Kura gan saimniece nezina to sajūtu- tikko uzkoptā mājoklī, kam veltītas vairākas stundas, ar nepārautiem apaviem neviens nedrīkst rādīties un nedrīkst “ārdīties”! Vismaz stundu vai divas gribas izbaudīt perfekto tīrības, kārtības sajūtu, pēc tam jau viss sākas no gala un pamazām nākas samierināties – drīz atkal ķeršos pie spaiņa un lupatām (mūslaikos gan būtu jāsaka – tīrīšanas inventāra). Jā, kad esi viens vai divatā, to vēlamo labsajūtu par tīrību un kārtību iespējams uzturēt varbūt pat ilgāk par divām stundām, bet ja tur ir bērni vai/un mājdzīvnieki… Cik gan reižu neesmu sevi pieķērusi pie domas vai sajūtas – viss veltīgi! Suņuki darbojas plašā amplitūdā, sagrauž un iznēsā skalus un papīrus no kamīnam paredzētajiem krājumiem, ieskrien ar slapjām un smilšainām ķepām, pamanās ierāpties dīvānā, atnest arī kādu ērci. Kur nu vēl tās spalvas, kas īpaši pajūk, kad vajag vienam otru padzenāt. Tas, protams, nav savienojams ar perfektu tīrību un kārtību.
Un tad ierodas mazbērni! Viņiem vajag krāsot (ak, manas tīrās sienas!), vajag ēst saldējumu, cepumus, dzert kaut ko saldu, garšīgu un, protams, lipīgu, skatoties multfilmas (dīvāns jau gan tāds pajauns!), ne jau ar vienmēr laikus nomazgātām rokām atvērt atvilktnes vai pieturēties pie sienas, piebāzt ziņkārīgo degunteli vai pirkstu pie spoguļa, durvju vai loga stikla un vannas istabā uzrīkot īstu ūdens atrakciju šovu. Viņiem vajag daudz no tā, ko varbūt mājā neatļauj mamma un tētis, jo pie omas drīkst. Vai varbūt es kļūdos, varbūt nedrīkst? Varbūt nevajadzētu ļaut suņiem skriet istabā, varbūt pareizāk būtu mazbērniem likt sēdēt rātni pie galda, neļaut jaukties pa atvilktnēm un saimniecības piederumiem?
Atminos, kā kāda mazu bērnu mamma bija saposusi mazuļus bērnu ballītei un nemitīgi sekoja, lai viņi nesasmērē jaunās, glītās drēbes. Nedomāju gan, ka tās tobrīd bija svarīgākas par to prieku, ko mazuļi guva skrienot, krītot, arī novārtoties savstarpējās rotaļās. Īsts pārbaudījums vecākiem vienmēr ir arī pēc lietus izveidojušās peļķes. Nezinu nevienu bērnu, kas varētu vienaldzīgi paiet tām garām. Cik bieži viņiem ļaujam tajās iekāpt, izskriet cauri, ka šļakatas šķīst?
Bet visas drēbes, sienas, spoguļus, dīvānus, pat sienas var notīrīt, sakopt, ja vajag- atjaunot. Daudz svarīgāk, uzturot tīrību un kārtību, līdz ar putekļiem, spalvām un gružiem neizmest no mājas prieku par kopā būšanu, neizmēzt mīlestību. Tā man liekas.
Komentāri