Ceturtdiena, 13. marts
Vārda dienas: Ernests, Balvis

Starp svētkiem

Sallija Benfelde
10:35
27.11.2023
43

Ir laiks starp Patriotu nedēļu un Ziemassvētkiem. Ikdiena ar karu aiz Latvijas robežas austrumos turpinās.

Vēl pirms Latvijas dzimšanas dienas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, kurš katru nedēļu publiski komentē kara norisi Ukrainā, Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja: “Karš Ukrainā beigsies tad, kad tiks salauzta Krievijas politiskā griba karot, bet, kamēr tas nebūs noticis, karš turpināsies.” Ukrai­nas armijas ģenerālštābs ziņo, ka ceturtdien, 23. novembra rītā, ir zināms, ka okupantu armijas dzīvā spēka zaudējumi ir 321 800 ka­ravīri.

Tikmēr arī Eiropas Savienībā (ES) joprojām ir valstis, kuras Ukrainas kara jautājumā vairāk skatās Krievijas virzienā, un šo valstu līderu “simpātijas” ir savtīgas. Proti, valstīm Krievijas atbalstītājām Putins sola un dod lētāku gāzi, degvielu, tāpēc šo valstu līderi iedzīvotājiem pirms vēlēšanām sola labu un lētu dzīvi. Aptuveni pusei iedzīvotāju gan Ungārijā, gan Slovākijā un Polijā tas patīk, viņus neinteresē, ka tā ir agresora Putina atbalstīšana, kas var traģiski beigties arī viņu valstij. Protams, minēto valstu līderi mīl diktatoru metodes un vairāk vai mazāk tās cenšas izmantot, stiprinot savu varu. Šos varaskāros diktatoriņus ierobežo vien tas, ka valstis ir Eiropas Savienības dalībnieces un var zaudēt ES fondu atbalstu. Tādēļ patiesībā visu laiku notiek “tirgošanās” ar ES – tā teikt, ja jūs mums piešķirsiet lielāku finansējumu, tad, piemēram, piekritīsim sankcijām.

Nelāga aina pašlaik saistībā ar atbalstu Ukrainai pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām ir Polijā, kura visu laiku ir apgalvojusi, ka ir kvēla Ukrainas atbalstītāja. Polijā ar ļoti mazu balsu pārsvaru uzvarēja valdošā partija “Likums un taisnīgums”, ar iegūto vietu skaitu parlamentā nepietiek balsu valdības sastādīšanai, jo visām trīs opozīcijas partijām kopā parlamentā ir balsu vairākums. Tas gan netraucēja Polijas prezidentam kā pirmo kandidātu valdības sastādīšanai nosaukt tieši valdošās partijas kandidātu – līdzšinējo premjeru. Un “Likums un taisnīgums” gan pirms vēlēšanām, gan tagad atbalsta pret Ukrainu vērstu rīcību, lai it kā aizstāvētu Polijas pilsoņu intereses.

Kā zināms, Polijas zemnieki bija ļoti neapmierināti, ka Uk­rainas graudu tranzīts pazemina cenas viņu graudiem. Proti, veikli darboņi pamanījās tikt pie graudiem, kas bija domāti citām valstīm, un sāka tos tirgot Polijā par zemākām cenām. Tā vietā, lai varas iestādes tiktu galā ar šiem kontrabandistiem, tā ļāva zemniekiem bloķēt graudu tranzītu. Valstis, ar kurām bija noslēgti līgumi par labības piegādi, tos nesaņēma, bet Ukraina, protams, nesaņēma samaksu par padarīto darbu, ko kara plosītās valsts zemnieki bieži vien darīja, riskējot ar dzīvību. Saniknotos poļu zemniekus, protams, neinteresēja ne iespējamais bads trešās pasaules valstīs, ne tas, ka kara laikā Ukraina zaudē milzīgus finanšu līdzekļus un ka arī tās zemnieki var nonākt uz bankrota robežas. Situāciju izglāba tikai citu valstu diplomātiskie centieni un praktiska palīdzība.

Tagad Polijas transporta uzņēmumi pieprasa ierobežot jebkādus ukraiņu tranzīta pārvadājumus caur Poliju, jo ukraiņi viņiem, poļiem, atņemot darbu. Par šo situāciju var lasīt, piemēram, Nataļjas Sofijenko rakstā portālā liga.net. Tranzīta kustība tiek bloķēta no 6. novembra, bloķēta degvielas un tanku piegāde Ukrainai un pat humanitārā palīdzība no Sarkanā Krusta. Pie­mēram, degviela tiek vesta tranzītā no Lietuvas. Pie robežas šīs blokādes dēļ ir sakoncentrēts nu jau bīstams daudzums kravu ar gāzi, degvielu un citām viegli uzliesmojošām vielām un priekšmetiem. Polijas robežsardzes un muitas darbinieki teic, ka situācija ir nopietna, viņi to labi saprot, bet neko nevar darīt, jo šajā jautājumā ir izpildītāji, ne lēmēji.

Bloķē arī medicīnisko preču pārvadātājus, piemēram, divas ietilpīgas kravas automašīnas veda dažādas medicīnas preces no Nīderlandes, bet uz priekšu netika. Policisti esot ļāvuši šīm mašīnām izbraukt bez rindas līdz pat kontrolpostenim, kur tās apturētas, likts griezties atpakaļ un meklēt stāvvietu. To izdevies atrast tikai 40 kilometrus no robežas, kur tagad auto ar kravu stāv un gaida.
Laikā, kad ar bažām tiek sagaidīta ziema un ir skaidrs, ka sācies tā sauktais pozīciju karš, kad nevienai pusei nav pārsvara uzbrukumam, Krievija cer uz nogurdināšanu, cer, ka gan Ukrai­nai, gan tās atbalstītājiem pietrūks spēka, gribas un ticības. Putins sūta un sūtīs kaujas laukā “lielgabalu gaļu”, viņam cilvēka dzīvība ir bezvērtīga, jo valsts taču liela, cilvēku daudz. Turklāt Rietumos ir zināmas bažas un bailes no tā, ka Krievija tiešām varētu zaudēt karu, jo baidās no iespējamā haosa un neparedzamajiem notikumiem, ja zaudējums karā novedīs pie impērijas sabrukuma un sadalīšanās.

Skarbu blogu, ko, manuprāt, ir vērts izlasīt, Ukrainas portālā “Gordon” publicējis Kijivas-Mo­giļanskas biznesa pasniedzējs Va­lērijs Pekars: “Scenārijs “Uzvara” Ukrainai nav pats ticamākais. Bet tas ir vienīgais, kurā sakrīt sabiedrības un valdošās politiskās komandas intereses. Kas notiks?” Pekars raksta, ka pašlaik, analizējot pieejamo informāciju, var runāt par trīs iespējamākajiem scenārijiem: par pata situāciju, jo abām pusēm lielākas ir aizstāvības, ne uzbrukuma iespējas; par to, ka Rietumi neuzskata par sev pieņemamu scenāriju, kurā Krie­vija karu zaudē, tādēļ arī atbalsts un ieroču piegādes ir tieši tādas; Putina plāns tagad ir nogurdināšanas karš.

Pekars uzskata, ka tādēļ Ukrainai ir tikai trīs nākotnes varianti: 1. Nogurdināšana, izsīkums, nogurums. Sliktākais variants, bet, pēc bloga autora domām, pašlaik notikumi virzās tieši uz to pusi. 2. Kara iesaldēšana, tas varētu Rietumiem patikt vislabāk. Atbalsts paliktu tieši tādā līmenī, kāds tas ir tagad, jo neļautu Ukrainai zaudēt un Krievijai uzvarēt. 3. Ukrainas uzvara, jo Rie­tumiem tas šķiet pieņemami.

Protams, Pekars šos scenārijus analizē sīkāk un beigās raksta, ka tas nenozīmē neizbēgamību vai nenovēršamību un uzsver, ka nevajag apgalvot, ka “tas nav iespējams”, vai arī sacīt, ka “es ticu”. Ir jādara, kritiski jāanalizē situācija, un vajag argumentus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
16

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
37

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Ir labāk, bet vēl nav labi

16:41
07.03.2025
27

Tā varu secināt pēc Valsts policijas sniegtās informācijas par pērn konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un līdz ar to arī dažādiem negadījumiem. Pārsteidzošā kārtā daudzās pozīcijās situācija, salīdzinot ar 2023. gadu, ir uzlabojusies, tomēr tik un tā, manuprāt, ir vērtējama ar lielu mīnus zīmi. Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis ar šo informāciju iepazīstināja Ceļu […]

Apstiprinājuma kļūda

15:15
05.03.2025
38

Mūsdienās atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas kļūst arvien grūtāk. Arī plašsaziņas līdzekļi tiek iepazīstināti ar paņēmieniem, kā dažādi cilvēki vai organizācijas apzināti manipulē ar mūsu prātiem, turklāt viņiem talkā nāk gan mākslīgais intelekts, gan sociālo tīklu iespējas, gan jebkura cilvēka informācijas uztveres īpatnības. Jāteic, arvien biedējošāka ir tendence, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams izveidot […]

Līdz tūkstotim jāizaug

15:11
04.03.2025
36

Nav, kas strādā, kur atrast darbiniekus – jau kļuvusi par ikdienas sarunu tēmu, gluži kā pārspriežot laikapstākļus. Iemesli dažādi, par tiem runā valsts ekonomiskās politikas veidotāji, spriež politiķi, trauksmi ceļ uzņēmēji. Runāt patīk visiem, uzskaitīt problēmas arī, tikai ceļa kartei ar skaidrām norādēm pietrūkst gan prāta, gan uzdrīkstēšanās darīt. Vieglāk un ērtāk pateikt, ka ne […]

Dāmu gambīts īstiem večiem

15:04
03.03.2025
39

Interesanta nedēļa. Divi cēsnieki – Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un biatlona treneris Ilmārs Bricis – katru dienu visu mediju ziņu pirmajās lappusēs. Politiķa gadījumā pārsteidza premjeres Evikas Siliņas steiga. Gandrīz uzreiz pēc vienu ministru atstādināšanas pirmdienas rītā radio paziņojot, ka “Jaunajai Vienotībai” (JV) jau ir kandidāts izglītības un zinātnes ministra amatam un tas […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
8
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
20
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
19
1
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
17
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi