Mainās ģeopolitiskā un ekonomiskā vide. Nevaram cerēt, ka mums, ikvienam iedzīvotājam, dzīve paliks tāda, kāda bijusi līdz šim. Nepatīkami apzināties, bet tuvākajā laikā būs vien jāpieņem pārmaiņas, kas samazinās ikdienas kvalitāti.
Vairāki lasītāji “Druvai” izteikušies, ka neapmierina samazinātais ielu apgaismojums Cēsīs. Augusts, diena kļuvusi īsa, tumsa iestājas ātri, ja pavēlāk vakarā kas darāms ārpus mājas, jāiet pa neapgaismotām ielām. Cilvēks nejūtas droši, gan neredz, kur likt kāju, gan prātā nāk domas, cik viegli tumsā kļūt par ļaundaru upuri.
Jā, mirdzošas ielu laternas, kas rada drošu pastaigu pa pilsētu pat pēc pusnakts, ir pieradums jau gadu desmitiem. Un nu pēkšņi to atņem. Saprotams, ir neapmierinātie. Vai tiešām pašvaldībai jātaupa šādā veidā? Un cik tad no tā var ietaupīt! Turklāt vēl taču nav nekāda enerģētikas apokalipse!
Bet citādi domā eksperti. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, vakarrīt runājot LTV1 “Rīta Panorāmā”, kā vienu no galvenajiem virzieniem pašreizējā enerģētiskajā situācijā norādīja taupību. “Latvijā nav ne mazākās pazīmes, ka ir jelkāda enerģijas taupīšana. Atsevišķos šoseju posmos izliktas zīmes par paātrinātu braukšanu, apgaismojums deg pilnā sparā,” sacīja J.Ozoliņš, bilstot, ka ziņas par citādu rīcību pienāk no Rietumeiropas valstīm. “..pilsētās samazina apgaismojumu, pieņemti plāni par veikalu darba pārkārtošanu. (..) Nekavējoties jāsāk enerģijas taupīšana, katrs kilovats, katrs gāzes kubikmetrs, kas ietaupīts Latvijā, Vācijā, Francijā, nāk par labu mūsu kopējai ekonomikai un, bez šaubām, maciņiem.”
Runājot pat taupīšanu, nepietiks tikai, ka katrs to darām savā mājoklī, ka neturam lieki ieslēgtu apgaismoju, veļas un trauku mazgājamo mašīnu darbinām, kad tajā ielikts maksimālais saturs, cenšamies nelietot elektriskos sildītājus, ja nav pavisam auksti utt. Ne jau tikai paši izvēlēsimies, kuram braucienam tērēt degvielu. Nāksies samierināties, ka nesaņemsim arī tos sabiedriskos labumus, par kuriem mēs katrs it kā nemaksājam vai, pareizāk sakot, nesaņemam rēķinus.
Grūti prognozēt, kādus tieši ierobežojumus enerģijas taupīšanai var izvēlēties pašvaldības, valsts un to iestādes, kapitālsabiedrības, bet domāju un ceru, ka tas tiks darīts visu mūsu labā.
Nule par taupības pasākumiem paziņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pati ministrija un tās padotības iestādes no vakardienas sāka ieviest elektroenerģijas un siltumenerģijas samazināšanas pasākumus, ierobežojot elektroierīču un apgaismojuma darbību, nosakot konkrētas klātienes darba dienas un apkures temperatūras samazināšanu ziemas sezonā, kā arī vērtē iespēju uzstādīt saules paneļus.
Sākumā ir it kā nelielas lietas – ekonomiskais režīms paredz elektroierīču un apgaismojuma izslēgšanu, kad tās netiek lietotas, un pilnīgu atslēgšanu no tīkla ārpus darba laika. Atslēgts fasādes apgaismojums, kontrolēs autostāvvietu un teritorijas apgaismojuma darbības laiku. Ierīces, kurās ūdens sildīšanai izmanto elektrību, plāno atslēgt vai aprīkot ar laika slēdžiem un tamlīdzīgi.
Taupība enerģijas izmantošanā ieguvusi jaunu jēgu, daudz plašāku, nekā tā mūsu izpratnē bijusi līdz šim. Eiropas demokrātiskās valstis ir ievilktas, varētu teikt, enerģētiskā karā. Krievija enerģētiskos resursus izmanto kā šantāžu, cerot piespiest atteikties no atbalsta Ukrainai. Un mums tāpat kā citām Eiropas valstīm kāds laiks būs jāiztur, taupot un radot savus neatkarīgus enerģijas avotus.
Komentāri