Ar šādu saukli Valsts policija pirmo reizi īsteno informatīvu drošības kampaņu gājējiem – senioriem, jo pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 38 procenti smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 tika smagi ievainoti, bet 22 gāja bojā.
Valsts policijas pētījums rāda, ka katrs trešais gājējs – seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže gan norāda, ka mūsu pusē šī statistika nav tik bēdīga, taču preventīvais, skaidrojošais darbs vienmēr ir noderīgs, jo, iespējams, ļauj izvairīties no kāda negadījuma.
“Ar cilvēkiem gados ir interesanti,” saka A. Pāže. “Negribētu teikt, ka viņi nesaprot, ko dara, bet redzam, ka bieži viņi rīkojas pēc ieraduma, tur gājis gadiem un turpina iet, kaut situācija uz ielas vai ceļa mainījusies. Ir daļa cilvēku, kuri vienkārši iet, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, neaizdomājoties par sekām. Iespējams, viņi domā, ka viņam ir tiesības iet, lai tik braucējs pamēģina neapstāties, bet satiksmes noteikumi rakstīti ne tikai braucējiem, arī gājējiem.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs Jānis Zaļkalns skaidro: “Nespējot pieņemt savu vecumu, zūd paškritika savu spēju novērtēšanai. Diemžēl ar gadiem maņas kļūst arvien vājākas – redze pasliktinās, reakcija palēninās, spēja paredzēt laiku, kādā transportlīdzeklis pietuvosies, samazinās, bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad nepieciešams strauji reaģēt, notiek negadījums. Atbildīgi ir ne tikai seniori, bet arī viņu ģimenes locekļi, kuri, apzinoties savu tuvinieku cienījamo vecumu, nenovērtē apstākļus un ļauj viņiem piedalīties ceļu satiksmē vieniem.”
Valsts policijas statistika vēsta, ka tikai astoņiem no 22 senioriem, kuri pērn gāja bojā ceļu satiksmes negadījumos, bijusi transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Tas norāda, ka,
iespējams, izvērtēt savas uzvedības riskus un adekvāti novērtēt situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi iespēja pašam vadīt transportlīdzekli, proti, saprast redzamības aspektus un bremzēšanas ceļa garumu.
A. Pāže to attiecina uz to, ka seniori arī ārpus apdzīvotām vietām bieži pārvietojas bez atstarojošajām vestēm, bez jebkādiem atstarojošajiem elementiem un bieži vien iet pa nepareizo ceļa pusi: “Grūti pateikt, kāds tam iemesls. Vai nu cilvēki kautrējas vilkt to vesti, kādam, iespējams, tiešām nav naudas tās iegādei, bet jāsaprot, ka tā tiek apdraudēta veselība un pat dzīvība.
Arī pilsētās cilvēki gados bieži neizvērtē transporta plūsmu, nepaskatās, vai mašīna apstāsies, nespēj, iespējams, izrēķināt, vai tā spēs apstāties. Cilvēks vadās pēc veciem stereotipiem, ja viņš uzlicis kāju uz gājēju pārejas, autovadītājam momentā jāapstājas. Bet satiksmes noteikumi skaidri nosaka, ka pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. Īpaši ziemā jāsaprot, ka tik ātri kā vasarā apstāties nav iespējams, ka bremzēšanas ceļš būs krietni garāks. Arī ziemā taču paiet nevar tik ātri, kājas slīd, ja vasarā, iespējams, paspētu tikt pāri ielai, ziemā var neizdoties,” saka A. Pāže.
Viņš arī norāda uz situāciju, ar kuru saskāries vai katrs autovadītājs. Proti, autovadītājs, redzot, ka seniors piegājis pie gājēju pārejas, apstājas, bet gājējs viņam māj ar roku, lai taču brauc. Autovadītājs, zinot satiksmes noteikumus, gaida, un kādu brīdi neviens nekustas. Tad kustību sāk abi, jo autovadītājs nolemj, ka viņu tomēr laiž, un arī gājējs nodomā to pašu, rezultātā notiek negadījums.
“Protams, nav jau tā, ka grēko tikai vecāka gada gājuma cilvēki, arī jaunie bieži skrien pāri ielai, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, bet atšķirība tajā, ka jaunie ir ātri, vajadzības gadījumā spēj ātri nozust no ceļa vai izvairīties, ko nevar cilvēki krietnos gados,” norāda A. Pāže.
Kampaņā seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt, vēsta policija.
Autovadītāju vidū ir zināms teiciens – ja brauksi, ievērojot visus likumus, un pieņemsi, ka neviens cits satiksmes dalībnieks tos nezina un neievēro, tad tu sevi pasargāsi no avārijām. To var arī pāradresēt gājējiem – ievēro visu, bet domā, ka neviens cits, izņemot tevi, neievēros, tā tu pasargāsi sevi!
Komentāri