Gandrīz iznāk pārfrāzēt Renāra Kaupera “Mana dziesma” vārdus, bet 26. maija vakars bija tieši tāds. Tas sagādāja neierastu situāciju, izsitot no rutīnas un liekot uz apkārtējo un sevi paskatīties ar citu skatu. Aizvadītās nedēļas sestdienas vakarā pārtrūka “Lattelecom” sniegtie pakalpojumi visā Latvijas teritorijā un neziņā samulsa apmēram 80 000 klientu. Atzīstos, mans apmulsums, turklāt mājās esot vienai, bija diezgan biedējošs: televīzijas pārraides apklusušas, nelīdz nekādi agrāk lietotie paņēmieni to “atdzīvināšanai”; zvanot uz “Lattelecom” norādītajiem tālruņu numuriem (pilnīgi visiem), zvana signāls neatskan, bet uz ekrāna parādās uzraksts “Saruna pabeigta”; uzņēmuma mājaslapa internetā nav sasniedzama, un pie interneta vispār tieku tikai tādēļ, ka datoram ir cits interneta nodrošinātājs – “Latvijas mobilais telefons”; nekur citur internetā ziņu par kaut ko draudošu nav, tomēr galvā šaudās jautājumi- kas noticis? dabas katastrofa? karš? kiberuzbrukums? Protams, miera šajā situācijā nav, beidzot, piezvanot uz 1188, uzzinu, ka “Lattelecom” ir tehniskas problēmas, kas pāris stundu laikā tikšot novērstas.
Pamazām iestājās miers, vien nodomāju, cik ļoti esmu pieradusi pie mūsdienu tehnoloģijām, to sniegtajām ērtībām, arī to, kā jūtas cilvēks, ja noticis kaut kas patiešām nopietns, vien nav zināms tieši kas. Bet 26. maija vakarā, neko darīt, nācās atpūtu plānot citādāk. Varbūt pat labi, ka televīzija arī pēc divām stundām nebija sasniedzama, vairāk laika veltīju grāmatas lasīšanai.
No rīta viss darbojās, it kā nekas nebūtu noticis, kaut kur dzirdēju ziņu, ka “Lattelecom” atvainojas par piedzīvoto situāciju, vēl vēlāk – nekādu kompensāciju uzņēmums saviem klientiem nedomā sniegt. Kur nu! Tā taču visiem var gadīties, šādas situācijas esot atrunātas arī līgumā. Kurš stāda līgumu, tas arī ieraksta to, ko pašam vajag. Vai man ir tiesības neparakstīt? Ir! Un palikt bez interaktīvās televīzijas pieslēguma. Ar to tad arī uzņēmums var spēlēt, kā iedomājas. Vai tādēļ varu dzīvot bez visur uzbrūkošajām reklāmām? Kas tev deva! Tie, kas diktē noteikumus, zina, kā reklāmas iemānīt, lai es tās tomēr redzētu. Un ikreiz, izmantojot interaktīvās televīzijas it kā priekšrocības, jādomā, cik godprātīgi rīkojas uzņēmums, kurš konkurences trūkuma dēļ un apziņā par savu spēku un varu pret saviem klientiem izturas, kā pašam tīk un ir izdevīgi. Arī tas ir biedējoši.
Komentāri