Skolotājiem, atnākot no atvaļinājuma, vēlams būt informētiem, ko šovasar Ministru kabinets sastrādājis viņu prombūtnes laikā. Runa nav tikai par vētru atalgojuma aprēķināšanas kārtībā, mainot likmes un algu aprēķināšanas kārtību. Pieņemti arī “tikumības grozījumi”.
Piektdien pēc Ministru kabineta balsojuma spēkā stājās “Audzināšanas vadlīnijas”. Tās melns uz balta noteic, ka vispārcilvēciskās vērtības, piederība un lojalitāte valstij ir vieni no būtiskākajiem elementiem jaunatnes audzināšanā skolā. Tas nodrošināšot Latvijas sabiedrības vienotību, līdzās pastāvot dažādu vecumu, tautību un uzskatu cilvēkiem.
Izglītības un zinātnes ministrs, matemātikas profesors Kārlis Šadurskis ir cilvēks, kurš neatgādina “sausiņu”. Viņam patīk sulīgi izteikties, darot to ar smaidu. Arī šoreiz – pēc lēmuma pieņemšanas valdībā – ministrs, nebūdams pārliecināts, ka īsā laikā izdosies atbrīvoties no sabiedrības radītā apzīmējuma „tikumības grozījumi”, centās runāt sulīgi . “Prokremliski centieni ideoloģiski saduļķot Latvijas izglītības sistēmu ir cietuši fiasko,” teica Šadurskis un jau citā tonī atzinīgi novērtēja, ka ir izdevies bez plašiem un bezjēdzīgiem strīdiem izstrādāt Latvijas valstij vajadzīgas vērtību sistēmas vadlīnijas. Tās būšot mācību iestāžu rīcībā, un pedagogi varot būt droši, ka mācību procesā nenotiks cenzūra.
“Tikumības grozījumi” – līdz šādam terminam sabiedrība sarunu valodā nonāca pēc tam, kad latviešu literatūras stunda vienā no Rīgas ģimnāzijām kļuva par sarunu tematu ne vairāk, ne mazāk kā Saeimā. Skolotāja vecāko klašu jauniešus tajā bija aicinājusi analizēt dzeju. Nevis klasiķu, bet mūsdienu autora. Skolēnu uzdevums bija izprast literāta domu gājienu un aicinājumu lasītājiem domāt kritiski. Paspilgtinot šodienas realitāti, latviešu autore dzejolī bija iekļāvusi lamu vārdu no krievu valodas. Tādu vārdu, kuru, uz skolu braucot, Rīgas jaunieši tramvajos un trolejbusos no dažādiem pasažieriem dzird regulāri.
“Jā, tas bija manā stundā,” šovasar Cēsīs izglītības kvalitātei veltītā diskusijā sacīja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja, dzejniece un literatūrzinātniece Iveta Ratinīka. Viņa savu izvēli dot šādu uzdevumu pamatoja ar to, ka humanitārā priekšmeta stundās aicina jauniešus aizdomāties, cik cilvēki un viņu vērtības var būt atšķirīgas. Par to runā mākslā. Tālāk diskusija ievirzījās par to, ka spēcīgs skolotājs ne tikai stāsta un rāda, bet ļauj skolēniem arī pašiem spriest un domāt.
„Es augstu vērtēju pedagogu darbu un profesionalitāti, prasmes un spējas dot mūsu bērniem vērtīborientējošu izglītību, mudināt domāt un analizēt, izprast lietu kopsakarības un pasaules dažādību,” tagad akcentē Šadurskis, mierinot pedagogu tūkstošus, kuri bija satraukušies par gaidāmajiem noteikumiem. Ministrs apgalvo, ka tie ļaušot vieglāk orientēties mācību satura un metožu izmantošanā, nevis kļūšot par ieroci, lai kontrolētu skolotājus kā personības.
Komentāri