Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Tici vien

Līga Eglīte
07:58
26.01.2022
17

Atverot datoru ar vēlmi ielūkoties kādā tīmekļa ziņu portālā vai uzrakstīt vēstuli, uz ekrāna ne lūgti, ne aicināti rindojas intriģējoši un reizē kaitinoši baismīgi virsraksti. Kādas katastrofas Zemi sagaida 2022.gadā, kāda vēl baismīgāka slimība, kas pārņems pasauli, uguns lietus, nelaime Francijā un tā tālāk. Skat tik, sarosījušies senie pareģi un viņu sabiedrisko attiecību speciālisti “augšāmcēlāji”, ik gadus tulkojot aizplīvurotos brīdinājumus miglainās četrrindēs, atdzīvinot un pielāgojot situācijai simtgadīgas teikas un nostāstus.

Nav omulīgi, ja sērgas laikā, papildu ikdienas ne pārāk pozitīvajām ziņām ekrānu aizņem vēstījums par to, ko reiz teicis Volfs Mesings, par ko simts gadu uz priekšu brīdinājusi bulgāru gaišreģe Vanga, ko, vairāku gadsimtu nākotnē ielūkojoties, dainojis Nostradams, ko pulciņš Šveices astrologu un gada nogalē uz rituālu sanākušie Peru šamaņi. Jā, un, protams, ko, viltīgi smaidot, sola uzņēmējs un IT guru Bils Geitss…

Tomēr – labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas. Ja prognozes būtu ticamas, varbūt ļaudis pasaulē mazāk ciestu no nelaimēm, jo vienmēr kāds iepriekš brīdinātu. Taču prognozes nepiepildās vai arī viss notiek citādi. Jāatceras, ka daži prot labi pelnīt uz daudzu citu nelaimes.

Brīdinājumi, ka cilvēci sagaida slimības, bads un ūdens trūkums, nav nekāds pārsteigums. Jau gadu tūkstošiem epidēmijas nāk un iet, dabas katastrofu dažādos zemeslodes reģionos ir pietiekami. Vēsturē nav zināmi absolūta miera un drošības gadi, tādēļ šo ļoti vispārināto “pareģojumu” vai prognozi varētu izteikt daudzi, kam ir pietiekama dzīves pieredze un zināšanas.

Pieņemu, ka ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus, it īpaši tos, kuru ikdiena un iztika saistīta ar dārzkopību un lauksaimniecību, vairāk interesē laikapstākļu prognozes, ziemas temperatūras, pavasara plūdu iespējamība, vasaras lietus vai sausums.

Attiecībā uz 2022.gada ziemu meteorologi min vairākus scenārijus – gan mērenu ziemu, lietainu pavasari un kopumā mitrāku gadu, kā arī ekstrēmu salu februārī no Arktikas un kopumā visu gadu aukstāku nekā iepriekšējie.

Daudz patīkamāk par globālo briesmu draudiem ir atrast universālo un jebkuram no ķīniešu kalendāra gadiem piemērojamo vēstījumu, ka “veiksme Tīģera gadā sagaida, pirmkārt, tos, kuri nemitīgi apgūst ko jaunu, nebaidās apgūt jaunas prasmes un spert soli pretī nezināmajam”.

Labās ziņas uzmundrina. Lūk, astrologs Jānis Bēniķis 2022.gadu sola nedaudz interesantāku un prognozējamāku par aizvadīto, apgalvojot, ka šķietami nekādi jauni pārsteigumi nav gaidāmi.

Savukārt astrologs Kristaps Baņķis iedrošina turpmākos piecus gadus uz apkārt notiekošo raudzīties ar bērnišķu ziņkāri un interesi, jo nav jau pasaules gals, bet tikai laikmeta gals, kurā mums ir tas gods piedalīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi