Nedēļa Latvijā
NRTVP vadītājs – Ābrams Kleckins. Par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētāju pagājušajā nedēļā ievēlēts Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ābrams Kleckins.
Nedēļu iepriekš Saeima padomē iecēla četrus koalīcijas partiju pārstāvjus un pa vienam pārstāvim no opozīcijas partijām „Jaunais laiks” un „Saskaņas centrs”. Savukārt koalīcijas partneru „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” izvirzītā kandidatūra – Jānis Tomelis – tika noraidīta. To, ka padomē bez pārstāvja palika tēvzemieši, kā arī tika izbalsots līdzšinējais NRTVP priekšsēdētājs, ZZS pārstāvis Aivars Berķis, bet iekļuva opozīcija, var uztvert kā signālu problēmām valdībā, taču iespējams, ka ietekme bija arī slēptajam balsojumam, tādējādi deputātiem ļaujot izvairīties no „frakcijas disciplīnas”.
„Turpmākajā darbībā vajadzētu ar nozares pārstāvjiem meklēt kopīgu valodu lēmumu pieņemšanā, nevis stāvēt vienam pretī otram kā divām pusēm. Ja mūsdienās cilvēki atrod kopīgu valodu, tad viņi arī pilda apsolīto,” Ā.Kleckins pēc ievēlēšanas sacīja aģentūrai BNS. Viņš uzskata, ka nepieciešams strādāt, lai padomes un masu saziņas līdzekļu sadarbībā valdītu lielāka atklātība.
Pēc izvirzīšanas dalībai padomē intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” Ā.Kleckins norādīja, ka modernu sabiedrisko televīziju un
radio var izveidot, tikai nodrošinot resursus darbam ar sfērām, ar kurām komerctelevīzijas nenodarbosies: „Padomei jānodrošina iespēja veidot tādu informatīvo raidījumu bloku, kas neatspoguļotu valdības uzskatus, bet atspoguļotu attiecības starp valdības lēmumiem un sabiedrības vajadzībām.”
Nacionālā radio un televīzijas padome ir elektronisko masu saziņas līdzekļu uzraugs, kā uzdevums ir uzmanīt likumu ievērošanu un vārda brīvības nodrošināšanu. Tā bieži vien tiek kritizēta, un viens no pārmetumiem ir padomes sastādīšana pēc politiskās piederības, nevis specialitātes. Ā.Kleckina, masu saziņas līdzekļu speciālista, ievēlēšana par priekšsēdētāju ir solis cerīgā virzienā.
Latvija gatavojas pievienoties Šengenas līgumam. Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai, uzskata iekšlietu ministrs Ivars Godmanis. Šengenas līgums paredz robežkontroles atcelšanu uz tā dalībvalstu iekšējām robežām. Ministrs uzskata, ka Latvijā būtisku problēmu Šengenas prasību izpildē nav, to apliecinājusi arī komisija, kas nesen pārbaudīja valsts gatavību šī mērķa izpildei.
Robežpilsētām Valkai un Valgai vēl daudz darāmā, lai piemērotos robežas atvēršanai, ziņo LETA. Jau ilgāku laiku noris darbs pie sabiedriskā transporta – autobusu un vilcienu – maršrutu pielāgošanas, lai tie efektīvi varētu kursēt starp abām valstīm, taču šo plānu realizācijā vēl daudz neskaidrību.
Internets pieejams lielākajā daļā mājsaimniecību. Šī gada pirmajā ceturksnī 51 procentam Latvijas mājsaimniecību bija pieejams internets, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kaut vienu reizi mūžā internetu lietojis 61 procents Latvijas iedzīvotāju. Vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā datoru bija lietojuši 94 procenti, no 25 līdz 54 gadiem – 65 procenti, savukārt vecumā no 55 līdz 74 gadiem – 18 procenti iedzīvotāju. Tādējādi dzīvē izpaužas tā saucamā „digitālā plaisa” – lai cik noderīgas būtu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un lai kā to lietojums neuzlabotu cilvēku dzīvi, vēl ilgi būs tādas sabiedrības sociāli ekonomiskās grupas, kurām šie prieki ir liegti. Tādējādi nevienlīdzīgā piekļuve tehnoloģijām vēl vairāk pasliktina “apdalīto” grupu izredzes pietuvoties priviliģēto grupu līmenim. Nedēļa pasaulē
Turcija Irākā grib apkarot kurdus. Turcijas valdība atkārtoti paudusi gatavību iebrukt Irākas ziemeļos, jo turki vēlas izrēķināties ar kurdu ekstrēmistiem, kas Irākas teritoriju Turcijas pierobežā izmanto par atbalsta punktu savai darbībai Turcijā.
Svētdien beidzās musulmaņu svētki, līdz ar to noslēgšanos Turcijas premjers Tajips Redžeps Erdogans lūgs parlamentu pieņemt lēmumu, kas atļautu iesaistīties militārā darbībā valsts ziemeļu daļā. Armijas daļu koncentrēšana uz robežas ar Irāku jau notiek, no šāda soļa turkus mēģina atrunāt kā ASV, tā Eiropas Savienība un Irāka.
Kurdu kontrolētā Irākas ziemeļu daļa ir relatīvi mierīga teritorija, ja Turcija tur sāks karadarbību, lai izrēķinātos ar radikālās Kurdistānas strādnieku partijas kaujiniekiem, situācija var mainīties.
T.Erdogans norāda, ka ASV un Irāka nav turējušas solījumu saistībā ar kurdu separātistu apkarošanu, tāpēc Turcija rīkosies pati. Jau agrāk Turcijai un ASV izvērtās domstarpības par to, kā risināt kurdu jautājumu, taču līdz kopējai valodai puses nonākušas nav.
Kurdistānas strādnieku partija kopš 1984. gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā, Turcija kurdu kaujiniekus vaino uzbrukumos un vairāku desmitu tūkstošu cilvēku nogalināšanā.
Nobela miera prēmija – ekoloģijas cīnītājam. Par šī gada Nobela Miera prēmijas ieguvēju pasludināts bijušais ASV viceprezidents
A.Gors un kopā ar viņu ANO Klimata izmaiņu starpvaldību komisija par ieguldījumu sabiedrības informēšanā saistībā ar globālās sasilšanas draudiem.
„Iespējams, viņš ir cilvēks, kas darījis visvairāk, lai visā pasaulē radītu lielāku izpratni par darāmo, lai apturētu globālo sasilšanu,”
teikts Nobela komitejas paziņojumā. Prēmijas komiteja izskatījusi 181 kandidatūru.
Prēmijas piešķīrēji uzskata, ka A.Gors un Klimata izmaiņu starpvaldību komisija sabiedrībai palīdzējusi tuvoties lielākai vienprātībai par ekoloģijas jautājumiem. Tanī pašā laikā A. Gors izpelnījies kritiku par liekulību, jo viņš kā vienu no dabas saudzēšanas veidiem piedāvā atteikšanos no lidojumiem, taču pats ir lidojis uz daudzām pasaules malām, lai šo vēsti paziņotu. Varam priecāties, ka šis vīrs, kurš 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās zaudēja Džordžam Bušam, nesamierinājās ar otrā plāna politiķa lomu, bet realizēja sevi pasaulei būtiskās aktivitātēs, protams, ja viņš pašreizējo popularitātes vilni negrasās izmantot, lai startētu nākamgad gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. A. Gora argumentus var vērot dokumentālo filmu režisora Rodžera Mūra filmā „Neērtā patiesība” (An Inconvenient Truth).
Komentāri