Lai gan ik pa brīdim publiski izskan aicinājums pēc visu pilsoņu vēlēta prezidenta, ko mēdz uzskatīt arī par prasību pēc stingrākas rokas, un pasen, pirms gadiem desmit, netrūka apbrīnotāju stingrajai tautas tēva kārtībai austrumu kaimiņos, vairākums Latvijas iedzīvotāju valdības komunikācijā sagaida viedokļu dažādību. To apstiprina nesen publiskotā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta projektā “Inovatīva un iekļaujoša pārvaldība sabiedrības iesaistes, uzticības, komunikācijas veicināšanai” veiktā aptauja.
Arī un tieši krīzes gadījumā vairākums iedzīvotāju labprātāk iegūst informāciju par dažādajiem viedokļiem, kas valda Ministru kabinetā, nevis sagaida ministrus formulējam vienotu pozīciju. Neskatoties uz valdības locekļu “Covid-19” pandēmijas laikā pausto kritiku pašiem sev par nespēju ar sabiedrību komunicēt kā vienam veselumam, krīzes situācijā paužot nepārprotamus vēstījumus, no aptaujas izriet, ka lielākā daļa vēlas dzirdēt politiķu viedokļu atšķirības un dažādus risinājumu virzienus problēmām.
Lai cik bieži kovida pandēmijas laikā ikdienas sarunās un sociālo mediju kontos skanēja skarbi vārdi par ministru un citu augsta ranga amatpersonu nespēju vienoties par kādu darbību, izrādās, tikai 33,5% respondentu piekrīt, ka valdībai par krīzes risinājumiem jākomunicē kā vienotam veselumam. Vairākums – 66,5% respondentu – atzīst, ka vēlas dzirdēt atšķirīgus viedokļus. Turklāt, kas šķiet pavisam pretrunā ar ikdienā dzirdēto, absolūts vairākums jeb 77% aptaujas dalībnieku uzskata, ka valdības locekļiem nav jāvairās no pretrunīgiem vēstījumiem. Tikai aptuveni katrs ceturtais (23%) labprāt sagaidītu saskaņotus viedokļus, izvairoties no pretrunīgām nostājām.
Par ko liecina šāda attieksme? Vai par sabiedrības briedumu? Par ikviena cilvēka spēju uzklausīt un vērtēt viedokļus, kas pašam nepieņemami? Par prasmi tos izprast? Vai varbūt tomēr par ko citu – par neuzticēšanos? Neticība, ka varas līmenī iespējams panākt sabiedrībai, ne kādai interešu grupai vislabāko risinājumu, iespējams, ir tieši tas, kāpēc cilvēks grib zināt katra lēmuma sagatavotāja un pieņēmēja domas, attieksmi. Un tikai tad, pats analizējot, nonākt pie savas, pareizākās, atziņas, viņaprāt, iespējams, visderīgākās kopējam labumam.
Daudz pozitīvākas domas man raisa aptaujā atklātais, ka prese jāsaglabā neatkarīga arī krīžu situācijā. Tādu viedokli izteikuši 91,2% Latvijas iedzīvotāju. Atļaušos secināt, ka tas liecina – demokrātija mums ir svarīgs dzīves pamats un šad tad dzirdamais par stipro roku ir tikai dažu ambīciju radīti uzplaiksnījumi.
Komentāri