Viens no Latvijas tūrisma nozares svarīgākajiem uzdevumiem joprojām ir Latvijas tēla veidošana un pārdošana. Lai tūrisma produktus Latvija varētu reklamēt ārējos tirgos, ir nepieciešams finansējums, kas mērāms vairākos miljonos latu. Iespējams, nākamajā gadā daļa Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu tiks piesaistīti tūrisma mārketingam. Tomēr, lai ar savu tēlu varētu iziet globālajā tirgū, vispirms ir jāsakārto lietas “ķēķī”, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” pauž Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Kas ir jaunais, ko esat ieviesis TAVA darbībā, kopš esat aģentūras vadītājs? TAVA direktora amatā esmu no 24.augusta. Tas, ko vēlējos, stājoties šajā amatā, bija vairāk uzmanības veltīt mārketingam. Daudz aktīvāk gribam strādāt ar Latvijas tēlu, ar reklāmas un komunikācijas instrumentiem, daudz vairāk gribam iesaistīties produktu attīstībā. Ir svarīgi saprast, ko vēlas patērētājs, un radīt produktus, kurus var pārdot pēc iespējas veiksmīgāk.
Ir izveidota aģentūras konsultatīvā padome, kurā darbojas tūrisma un mārketinga industriju pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Institūta.
Kādi ir galvenie uzdevumi, kurus vēlaties nākamajā gadā paveikt? Viens no svarīgākajiem uzdevumiem noteikti ir portāla uzlabošana gan saturiski, gan tehnoloģiski. Protams, tas, cik vērienīgus uzlabojumus varēsim veikt, ir atkarīgs no finansiālajām iespējām.
Nākamais svarīgais uzdevums ir Latvijas tēls. Ļoti svarīgi ir stratēģiski sakārtot mūsu darbību, lai zinātu, kāpēc un ko darīsim. Vadoties no finansiālajām iespējām, veiksim konkrētas darbības konkrētos tirgos. Šobrīd jau ir skaidrs, kādās izstādēs gada pirmajos trijos mēnešos mūsu tūrisma industrija piedalīsies.
TAVA nākamā gada budžets ir pusmiljons latu. Vai ar šo summu pietiks, lai paveiktu visu iecerēto? Tiesa, aģentūras budžets ir uz pusi mazāks nekā pagājušajā gadā. Mārketinga izpratnē ir tāds jēdziens kā līmeņa budžets – attiecīgajam finansiālajam līmenim ir atbilstoši instrumenti, ar kuriem darboties.
Nākamā gada budžets ir pietiekams, lai varētu izstrādāt stratēģiju un sagatavoties nopietnai tālākai darbībai. Par šiem līdzekļiem varam uzturēt savu klātbūtni stratēģiski svarīgos tirgos un varam kvalitatīvi strādāt pēc principa, ka saprotam, kāpēc un ko darām.
Tomēr ar klātbūtni stratēģiski svarīgos tirgos vien nepietiks. Cik liels finansējums nepieciešams, lai varētu aktīvāk iekarot tirgu? Lai ietu tālāk un varētu sākt savus produktus reklamēt, ir nepieciešams finansējums, kas mērāms vairākos miljonos. Esam saņēmuši solījumus no Ekonomikas ministrijas, ka tiks veikta pārdale struktūrfondos un Eiropas Savienības līdzekļi tiks piesaistīti tūrisma ārējam mārketingam. Pieļauju, ka, iespējams, pat nākamā gada beigās varēsim aktīvi sākt virzīt konkrētus produktus konkrētos tirgos. Zināmā mērā šāda procesu virzība ir labs risinājums, jo ļaus sakārtot daudzas iekšējās lietas. Es mēdzu uzsvērt, ka sākumā ir jāizpilda “mājas darbi”, respektīvi, vajag sakārtot lietas ķēķī un tikai tad varam ar pilnu jaudu iziet kaujā.
Kādam vajadzētu būt Latvijas tēlam, lai tas būtu veiksmīgs produkts? Ja godīgi, šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Mēs, iespējams, nedaudz pārspīlējam, ko no šī tēla vēlamies iegūt. Ļoti svarīgi ir apzināties, ka viena lieta ir, ko šis tēls nozīmē mums pašiem, otra – ko tas nozīmē ārzemniekiem, trešā – kā šis tēls palīdz pārdot piedāvātos pakalpojumus. Tas ir tāds balanss, kur katrā situācijā tiek veiktas dažādas funkcijas.
Mums pašiem Latvijas tēla veidošana nepieciešama, lai saprastu, kas tad ir tas, ko varētu piedāvāt citiem. Ārzemniekiem valsts tēls pilda atpazīstamības funkciju. Tad nonākam pie trešā posma, kā šis tēls palīdz vai nepalīdz pārdot mūsu piedāvātos produktus. Te gribas atgādināt stāstu par zemi, kas dzied. Jā, tas varbūt kaut kādā veidā ārzemniekus aizķer un ieinteresē, bet tad ir jādomā, ko šajā produktā ietvert. Tad var izrādīties, ka zem šī stāsta var palikt, piemēram, divus produktus, kurus ir sarežģīti pārdot. Tā nu nonākam situācijā, ka stāsts par dziedošo zemi mums patīk, bet pārdot to ir sarežģīti.
Ir jāatceras, ka tomēr ir jādomā par tūrisma tēlu, nevis tēlu visai valstij. Šim tēlam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai ar to varētu uzrunāt vairākas valstis. Latvijas tēlam ir jābūt tādam, lai tas nezaudētu sirds elementu, bet varētu mainīt acu krāsu. Kā vērtējat to, kas līdz šim ir paveikts, veidojot Latvijas tēlu? Uzskatu, ka līdzšinējā darbība ir liecinājusi par plāna neesamību. Piemēram, pēkšņi pareklamējamies CNN un neviens nevar pateikt, kāpēc tieši tur. Tad vēl mums ir bijusi reklāmas kampaņa, kas ir bijusi interesanta pati par sevi, te es domāju stāstu par zilajām govīm, bet tai nav turpinājuma. Ideja jau ir laba, bet valsts tūrisma tēla būvēšana jau nesastāv no dažādām interesantām darbībām, ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība.
Vai šobrīd pasaulē Latvijas tēls nav stipri pabojāts? Ja mēs runājam par mērķauditoriju, kas ir uzņēmēji, tad viņiem noteikti interesē, ar kādiem partneriem viņi strādā un kur iegulda savu naudu. Uzņēmējiem informācija par konkrēto vidi ir nepieciešama, bet tas nav tēls, tā drīzāk ir uzņēmējdarbības vide. Savukārt vairums potenciālo tūristu nezina, kas ir Latvija, un viņus nemaz tik ļoti neinteresē šī vieta. Mēs ļoti pārspīlējam Latvijas slikto tēlu citu acīs, latviešiem pašiem galvā tēls ir daudz vairāk pabojāts nekā ārzemniekam, kuram lielos vilcienos ir vienalga. Nenoliedzu, ka kaut kāds nospiedums jau veidojas. Ja no desmit ziņām par vienu vietu visas ir sliktas, nav citas alternatīvas. Problēma ir tā, ka par savu zemi paši nerunājam neko labu. Līdz ar to arī neradām otras desmit ziņas, kas par mūsu zemi stāstītu labo. Es gribētu jautāt, ko paši zinām, piemēram, par Zviedriju, Čehiju, Slovākiju? Vai mums arī gadījumā nav vienalga, kas tur notiek? Tomēr, ja mēs dienā dzirdam desmit sliktas ziņas par Čehiju, tad arī mēs par šo zemi sliktu domājam. Būtībā liela loma valsts tēla nomelnošanā ir arī medijiem.
Kā jūs vērtējat “Live Riga” aktivitātes? Vai ir jūtams reāls ieguvums no šīs kampaņas? “Live Riga” aktivitātes vērtēju pozitīvi. Rīga tomēr ir mūsu tūrisma spēcīgākais produkts. Kāds ir reālais ieguvums no šīm aktivitātēm, ir grūti spriest, jo operatīvas statistikas šobrīd nav. Es domāju, ka efektu varēs just nākamā gada sākumā. Varbūt arī citām Latvija lielākajām pilsētām vajadzētu veidot kaut ko līdzīgu šai kampaņai? Nedomāju, ka mūsu situācijā vajadzētu kaut ko līdzīgu veidot citās Latvijas pilsētās. Tas ir stāsts par to, ka ir Rīgas un ir Latvijas tēls, tā kā pārītis, kas viens otru papildina, bet patiesībā nav viens un tas pats. Šāda situācija ar tūrisma tēlu ir daudzās valstīs, un mēs jau neesam ar kaut ko daudz citādi. Ir Prāga, un ir Čehija, un daudzās valstīs ir spēcīgi pilsētu zīmoli un produkti. Pasaulē vispār ir parādījusies tendence, ka pilsētas ir ļoti spēcīgi zīmoli, kas ir kompaktāki, efektīvāki nekā valsts zīmoli. Pilsētas zīmols ir arī spējīgs ilgāk dzīvot. Aģentūra ir sākusi organizēt kampaņu “Redzi, Latvija runā”. Cik svarīgi ir attīstīt iekšējo tūrismu? Tas ir ļoti svarīgi. Te runa ir par harmoniju, jo nevar attīstīties veselīga tūrisma industrija, ja nav iekšējā tūrisma un ja nav ienākošā tūrisma. Starp šīm jomām veidojas veselīga mijiedarbība. Protams, iekšējais tūrisms ir ar savu specifiku, tomēr ir iespējams radīt produktus, kurus pēc tam var pārdot ārvalstu tūristiem. Tāpēc uzskatu, ka abu jomu sadarbība ir ļoti būtiska.
“Redzi, Latvija runā” nav tikai tūrisma kampaņa, tai ir arī audzinošs efekts. Ja saviem bērniem neparādīsim Latviju, tad, iespējams, viņi ieraudzīs prāmi uz Stokholmu vai Turcijas pludmali, bet nezinās, ka arī mums ir brīnišķīga pludmale.
Tūrismā joprojām turpinās lejupslīde? Pēc nozares pārstāvju aplēsēm, kopējais tūrisma nozares kritums varētu būt aptuveni 40%. Kad varētu sākties tās atlabšana? Ja industrijai izdosies pietiekami ātri noreaģēt, piedāvāt jaunus pakalpojumus un radīt jaunus produktus, jau nākamgad varētu sagaidīt pozitīvas tendences tūrisma atlabšanā. Iespējams, to veicinās arī “Live Rīga” aktivitātes. Tiesa, Eiropas tūrisma atdzīvošanās tiek prognozēta 2011. vai 2012.gadā. Tas, ko šeit darām, ir pakārtots tam, kas notiek citur pasaulē, un arī tur ir krīze. Tas ir tas pats, kas ar ekonomiku kopumā – kamēr eksporta tirgi neatvērsies, mēs jau te varam darīt, ko gribam, nebūs, kas mūsu produktu pērk.
Nevaram, protams, cerēt, ka nākamgad varētu būt lielais pieprasījums pēc mūsu produktiem, jo visur ir kritums. Nevajag cerēt uz brīnumiem un tādu situāciju, kāda bija pēdējos gados, kad viss auga, brieda un pumpuroja. Tie laiki ir beigušies. Kamēr viss auga un attīstījās, nebija pat nepieciešama kāda īpaša stratēģija. Jāsaprot, ka tagad mums būs jākonkurē konkrētos tirgos ar konkrētiem produktiem un konkrētu kvalitāti. Šobrīd esam nonākuši reālajā situācijā, kad vairs nepietiek ar to, ka man ir jauna viesnīca, gulta un varu piedāvāt itāliešu picu. Ir jābūt vismaz pieciem iemesliem, kāpēc tūristam vajadzētu braukt tieši uz Latviju. Paēst itāliešu picu viņš taču var braukt uz Itāliju.
Cik liela loma industrijas attīstībā ir TAVA? Tas ir atkarīgs no tā, cik veiksmīga ir aģentūras un industrijas pārstāvju sadarbība. Tūrisma industrija ir īpatnēja ar to, ka tā ir milzīga. Ja ir nozares, kurās ir desmit lēmēji un divdesmit darītāji, tad tūrismā ir ļoti daudz lēmēju un aptuveni 30 000 darītāju – nozares pārstāvji. Ja mums ir daudz līdzekļu, varam kvalitatīvi reklamēt, ja nav daudz līdzekļu, tad varam gudrāk strādāt. Ja ir laba sadarbība ar industriju, varam radīt labus produktus. Ja būs pietiekami finanšu līdzekļi, ar ko reklamēties, tad neizbēgami rezultāts būs labs.
LETA-nozare.lv
Komentāri