Šodien Lielajā talkā, kuras patrons ir Valsts prezidents Valdis Zatlers, piedalīsies apmēram 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, paredz pasākuma rīkotāji.
Otro gadu valstī rīko lielo pavasara uzpošanu, aicinot visus strādāt vienā konkrētā dienā, bet apkārtnes kopšanas talkām Latvijā ir sena tradīcija, tajās piedalās dažādas paaudzes. Kāda ir cilvēku attieksme pret sabiedrisko darbu un kādēļ viņi tajā iesaistās, “Druva” jautāja vairākiem aktīviem talku rīkotājiem.
Cēsu pensionāru biedrības biedri un daudzi vecākā gada gājuma cilvēki Lielās talkas dienā sakops pilsētas kapus. Laima Tērauda, biedrības pārstāve:
– Apkārtni sakopjam regulāri, ne tikai šosestdien. Esam apņēmušies Cēsīs uzturēt kārtībā Lejas un Bērzaines kapus. Mums likās, ka tā ir goda lieta, sakopt aizgājēju atdusas vietas. Pērn tikām galā ar vietām, kuras bija aizaugušas – bija kapos vieni brikšņi, dūksnājs, un mums izdevās sakopt tā, lai prieks pašiem un garāmgājējiem. Mums ikmēneša talkas ir arī iespēja sanākt kopā, parunāties. Man prieks, ka nāk arī cilvēki, kuri nav biedrībā, nāk sirmgalvji ar štociņu, vēlas kaut nedaudz pielikt roku.
Gribam Cēsis un Latviju redzēt zaļu un tīru, nesaprotu cilvēkus, kuri atļaujas mežā izgāzt atkritumus. Vajadzētu taču sirdsapziņai runāt – atkritumi paši mežu neatstās, kādam būs jānovāc. Redzam, ka Lejas kapos mūsu darbu neciena jaunieši. Tur ir jauks akmeņu mūris, soli, un jaunie iedomājušies, ka ceļmalā ir arī laba tusiņu vieta, bet atstāj tukšas čipsu pakas, pudeles. Ko darām? Esam sarunājuši cilvēkus, kuri regulāri savāc viņu atstāto. Mēs, vecie, nespējam iedomāties, ka atdusas vietā drīkstētu atstāt drazas. Bet prieks, ka dzirdu pa radio – talkas dienā arī jaunie kops pagalmus, lasīs atkritumus ceļmalās.
Ginta Babre, Taurenes pagasta kultūras darbiniece
– Talkas Latvijā bijušas visos laikos. Kopā strādājot, var vairāk padarīt, darbi labāk sokas. Padomju gados visi talkoja vienā dienā, pēc Atmodas katrs kolektīvs, mājas kaimiņi vienojās par laiku un sakopa apkārtni.
Pēdējās nedēļās, klausoties aicinājumus Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties talkā, beidzot sakopt Latviju, savākt atkritumus, rodas pārdomas. Laucinieki vienmēr talkojuši, sakopuši vietu, kur dzīvo, atpūšas. Pilsētniekiem dzīve citādāka – sētnieks sakopj pagalmus, dienesti salasa drazas ceļmalās. Kas mums ikdiena, pilsētniekiem kas jauns. Un talka vairs nav darbs, bet izklaide, izrādīšanās. Un izrādās, ka beidzot pilsētnieki izdomājuši – talkās var daudz izdarīt, Latvija jāsakopj. Ar ko šodien lielāmies? Ar to, cik netīrumu maisu esam savākuši!
Taurenieši visaktīvāk talkās iesaistījās, kad 2005. gadā gatavojāmies Piebalgas novada svētkiem. Taurenieši gribēja parādīt, cik skaista ir šī vieta. Neskaitāmās talkās līdz nepazīšanai tika pārveidota Gaujmala. Un gandarījums par kopīgo darbu bija liels. Pērn izdevās piesaistīt naudu, talkās ierīkojām Cieres taku gar Gauju, šopavasar labiekārtosim tā saukto Studentu peldvietu, iecienītu atpūtas vietu. Kopus darbos taurenieši iesaistās labprāt, īpaši pensionāri.
Arī šodien, kā jau visā Latvijā, talkosim. Darbu vienmēr var atrast, kaut pils parks pēc sniega jau sakopts un Brežģa kalnā taurenieši kopā ar mežiniekiem talkos nākamnedēļ. Bez reklāmas. Darot to pašu, ko ik pavasari un rudeni.
Ilze Freimane, Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes “Mežmaliņa” metodiķe:
– Cilvēku aicināšana uz sakopšanas talku ir svētīgs darbs, un Priekuļos jau pirms tās bija jūtama rosība – jautāja, kur un cikos jāierodas. Talkošana ne tikai palīdz sakārtot apkārtni, bet arī veido cilvēku apziņu. Protams, ik gadu atkritumi ceļmalās un mežos rodas, bet to nekļūst vairāk.
Mēs, “Mežmaliņas” bērnudārza darbinieki, esam uzņēmušies rūpes par savas iestādes apkārtni un arī blakus esošo mežaparku, paši pēc savas iniciatīvas rīkojam talkas divreiz gadā – ne tikai pavasarī, bet arī vasaras beigās. Priekuliešiem, it sevišķi jaunajai paaudzei, patīk uzturēties mežaparkā, jo tas tiek veidots un labiekārtots. Ciemiņi mēdz atstāt stiklus, papīrus, metāla kārbas. Parkā vedam staigāt bērnus, tāpēc arī
uzņemamies talku rīkošanas iniciatīvu. Pagasta padome mūs šogad atkal atbalstīja, piešķīra atkritumus maisus un cimdus, kas noderēja talciniekiem – mūsu audzēkņu pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Mežaparka teritorija jau ir sakopta, un šajā darbā mūs atbalstīja pagasta mežsargs ar saviem vīriem.
Cēsu Lejas kapu sakopšanā iesaistās arī firma “Stingers”, kas uzņēmusies šefību par šo vietu. Uzņēmuma komercdirektors Sproģis atzīst, ka uz talku dodas ar prieku: – Nesen dzirdēju, ka Krievijā izdots ukazs – vajag vairāk patriotisku filmu. Arī Latvijā vajadzētu vairāk patriotisma , manuprāt, talkas var lieliski kalpot kā vienojošs faktors. Pieredze rāda, ka tie, kuri reiz bijuši talkās, ar prieku piedalās arī nākamajās. Tā sajūtamies noderīgi, varam dot savu artavu kopējā lietā. Ne mazāk svarīgs ir audzinošais faktors, jo daudzi vecāki uz talkām ierodas kopā ar bērniem. Tieši viņi jau ir tie, kuriem svarīga šī vēsts par tīru, sakoptu Latviju. Talkai jābūt kā ģimeniskam pasākumam.
Darāmā vēl daudz, dabu esam pamatīgi piecūkojuši. Tā ir attieksme pret valsti. Manuprāt, tas sācies vēl padomju laikos, kad viss bija kopīgs, tātad – nevienam nepiederēja, un mēs to tā arī uztvērām. Varēja zagt, piecūkot, neviens par to nesatraucās.
Dzirdēts, kā mūsu vecmāmiņas un vectētiņi stāsta par jaunību Latvijas laikos, kad zāle bija zaļāka. Un tā jau droši vien arī bija. Viņi mīlēja savu Latviju un centās to uzturēt tīru. Mūs padomju gadi samaitāja, tikt no tā vaļā ir ļoti grūti.
Komentāri