejamība – adāmās vai tamboradatas un dziju iespējams iegādāties par saprātīgām cenām un pat nav jāmeklē specializētie veikali, šīs preces bieži vien ir tuvējos pārtikas veikaliņos. Tāpat vaļaspriekam ir iespēja pievērsties jebkur, pat sabiedriskajā transportā vai tuvējā parkā, adīkli vai iesākto tamborējumu var ērti paņemt līdzi somā.
Visvairāk gan izceļamas veselībai noderīgās priekšrocības, ko sniedz nodošanās rokdarbiem. Šajā sezonā īpaši aktuāli šķiet ietaupīt līdzekļus pie katras izdevības, tāpēc jādomā, ka rokdarbi un iespēja pašiem savām rokām uzmeistarot lietas, lai nebūtu trīskārt jāpārmaksā par gatavām precēm veikalā vai vietējā ekonomisko cenu veikalā jānopērk krāms, kas izjūk pēc pāris lietošanas reizēm, būs modes lieta arī šajā un nākamajā gadā.
Paanalizēju, cik izdodas ietaupīt, uzadot kādu ziemas apģērba gabalu pašai. Iegādājos dzijas fici vietējā “Mego” veikaliņā par 3,70 eiro. No kamoliņa iznākusi gara šalle skolas vecuma bērnam un iesākta nākamā. Tas nozīmē, ka no divām tādām ficēm faktiski sanāk trīs bērnu šalles. Par mazliet vairāk nekā septiņiem eiro, turklāt par velti saņemot pirkstu un smadzeņu treniņu un nervu atslodzi!
Pieļauju, ka daudziem mammas un vecmāmiņu krājumos un pūra lādēs vēl stāv gana daudz dzijas krājumu, no kuriem var uztapināt kaut ko skaistu, praktisku un dikti mīļu, kas sildīs rokas, nosalušās pēdas, kaklus un galvas daudz vairāk nekā milzīgajos tirdzniecības tīklu veikalos tirgotie, Ķīnā ražotie ekvivalenti ar krietni zemāku kvalitāti.
Adīšana un tamborēšana gan neaprobežojas tikai ar apģērba gabalu radīšanu. Tajos pašos daudz zākātajos un slavētajos interneta plašumos var atrast gana daudz ideju, kā samērā viegli izgatavot, piemēram, rotaļu vardīti vai kādu citu mantiņu, izmantojot šīs rokdarbu tehnikas. Tāda pašu gatavota rotaļlieta var būt mīļa dāvaniņa, domājot, ko likt Ziemassvētku vecīša maisā.
Komentāri