Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās. Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni. Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk.
Tiesībsargs atzinis, ka izklaides troksnis pastāv un tas ir traucējošs cilvēku naktsmieram. Valdībai dots uzdevums rast risinājumu. “Valsts izklaides troksni nav definējusi kā atsevišķu trokšņa veidu un nav izvirzījusi prasības, kas tādam troksnim izvirzāmas, lai to varētu samērot ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru. Piemēram, vides troksnim (ceļu satiksme, dzelzceļa, lidmašīnas) prasības ir izvirzītas, tas jāmēra un jāveic pasākumi, lai to samazinātu. Latvijā problēma ir tā, ka trokšņošanu no izklaides vietām kontrolē pašvaldības policija kā sabiedriskās kārtības pārkāpumu troksni līdzīgi kā kaimiņu troksni. Tas nav nepareizi, bet nav pietiekami, jo izklaides vietu trokšņi nav tādi paši kā kaimiņu trokšņi. Izklaides troksnis ir īpašs trokšņa veids, ko rada uzņēmējdarbības ietvaros, līdz ar to tas būtu regulējams ne tikai ar sodošajām normām. Valstij tas būtu jāregulē ar normām, lai izklaides vietu īpašnieku tiesības tiktu samērotas ar cilvēku tiesībām uz naktsmieru,” skaidro Tiesībsargs. Atzinumā arī atgādinājis, ka “no cilvēktiesību viedokļa valstij ir pozitīvs pienākums noregulēt jebkuru jomu, konstatējot, ka faktiski tiek pārkāptas cilvēktiesības, jo tiesiskā regulējuma šī pārkāpuma novēršanai nav”. Tā kā valsts nav izpildījusi šo pozitīvo pienākumu, ilglaicīgi pieļaujot iedzīvotāju tiesības uz privātās dzīves (naktsmiera) pārkāpumu, kā arī tiesības uz veselībai labvēlīgas vides pārkāpumu. Patlaban novērojams, ka izklaides vietām ir liela rīcības brīvība uz iedzīvotāju naktsmiera rēķina, ko valsts nespēj efektīvi novērst.
Ierosināts, piemēram, dot pašvaldībām tiesības ieviest atļauju sistēmu izklaides vietu darbībai. Ievērojot katras pašvaldības teritoriālās īpatnības, izklaides vietas atrašanās īpatnības, iedzīvotāju daudzumu, pašvaldības varētu noteikt darba laika ierobežojumus, skaņas izolācijas pasākumus. Vienlaikus arī paredzēt darbības ierobežojumus, ja konkrētie nosacījumi netiktu ievēroti.
Koncerti, naktsdzīve kaimiņos vienmēr kādu traucē un traucēs. Un to var atrisināt tikai savstarpēja sapratne un izpratne.Un tās visbiežāk pietrūkst starp tiem, kuri troksni rada, un tiem, kuri to nevēlas patērēt. Pilsētā katrai izklaides vietai ir kaimiņi. Kā viņi saprotas, no tā atkarīgs gan viena bizness, gan otra naktsmiers. Nebūt ne retums ir kaimiņu kašķi – uzņēmējs ar skaļu mūziku, kas ir izklaides troksnis, piesaista apmeklētājus, bet kaimiņš vēlas mieru un klusumu.
Ekonomikas ministrija patlaban gatavo tiesību akta projektu, ņemot vērā starptautisko praksi trokšņu līmeņa noteikšanā. Noteikumu projekts paredz, ka regulējums neattiecas publiskajiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību. Iecerēts noteikt minimālos un maksimālos trokšņu robežlielumus, kā arī paredzēta trokšņa mērīšana.
Tas viss vēl ir tikai projekts. Klimata un enerģētikas ministrija apņēmusies organizēt sanāksmi, kurā Ekonomikas, Tieslietu, Veselības un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti spiedīs par izklaides trokšņa ierobežošanu.
Starp daudziem priekšlikumiem, kā regulēt troksni, ir arī ierosinājums pašvaldībām teritorijas plānojumā paredzēt, kur būs izklaides zonas, lai tie, kuri vēlas iegādāties īpašumus, to laikus zina. Tiem, kuri dzīvo potenciālās izklaides zonās, savu viedokli ir iespēja paust plānojuma apspriešanas laikā. Retorisks jautājums – cik daudzi iesaistās jelkāda dokumenta publiskā apspriešanā? Patiesībā jau katrs valstī vai pašvaldībā pieņemts lēmums, likums, noteikumi, ja ne šodien, tad rīt vistiešākajā veidā var skart ikvienu.
Komentāri