Labturība pēdējā laikā skan no katra sevi cienoša dzīvnieku aizstāvja. Vienalga, vai viņš saimnieks sunim, trusim, kanārijputniņam vai kāmītim. Nav zināms, ko domāja Antuāns de Sent-Ekziperī, kad 1943.gadā lasītājiem nodeva grāmatu “Mazais princis”, un vai paredzēja, ka uzrakstītie vārdi “Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām” tiks citēti un kalpos sabiedrībai kā atgādinājums, ka katra radība nav vienkārši kukainis, mājlops, suns, kaķis, bruņurupucis, bet kas daudz vairāk.
Viendien, apsverot labturības problēmas valstī, saķēru galvu, jo sapratu, ka zemiskāka cilvēka par mani nav. Tātad, kas man ir apkārt un kā par šīm dzīvajām radībām rūpējos. Pagrabā ziemā mitinās žurkas. Vai esmu interesējusies, kā tās jūtas, vai saņem sabalansētu barību, ja pieejami tikai kartupeļi, jo burkāni un bietes ir toveros grantī. Vai nevajadzētu regulāri aiznest graudus, auzu pārslas, vēl kādus citus graudaugus? Nuja, bet tikai bioloģiski audzētus. Sirdsapziņa sauc – dari. Nedrīkst taču vienas žurkas, tās, kuras dzīvo dzīvokļos, būt labākas par tām, kas pagrabā.
Ziemā barotavās salaižas lieli un mazi lidoņi, kašķējas, plēšas, spēlējas un cīnās par saulespuķu sēkliņām, putraimu graudiņiem. Saulītē jau redzēti pirmie odi. Pārziemojuši pagrabā, par to prieks. Tūlīt pievakarēs sāks uzbrukt, bet kā atvairīt, nenodarot pāri? Skaidrs, ka visas tās ķīmijas, ar ko appūš apģērbu, odiņiem kaitē, pēc tam putniņi noķer saindētos kukaiņus. Un dabas indēšana turpinās. Tā, lūk, mēs samaitājam odu un putnu dzīvi, baidīdamies no maziem dzēlieniem. Kāpēc par to neviens nekliedz! Vai tad tas nav stāsts par putnu un kukaiņu tiesībām? Un cilvēkam ir jānodrošina to labturība, jāgādā, lai dzīvo laimīgi.
Nekur neesmu dzirdējusi par akvārija zivtiņu labturību, par kanārijputniņu un bruņurupuču labturības prasībām. Vai tie nav pelnījuši? Vai zinām, kādos akvārijos dzīvo zivtiņas, kādi būri ir istabas putniņiem, cik bieži tos izlaiž izkustināt spārnus un cik bruņurupuči nav iestrēguši zem dīvāniem? Ko tiem dod ēst, cik bieži baro, vai ir svaigs gaiss, ūdens? Vai par to varam būt vienaldzīgi! Un kā ar veterināro aprūpi?
Latvieši tautasdziesmās, arī dzejnieki apcerējuši circeņus, kuri dzied aizkrāsnē. Patiesi romantiski! Cik mājās tie vairs dzīvo? Cilvēku neizpratnes dēļ tie pametuši viņu mitekļus. Kur un kā tie dzīvo? 2002. gadā mājas circeni pasludināja par Latvijas gada kukaini. Tajā gadā tika datēti 20 novērojumi. Vai tā jau nebija vēsts par sisinātāju katastrofu? Neviens neceļ ne ausu, nedzird, kā jūtas circeņi, jo kukainīšu balsis ir klusas. Vai nav pēdējais laiks tiem darīt labu? Aizkrāsne man ir, jādodas ekspedīcijā kādu sameklēt. Visa vasara priekšā!
Kaķa man nav. Varbūt iegādāties, sačipot, kā likums tūlīt liks darīt? Vai tā Minci pasargāšu, būšu gādīga saimniece? Noteikti ne, jo laukos kaķis iet, kur grib, lai cik skaista istaba nebūtu iekārtota, silts mūrītis vēsiem vakariem un ziemām. Bet ir taču GPS raidītāji. Tad zināšu, aiz kura ceriņkrūma mans Mincis laiskojas. Novērošanas kameras būs pār dārgu. Regulāri varēs izskatīt runčuka (gan bijušā, jo tas taču jāsterlizē) gaitas, vērtēt intereses, skaitīt noietos soļus. Laikam jau tā būs jādara, jo katram ir jāiet ne tikai laikam līdzi, bet arī pa priekšu. Un, ja ieradīsies labturības pārbaudītāji, ceru, ka viņi nepārmetīs, ka sekoju Minča privātajai dzīvei, jo daru taču paša labā.
Mums apkārt ir tik daudz neaizsargātu dzīvo radību, ka jākliedz ne tikai pie Saeimas, bet daudz, daudz augstāku varu gaiteņos. Ja aizvien ticam, ko, nezin ko domādams, uzrakstījis A. de Sent-Ekziperī.
P.S. Pārdomas pēc izmaiņām Veterinārmedicīnas likumā, kas tieši skar kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekus. Viņiem jāgādā, lai praktizējošs veterinārārsts dzīvnieku apzīmētu ar mikroshēmu, izsniegtu pasi un veiktu pirmreizējo dzīvnieka reģistrāciju datubāzē. Kaķa vai mājas (istabas) seska īpašniekam būs jāsamaksā veterinārārstam par dzīvnieka apzīmēšanu un pirmreizējo reģistrāciju, reģistrāciju datubāzē, – deviņi eiro, bet par pakalpojumu dzīvnieka reģistrācijas nodrošināšanai – 5,50 eiro. Un vēl jāsamaksā par vizīti, kādu kurš veterinārārsts prasa.
Komentāri