Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Tautas partijas pašapmāns

Druva
23:00
20.10.2008
21

Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā kongresā Tautas partija tika pie jauna vadītāja, un pašai par nožēlu tas bija nevis Andris Šķēle, bet gan iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Viņš solīja panākt, ka drusku pabalējušais oranžais spēks atgūst agrāko spozmi, savukārt bijušais oranžā spēka vadītājs Aigars Kalvītis mēģināja iestāstīt, ka nemaz jau tik slikti viņa vadībā nav bijis.

Šis Tautas partijas kongress rādīja, ka partija bez Andra Šķēles priekšgalā jūtas kā tēvu pazaudējusi un atkal un atkal cer to dabūt atpakaļ. Kopš A. Šķēle pameta partijas vadību, priekšsēdētāja amatā ir nomainījušies vairāki cilvēki. Ir tikai normāli, ja ļaudis nāk, izmēģina spēkus, izdara, ko var, un dodas prom. Tomēr pa šiem gadiem neviens cits partijas biedriem nav šķitis tik mīļš kā partijas veidotājs. Andris Šķēle, kā ierasts, arī šajā kongresā klāt bija, runu teica, ilgstošas ovācijas saņēma, bet kandidēt uz vadītāja amatu nevēlējās. Ar pārliecinošu balsu vairākumu par jauno partijas līderi kļuva M. Segliņš, tomēr bija skaidrs, ka viņš biedru atbalstu saņēma tikai tāpēc, ka vairuma mīlētais un cienītais partijas tēvs vadītāja pienākumus vienkārši negribēja uzņemties. Jāpiebilst, ka M. Segliņš bija viens no nedaudzajiem, kas kongresā runāja par pieļautajām kļūdām. Tas gan neļauj prognozēt, ka mainīsies partijas attieksme pret sevi un citiem. Jaunais līderis, lai arī cik dedzīgs, tomēr viens pats visu izdarīt nevarēs.

Līdzšinējais partijas vadītājs un bijušais premjerministrs A. Kalvītis pārskata runā stāstīja, ka daudziem nepatīk partijas labējums un konservatīvisms. Palūkojoties uz Latvijas politisko partiju spektru, nav grūti pamanīt, ka vairums lielo un uz latviešu vēlētājiem orientēto partiju labprātāk izvēlas nacionālu un konservatīvu politiku, jo tā ir platforma, ko visvieglāk iespējams „pārdot”. Nacionālisms (labējums) ir ērta nostādne valstī, kur vēlētājs gadu desmitiem ilgi par svarīgāko uzskata solījumu nelaist pie teikšanas tā dēvētos „promaskaviskos” spēkus un apmaiņā pret nacionālu retoriku ir gatavs pievērt acis uz varas partiju ilgstošo nespēju risināt reālas ar valsts izaugsmi saistītas problēmas. Kas attiecas uz konservatīvismu, starp lielajām partijām īsti nav tādu, kas sevi atklāti pieskaitītu pie liberālām. Konservatīvisms drīzāk ir ideoloģija, kas pašām partijām nodrošina ērtu darbību zināmā vidē bez eksperimentiem un skriešanas pa priekšu vēlētāju vēlmēm. Līdz ar to jāsecina, ka A. Kalvītis kritiku saskata tur, kur tās nav.

Viņaprāt, pašlaik notiekošais ir salīdzināms ar dažādu spēku darbošanos ap „valsti kā pieputējušu pulksteņa mehānismu”, par ko labotājiem nav nekādu zināšanu. Diemžēl Tautas partija nav pierādījusi, ka tai pašai šādas zināšanas būtu. Itin labi bija nojaušams, ka A. Kalvīša nepatika pret tiem, kas neatbalsta konservatīvismu, patiesībā bija kritika opozīcijai, konkrēti „Jaunajam laikam”. Šī partija vismaz savā programmā iestājas par liberālu ekonomikas politiku, proti, valsts neiejaukšanos tirgus norisēs. Opozīcijas partijas Latvijā ir tādas, kādas tās ir, tomēr smieklīgi, ka noteiktām partijām un to izvēlētajai oponēšanas pieejai veltītā kritika nevilšus pārtop par nekonkrētu vēršanos pret kādu citu ideoloģiju.

A. Kalvītis pieminēja savu jau folklorā iegājušo tēzi par treknajiem gadiem. „Nu, ko, treknie gadi bija realitāte, īsāka, nekā gribētos, bet varbūt tieši tāpēc daudz pamācošāka,” sacīja politiķis. „Jautājums, vai kāds no piedzīvotā ko mācās, lai paliek atklāts.” Jāatgādina, ka treknie gadi beidzās drīz pēc tam, kad A. Kalvītis tos sāka solīt. Tas nozīmē – laikā, kad sāka šķist, ka ekonomiskā situācija uzlabojas un mēs varam atslābt, viņš, mēģinot lielīt savas valdības sasniegumus, sūtīja maldīgu signālu sabiedrībai.

Pat ja treknie gadi kaut kad ir bijuši, tie pilnīgi noteikti ir beigušies, un tomēr A. Kalvītis nevēlas uzņemties atbildību par

neveiksmēm. Zinu, ka ir grūti, saprotu, ka var kļūdīties, bet tajā brīdī, kad kļūdu atzīšanas vietā sākas augstprātīga sevis slavēšana, jāsecina, ka pie savu spēku izvērtējuma dažam labam vēl ir jāstrādā. Atminēsimies, ka ilgu laiku virkne dažādu speciālistu runāja par ekonomikas pārkaršanu un brīdināja ar „smago piezemēšanos”. Tālāk par runāšanu neviens netika un, kad ekonomika nudien sāka „piezemēties”, izrādījās, ka vienīgais scenārijs Latvijai ir bijis tāds, kāds tas ir bijis. Ja valdības un lielā mērā arī Tautas partijas darbs nav novērsis Latvijas pašreizējās ekonomikas problēmas, nav pamata teikt, ka īslaicīgais ceļš augšup būtu bijis kādas mērķtiecīgas politikas dēļ. Drīzāk jau Latvijas ekonomika vienkārši attīstās pašplūsmā ar stihiskiem kāpumiem un kritumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi