Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Svētku diena. Vai vienmēr vajadzīga brīvdiena?

Iveta Rozentāle
20:23
04.12.2024
43
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Šķiet, pavisam nesen sākās 2024. gads, bet, redz, jau esam iesoļojoši decembrī. Un gada nogale nesīs daudz svētku dienu, būs grūti atrast dienas, kad pastrādāt – vismaz oficiālās darba dienas. Kādam daudzās brīvdienas rada prieku satikt tuviniekus, savukārt tiem, kuriem nav spēcīgu Ziemassvētku tradīciju, daudzās svētku dienas var radīt pat pretēju sajūtu, jo ikdienas ritms būs apstājies, apkārt skanēs aicinājumi būt ar ģimeni, kopīgi svinēt, bet ne visiem ir tāda iespēja. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc apdomāt, vai vienmēr, lai svinētu svētkus, šī diena jānosaka kā brīvdiena.

Nule sabiedrības iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” savākti vairāk nekā 11 000 parakstu, lai Lāčplēša dienu pasludinātu par svētku dienu. Līdz ar to iniciatīva tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā. Jāteic gan, ka šī nav pirmā reize, kad tāds ierosinājums ir nonācis līdz Saeimai, tomēr 11.novembris nav kļuvis par oficiālo svētku dienu.

Jautājumu vēlreiz aktualizēja vīru kopa “Vilki”, norādot, ka tā ir mūsu tautas Uzvaras diena, tāpēc tai ir jābūt svētku dienai. Vīru kopas dalībnieks Andris Balcers uzskata, ka 11.novembris, Latvijas varoņu atceres diena, pelna īpašu statusu kā valsts svētku diena, ļaujot visiem godināt brīvības cīnītājus pilnvērtīgā un vienojošā atmosfērā, un oficiāls svētku dienas statuss ne vien stiprinātu nacionālo identitāti, bet arī palīdzētu jauno paaudžu izglītošanā par Latvijas vēsturi.

Aptaujas rāda, ka daudziem Lāčplēša diena ir svarīga. Jāteic, vēl pirms desmit gadiem daudzi dienu zināja pēc nosaukuma, bet nemācēja pateikt, ko tieši atzīmējam 11. novembrī. Arī Valsts prezidents atbalsta dienas noteikšanu par oficiālu svētku dienu, rosinot apdomāt, ka, iespējams, kāda cita tāda vairs varētu nebūt. Savukārt Darba devēju konfederācija uzskata – Latvijā ir par daudz svētku dienu un būtu mazāk jāsvin, bet vairāk jāstrādā.    

Latvijā ir 16 svētku dienas. Eiropā neesam starp tiem, kuriem to ir visvairāk, toties ekonomiskie rādītāji mums nav tik labi kā citviet, tādēļ Darba devēju konfederācija akcentē nepieciešamību vairāk strādāt, mazāk svinēt.

Domājot par Lāčplēša dienu, daudziem cēsniekiem un novadniekiem noteikti diena saistās ar lāpu gājienu un svecīšu likšanu Latvijas kontūrā uz Cēsu Pils parka estrādes kāpnēm, un tam daudzi tūkstoši cilvēku atvēl laiku, kaut tā nav noteikta kā oficiāla svētku brīvdiena. Tāpēc jāsecina, ka labu tradīciju ieviešanai, izglītošanai par dienas vēsturisko nozīmību nav nepieciešama oficiāla svētku diena. Man gan nav nekas pret svētku dienām, jo svinēt svētkus ar jēgu un bez steigas ir skaisti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
27

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
42

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
51

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
30

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
42

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
32
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi