Pagājušajā nedēļā, kad žurnāls „Forbes” publiskoja jauno pasaules miljardieru sarakstu, izmaiņas pasaules bagātnieku rindās nepārsteidza. Lai gan jaunā saraksta galvgalī jaušamas pamatīgas izmaiņas, tomēr naudas jau tā bagāto ļaužu rīcībā kļūst aizvien vairāk. Tā jau tas notiek pēdējos gados, kad nav bijis pamatīgu finansiālu krīžu.
Datoru programmatūras giganta „Microsoft” dibinātājs Bils Geitss zaudējis savu pasaules bagātākā cilvēka pozīciju, ko bija ieņēmis 13 gadus pēc kārtas. Lai gan viņa bagātības, kas tiek lēstas 29 miljardu dolāru apmērā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu augušas par miljardu dolāru, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai izturētu bagātības pieauguma konkurenci.
Pasaulē bagātākais cilvēks pašlaik ir ieguldītājs Vorens Bafets, kura bagātība novērtēta 31 miljarda dolāru apmērā. Otrs bagātākais ir telekomunikāciju uzņēmumu īpašnieks Karloss Slims, kam pieder 30 miljardi dolāru.
Zīmīgi, ka V.Bafetam izdevās kļūt par pasaulē bagātāko cilvēku par spīti tam, ka 2006. gada jūnijā viņš paziņoja par 85 procentu savas bagātības nodošanu Bila un Melindas Geitsu fondam, lai naudu lietotu labdarības nolūkiem. V.Bafetam piederošās holdinga kompānijas „Berkshire Hathaway” akciju cena ir augusi tik strauji, ka, neskatoties uz savu dāsnumu, V.Bafeta ienākumi, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir palielinājušies par pieciem miljardiem dolāru.
Kādas ir galvenās tendences? Pēdējo četru gadu laikā pasaules bagātnieku īpašumi ir gandrīz dubultojušies. Pašlaik pasaulē ir 1 125 miljardieri, viņiem kopā pieder 2 200 miljardi dolāru. Miljardieru visvairāk ir ASV – 469, kopā kontrolē 800 miljardus dolāru. Pasaulē otrā šajā ziņā ir Krievija – 87 miljardieri.
Par lielām naudas summām fantazēt un skaitīt banknotes citu kontos gandrīz allaž ir patīkami. Tomēr no šiem datiem der izdarīt arī secinājumus – kas notiek ar pasaules ekonomiku un kādā veidā jaušama aizvien lielāka noslāņošanās? Taisnības labad gan jāteic, ka bez plašākiem pētījumiem secinājumu vietā sanāk tikai pretrunīgi minējumi, ko šie astronomiskie naudas apjomi varētu nozīmēt.
No kurienes rodas nauda miljardieru kabatās? Vai pie viņiem aizplūst pārējo cilvēku nauda un šie 1 125 miljardieri kļūst bagātāki uz citu rēķina? Varbūt pasaulē vienkārši pieaug bagātība (nevis papīriņi, ko dēvē par naudu), tai skaitā valstu kopprodukts?
Lai arī cik mēs būtu optimistiski par bagāto cilvēku bagātības pieaugumu kā viņu pašu darīšanu, kapitālisms tomēr nenovēršami ietekmē resursu un citu bagātību nevienmērīgu sadali valstī. To uzskatāmi parāda gan aizvien kuplākais miljonāru skaits, gan aizvien vairāk smalko mašīnu un smalko veikalu tepat Latvijas ielās. Šis spožums ir mānīgs, tam nav nekādas saistības ar vispārēju labklājības pieaugumu.
Pagājušā gadsimta sākumā itāliešu ekonomists Vilfredo Pareto izklāstīja tā dēvēto 20/80 likumu jeb Pareto principu, kas nozīmē: 20 procentiem indivīdu pieder 80 procenti resursu. Šo sakarību viņš bija konstatējis resursu sadalē Itālijā, tomēr lielā nevienmērība, lai gan ne vienmēr precīzi tāda, darbojas arī daudzās citās vietās un jomās.
Pasaules bagātību sadalē Pareto princips aizvien vairāk radikalizējas. Tas nozīmē, ka resursus kontrolējošo cilvēku skaits samazinās, taču viņu kontrole palielinās. 2001. gadā vienam procentam bagātāko amerikāņu piederēja 33,4 procenti privāti kontrolēto bagātības. Nākamajiem 19 procentiem bagātāko — 51 procents, atlikušajiem 80 procentiem — 15,5 procenti. Bagātību apmērs, ko kontrolē procents, pēdējos gados nedaudz sarucis, turpretim nākamo 19 procentu kontrole ir palielinājusies uz pārējo 80 procentu cilvēku rēķina.
ASV bagātību koncentrācijas ziņā ir viena no pasaules līderēm (līdere ir Šveice, tur desmit procentiem bagāto pieder vairāk nekā 70 procentu bagātības). Tendence bagātībai koncentrēties citās pasaules valstīs gan saglabājas, tomēr nav tik izteikta. Somijā 2001. gadā desmit procenti kontrolēja „tikai” 42,3 procentus, Vācijā — 44,4 procentus bagātību. Par Latviju man ziņu nav, tomēr nav iemesla domāt, lai mūsu visai labējā politika, kas sekmē brīvā tirgus attīstību un valsts neiejaukšanos, neveicinātu līdzīgas noslāņošanās tendences.
Katru reizi, kad kāds atkal saskaitīs pasaules miljardierus vai Latvijas miljonārus, atcerēsimies, ka šī nauda jau neglabājas seifā, tā strādā un tiek likta lietā. Naudai līdz zināmai robežai ir kāda saistība ar laimes izjūtu, bet lielai naudai vairs ne. Lielai naudai ir saistība ar ietekmi un spēju iegūt to, ko liela daļa sabiedrības uzskata par vērtību; nauda ir vara. Jo lielāka noslāņošanās, jo vājāka demokrātija vairākuma valdīšanas izpratnē. Noslāņojoties vara pieder mazākumam, kas kontrolē vairumu resursu. Par to derētu atcerēties pārdzimstošajiem politiķiem jaunu partiju dibināšanas jutīs, kad netrūkst skaistu vārdu par jauno pasauli, ko nu atkal kārtējo reizi celsim — citādi no jaunajām bezvārda partijām sanāks tā pati vecā, nevis cita politika.
Komentāri