Pēc guļbūvju ražotnes “Dores” jaunās līnijas atklāšanas Ieriķos notika arī uzņēmēju diskusija “Latvijas eksporta veiksmes stāsti”. Tajā uzņēmēju domas uzklausīja un valdības viedokli dažādos jautājumos pauda arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš norādīja, ka Latvijas eksporta struktūra ir samērā diversificēta: “No vienas puses ir tradicionālās Latvijas eksporta nozares – kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, mašīnbūve, farmācija, bet netrūkst arī mazāku eksportētāju, kuri kopsummā dod samērā lielu kopējo eksporta apjomu. Varam jau priecāties, ka šogad strauji uzlabojusies eksporta – importa bilance, vienu mēnesi bija pat pozitīva tirdzniecības bilance, kāda nav bijusi vismaz desmit gadus, bet tas noticis galvenokārt uz importa krituma, nevis eksporta pieauguma rēķina.
Tieši tāpēc valdība par galveno ekonomikas atbalsta instrumentu izvēlējusies eksporta veicināšanu, jo tikai caur to panāksim Latvijas ekonomikas atjaunošanos. Nevaram cerēt, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme sāksies no iekšzemes pieprasījuma, jo ievērojamais budžeta samazinājums nozīmē arī iekšzemes pieprasījuma samazinājumu. Tāpēc jākoncentrējas uz eksportspējīgo nozaru atbalstu.”
Premjers uzskaitīja jau paveikto: no 1.aprīļa darbojas garantijas konkurētspējas uzlabošanai, no 1.jūnija sākusi darboties eksporta kredīta garantiju sistēma, pārdalīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, lai varētu vairāk koncentrēties eksporta atbalstam. Regulāri tiek mazinātas dažādas administratīvās procedūras, birokrātiskais slogs. Notiek diskusijas ar Latvijas eksportētājiem, lai noskaidrotu, kas darāms, lai atbalsts eksportam būtu vēl lielāks.
“Bijusi pietiekami gara diskusija, vai nepieciešams definēt prioritārās nozares, vai valstij jākoncentrējas uz uzņēmējdarbības vides attīstību kopumā. Ir uzskats, ka jānodrošina reģionā konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, tirgus pats noteiks, kas ir prioritātes.
Valdība noteikusi prioritārās nozares, paredzēti arī atbalsta instrumenti, piemēram, tiks atjaunotas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investīciju projektiem. Tie gan būs tikai prioritārajās nozarēs, lai nebūtu tā, ka lielveikali vai alkohola ražotāji, kas nav prioritārās nozares, prasītu šīs atlaides. Tiesa, rodas vēl kāda problēma, proti, definējot šīs prioritārās nozares, visi vēlas iegūt šo statusu. Bet, ja to pārāk daudz, sistēma izšķīst, tad izrādās, ka nekas vairs nav prioritārs,” norādīja V. Dombrovskis.
Premjers piekrita citu uzņēmēju teiktajam, ka latvietis sirdī nav uzņēmējs, to labi arī apliecinot statistikas dati, kas rāda, ka Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem gandrīz divreiz mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai mudinātu cilvēkus nodarboties ar uzņēmējdarbību, valdība apstiprinājusi mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Patlaban, kad ir liels bezdarbs, tas būtu kā papildu instruments, kas stimulētu cilvēkus nevis meklēt darbu, bet pašiem iesaistīties uzņēmējdarbībā, radot darba vietas citiem.
Nobeigumā Ministru prezidents uzsvēra kādu sāpīgu problēmu: “Negatīvā tendence, kas parādījusies šogad – bizness daudz lielākā mērā aizgājis pelēkajā zonā nekā pirms gada vai diviem. Tāpēc cenšamies piebremzēt turpmāku kāpumu nodokļiem, kas neattiecas uz patēriņu, bet galvenokārt uz darbaspēku.
No otras puses, budžetā ieņēmumi nepieciešami, ja uzņēmēji pāriet pelēkajā zonā, parādās ļoti nopietnas problēmas ar budžetu. Faktiski tas ir ceļš uz nekurieni. Ja pazūd ieņēmumi, atliek vai nu atkal celt nodokļus, cerot gūt lielākus ieņēmumus, vai vēl vairāk samazinot izdevumus. Tad visi ir nelaimīgi, ka izdevumi tiek samazināti. Jāatrod ceļš, kā no šīs situācijas izkļūt iespējami veiksmīgāk. No valsts puses jāpiebremzē nodokļu paaugstināšana, jārunā ar starptautiskajiem aizdevējiem, cik liela būs izdevumu mazināšana. Un galvenais, jāievieš visi šie atbalsta veidi, lai valsts ekonomika attīstītos.” Jānis Gabrāns
Komentāri