Kalendārs skaita dienas, kas pagājušas kopš Saeimas vēlēšanām, bet Latvija joprojām ir bez valdības. Viss notiekošais nedaudz atgādina pasaku par “Zelta zirgu”, kur diviem pirmajiem tēva dēliem neizdevās tikt stikla kalnā, tad nāca trešais, kuram tas izrādījās pa spēkam.
Vai Krišjānis Kariņš, kuram Valsts prezidents uzticējis trešo piegājienu valdības veidošanā, spēs tikt valdības veidošanas stikla kalnā? Jāteic, rodas zināmas paralēles ar 2009.gadu, kad valdības veidošanu uzticēja Eiropas Parlamenta deputātam Valdim Dombrovskim. Latvija toreiz bija ekonomiskajā bedrē, tika meklēts tēva dēls, kurš to izvilks ārā. Politikas pētniekiem, ekonomistiem, finansistiem droši vien ir atšķirīgi viedokļi par to, vai V.Dombrovska veiktās reformas bija pareizas, vajadzēja vai nevajadzēja devalvēt latu, bet ir skaidrs, ka, savelkot jostas, no bedres izkļuvām.
Tagad uz premjera amatu pretendē vēl viens eiroparlamentārietis ar labu izglītību, kurš brīvi runā angļu un vācu valodā, pārvalda arī krievu un franču valodu. Kurš sevi pierādījis Eiroparlamentā (EP), jo Starptautiskās nevalstiskās organizācijas “VoteWhatch Europe” pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem Krišjānis Kariņš ir augstajā 19. vietā un ir vienīgais no visiem Baltijas valstu deputātiem, kurš iekļauts 70 ietekmīgāko deputātu sarakstā.
Politologs Filips Rajevskis uz jautājumu, vai K. Kariņam izdosies izveidot valdību, atbild apstiprinoši: “Visdrīzāk izdosies, jo šobrīd visi ir sastresojušies, turklāt divas iepriekšējās neveiksmes atdzesējušas galvu. Otrkārt, “Vienotības” politiķiem ir pieredze, kā vadīt valdību sarežģītos apstākļos, saturēt kopā atšķirīgus politiskos spēkus. Taču, prognozējot, ka valdību izdosies izveidot, ir jautājums, vai viņiem izdosies vēl ko citu arī paveikt. Politiķi šobrīd gatavi sastutēt valdību, lai dabūtu amatus, pēc kuriem vēlme ir ļoti liela. To apliecina tas, ka visi runā tikai par vēlamajiem amatiem, ne par to, ko darīs, nonākot tajos. Par to, kas jādara, viņi vienojušies, bet pagaidām šķiet neiespējami vienoties, kā tas būtu jādara.”
Iepazīstoties ar piedāvāto ministru kandidātu darba pieredzi, redzam, ka viņu vidū ir gan pieredzējušie, gan tādi, kuri līdz šim no politikas stāvējuši nostāk. Atceramies, ka nosacīti jaunās partijas nāca ar nosacījumu, ka “vecajiem” ministriem pietiek darboties, jānāk jaunajiem, bet tas var iekavēt valdības darbu, jo būs nepieciešams laiks, lai saprastu, ko nozīmē vadīt ministriju.
Politologs saka, ka gadījumā, ja bija vēlme redzēt jaunas sekas, ir jābūt pacietīgiem: “Ienācējam politikā jādod laiks ieskrieties, saprast situāciju. Gribētu teikt, ka tomēr esam tikuši tālu no tā brīža, kad mums padomju laikā tika sacīts, ka katra ķēkša var vadīt valsti. Neviens nepiedzimst par ministru vai politiķi, tas ir sarežģīts darbs, kas jāiemācās, bet iemācīties var tikai darot. Jāsaprot, ka jauns politiķis ilgi būs jauns politiķis. Ja kāds īsu laiku bijis ministra amatā, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ieguvis pieredzi.”
To, ka kļūt par ministru ir izaicinājums, kas prasa zināšanas, apliecina vakar izskanējusī ziņa, ka “KPV.LV” sākotnēji virzītā labklājības ministra amata kandidāte, deputāte Ieva Krapāne atsaukusi savu kandidatūru. Lai arī kā iemesls minēts veselības stāvoklis, F. Rajevskis saka, ka viņas teiktais preses konferencē bijis, maigi izsakoties, uz kompetences robežas: “Ievas Krapānes teiktais parādīja, ka viņa absolūti neizprot, ko nozīmē Labklājības ministrija. Tā ir ļoti sarežģīta nozare, tā ir problēmu nozare, tur katra diena ministram ir tikai problēmu risināšana. Tur ir tikai sāpīgi jautājumi, tāpēc šajā amatā jābūt pieredzējušam politiķim vai pieredzējušam labklājības nozarē, lai vispār saprastu, par ko tiek runāts.”
Runājot par nominēto premjeru K. Kariņu, politologs atzīst, ka no līdz šim izvirzītajiem kandidātiem viņš ir labākais: “Viņš zina, kas ir valdības darbs, jo bijis ministrs. Tiesa, tas bija pirms vairākiem gadiem, bet darbs politikā ir kā braukt ar velosipēdu, ja reiz iemācies “taisīt politiku”, tas neaizmirstas. Var nezināt šī brīža aktualitātes, bet var uzreiz sākt darboties, jo zināms, kā viss funkcionē. Ja Kariņš kļūs par premjeru, tautai nebūs jākaunas par sava valdības vadītāja angļu valodas prasmi, par ko līdz šim esam kaunējušies. Viņš ir pieredzējis starptautiskajā politikā, Eiropas lietas izprot ļoti labi, ir atpazīstams šajās aprindās, arī tas ir svarīgs pluss šajā amatā.
Situācija, ka K.Kariņš pēdējos gados nav bijis saistīts ar lokālām Latvijas lietām, var radīt zināmus sarežģījumus. Piemēram, jautājumā par reģionālo reformu, kas ir valdības darba kārtībā. Taču domāju, tas nebūs šķērslis, jo būs ministrs, kas šo jomu pārvaldīs, un, ja premjeram būs laba, spējīga komanda, viņš tiks galā ar visiem uzdevumiem.”
Uz jautājumu, vai šis nav pirmais gadījums, kad valdību veido mazākās Saeimas frakcijas pārstāvis, F. Rajevskis norāda, ka Andris Šķēle bija vispār bezpartejiskais kandidāts.
Komentāri