Jautājumi par drošību sabiedriskajās ēkās aktuāli ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Traģēdiju iemesli ir dažādi. Kā zināms, 2016. gadā Būvniecības valsts kontroles birojs veica ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā.
Kontrolēs tika atklāts, ka tikai 53% ēku, kas pārbaudītas, ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% ēku drošība jāuzlabo, bet sešos procentos gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.
Kā par sabiedrisko ēku apmeklētāju drošību rūpējas mūspusē? SIA “Beātus” valdes priekšsēdētājs, “Solo” veikalu īpašnieks Uldis Kvants: “Mums ir darba drošības speciālists, kurš regulāri apmāca darbiniekus par darba drošības jautājumiem, tajā skaitā par to, kā rīkoties trauksmes gadījumos. Neilgu laiku pēc “Maxima” traģēdijas Zolitūdē tika izveidota speciāla komisija, kas apsekoja un pārbaudīja visas lielās, sabiedriski nozīmīgās ēkas. Arī mūsu ēkā tika veiktas pārbaudes. Pēdējo reizi signalizācija veikalā skanēja pirms aptuveni diviem gadiem, tas notika tādēļ, ka virtuvē piedega bulciņas. Taču, manuprāt, cilvēki uz trauksmes signāliem reaģē pasīvi. Mums nav liels veikals, iespējams, cilvēki jūtas mierīgi un droši, jo ar acīm redz izeju. Ārkārtas gadījumā, ja kaut kas notiek, var pagūt izskriet ārā. Citādi, protams, ir lielajos lielveikalos, kur cilvēki, izdzirdot signalizāciju, var apjukt un nesaprast, ko darīt. Katrā ziņā trauksmes signāli būtu jāuztver nopietnāk, nekā tas šobrīd notiek.”
“MAXIMA Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate – Ugule: “Klientu un darbinieku drošība ir viena no uzņēmuma “Maxima Latvija” prioritātēm. Piesaistot sertificētus un neatkarīgus ekspertus, uzņēmums ir veicis “Maxima Latvija” veikalu ēku konstrukciju ārpus kārtas pārbaudes atbilstoši noteiktam grafikam – šādas pārbaudes un apsekošanas ir veiktas visos veikalos, pašlaik ir saņemti sertificētu būvinženieru atzinumi, ka ēkas ir drošas ekspluatācijai – arī Cēsīs “Maxima X” Gaujas ielā 1/3 un “Maxima XX” veikals Valmieras ielā 17A. Ir izveidots arī diennakts tehniskais dispečerdienests, lai operatīvāk novērstu kādas tehniskas problēmas, kas ikdienas darba gaitā veikalos var rasties. Tāpat tiek risināti dažādi tehniskie jautājumi, kas saistīti ar ēkas ekspluatāciju un apstākļu uzlabošanu. Ēku tehniskā stāvokļa apsekošanā un pilnveidē investēti aptuveni 1,7 miljoni eiro. Runājot par rīcības modeli, ja iedarbojas ugunsdrošības trauksme, ņemot vērā gan piesaistīto konsultantu, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rekomendācijas, noskanot ugunsdrošības trauksmei, nekavējoties tiek veikta cilvēku evakuācija un tikai pēc tam skaidroti trauksmes iedarbošanās iemesli. Katru gadu tiek organizētas ugunsdrošības praktiskās mācības visos “Maxima” veikalos – gan darbiniekiem, gan nomniekiem. Mācību mērķis ir atgādināt un iepazīstināt jaunos darbiniekus ar praktisko rīcību jautājumos, kas saistīti ar ugunsdrošību. Papildus likumā noteiktajām mācībām esam izstrādājuši arī atsevišķas video mācības darbiniekiem par rīcību trauksmes gadījumā.”
Cēsniece Ingrīda Rubene ikdienā iepērkas teju visos lielākajos pārtikas veikalos Cēsīs. “Ir atsevišķi produkti, ko pērku “Maxima” un ko “Rimi”. Tāpat ir lietas, kuras iegādāties var tikai “Solo”. Gribot negribot nedēļas laikā sanāk pabūt teju visos šajos veikalos. Nevienā neesmu dzirdējusi trauksmes signālu, ja dzirdētu, noteikti atstātu iepirkumus un dotos ārā. Man pat būtu vienalga, ja pārdevējas teiktu, ka virtuvē kas piededzis vai ka tā ir mācību trauksme. Varbūt pārāk bieži skatos ziņas, kas notiek pasaulē, bet par savu drošību uztraucos. Un kurš gan cits to darīs, ja ne mēs paši, vai ne?
Students Jānis Balodis mācās Rīgā, bet brīvdienas pavada Cēsīs pie vecākiem. Viņš stāsta par situāciju, kad pirms pāris mēnešiem Rīgā, tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”, sācis skanēt trauksmes signāls. “Bija daļa cilvēku, kuru sejās varēja redzēt apjukumu. Trauksme skanēja, bet skaļruņos nekas netika ziņots. Lielākā daļa cilvēku turpināja ierastās darbības, mazākā daļa devās ārā. Mēs ar draudzeni arī izgājām no veikala. Gadījumi, no kuriem mācīties, nav jāmeklē tālu, tāpēc lieka uzmanība par skādi nenāks. Tagad tik bieži tiek skandināts, ka, izdzirdot trauksmi, ir jādodas ārā no ēkas, informācijas par to, kā jārīkojas, ir tik daudz! Bet tik un tā nelaimes notiek. Un tas ir skumji. Manuprāt, daudz lielāka vērība jāpievērš darbinieku mācībām, kā rīkoties trauksmes gadījumos. Apsargiem un pārdevējiem jāspēj operatīvi sazināties, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidrs – tā ir vai nav viltus trauksme. Konkrēti mūsu gadījumā “Rīga Plaza” bija skaidri redzams, ka pašiem apsargiem nav ne jausmas, kas tajā brīdī notiek.”
Komentāri