Dažādi topi, reitingi, aptaujas gadu mijā ir ierasts. Tad var pavērtēt, sarindot, salikt pa plauktiņiem, lai kādu godinātu, citu stimulētu, vēl kādam atgādinātu viņa īpašo vietu. Un tā tiek darīts visdažādākajās nozarēs.
Ir tāda tiešsaistes enciklopēdija “TasteAtlas”, kurā tiek apkopota informācija par dažādu valstu tradicionālajiem ēdieniem, pārtikas produktiem, kā arī veidots autentisku restorānu ceļvedis. Specializētais kulinārijas portāls publiskojis 2023./2024. gada simts labākās pasaules virtuves. Latvijas sarakstā nav. Mūsu ēdienu novērtējums ir par zemu, lai tiktu iekļauts topā. Portāla izveidotajā Eiropas kartē ar atzīmi 3,63 esam trešajā vietā no beigām, aiz sevis atstājot vien Maltu un Islandi.
Tops veidots, vērtējot vairāk nekā 270 tūkstošus ēdienu un vairāk nekā 80 tūkstošus pārtikas produktu, izrēķina vidējo baļļu skaitu no katras valsts 50 visaugstāk novērtētajiem ēdieniem un produktiem.
Pasaules labākā virtuve “TasteAtlas” vērtējumā ir itāļiem. Īpaši izcelta pasta, Parmas siers, burrata, bifeļpiena mocarella. Tad nāk Japānā iegūtais pasaulē visdārgākais steiks, gatavots no vagjū (Wagyu) šķirnes govju gaļas, tāpat tuncis, “Ramen” nūdeļu zupa, Kobes liellopu gaļa un nēģi. Trešajā vietā Grieķija ar Santorīni fava pupiņām, “Kalamata” olīvām, pistācijām “Fystiki Aeginas”, persikiem un Krētas apelsīniem. Un tā tālāk – Portugāles, Ķīnas, Indonēzijas, Meksikas virtuves, kuru ēdieni vidējam latvietim neko neizsaka. Tad seko franču virtuve, kuras “Reblochon” siers, kas ražots Alpu reģionā Augšsavoijā no svaiga govs piena, cietais govs piena siers “Comté ” ar riekstu garšu, dzeltenbalts. Nicas olīveļļa, mīdijas no Sanmišelas līča jau ir pazīstamāki nosaukumi.
Un atkal igauņi un lietuvieši mums priekšā. Pasaules gardēžiem viņu ēdieni un produkti iet vairāk pie sirds. Tiesa, Igaunija ar savu virtuvi ir tikai vienu vietu augstāk nekā Latvija, kamēr Lietuva 38. vietā, apsteidzot Lielbritāniju un gandrīz visu Skandināviju, kā arī daļu Balkānu valstu.
Toties Latvijas vārds noteikti ir pamanīts “TasteAtlas” pasaules virtuves sliktāko ēdienu top 5. Mūsu sklandrausim tajā ir ceturtā vieta. Vēl negaršīgāka esot islandiešu delikatese, kas pagatavota no fermentētas haizivju gaļas, Jeruzalemes kugels— pikants sacepums no plānām nūdelēm, kas pārklātas ar karamelizētu cukuru, “Ramen” burgers – amerikāņu burgers, kurā ierastās maizītes aizstāj nūdeļu bulciņas. Un atkal igauņu un lietuviešu ēdieni antireitingā vispār nav iekļauti, bet Somiju pārstāv trīs ēdieni, vēl vairāk zviedriem. Labāks nav arī poļu virtuves vērtējums.
Lai kā gribētos skatīties uz kaimiņiem, šī nu gan laikam nav tā reize. Tāpat kā nedrīkstam skriet pakaļ tam, kas šodien topā. Katram taču ir savs tops. Un ko darīt, ja garšo sklandrauši, aukstā gaļa, putraimdesa vai aukstā zupa? Vai tāpēc, ka citiem šie ēdieni nav pa garšai, kaunīgi slēpsim katliņā, cepeškrāsnī vai ledusskapī? Katram cilvēkam, katrai tautai kas savs.
Salīdzināt dažādu tautu ēdienus, novērtēt garšīgāko un negaršīgāko vispār šķiet muļķīgi. Vislabāk to uztvert kā izklaidi, kaut vai palasot ēdienu nosaukumus svešās mēlēs un no kādiem produktiem tie gatavoti. Var jau, protams, pats mēģināt atrast receptes un pagatavot, lai vismaz pagaršotu. Bet viens labums no topa gan ir – pasaulē izskan Latvija un sklandrausis. Tāpat tagad zinām, ka, braucot, piemēram, uz Brazīliju, noteikti jāpagaršo cietais siers no nepasterizēta govs piena “Canastra”, asajī ogas, kašava, žabutikabas augļi, “Aratù” krabji, bet vai tad, esot Zviedrijā, laistu garām izdevību un nepagaršotu pasaulē 6.vietā iekļuvušo “Calscrove” – pārlocītu picu, kurā iekšā ir vesels hamburgers un frī kartupeļi.
Komentāri