Cēsu stadiona liktenis rosina diskusijas ne tikai pilsētas un rajona līmenī. Savā redzējumā par stadiona nākotni vēlējās dalīties arī Latvijas vieglatlētikas savienības augstu sasniegumu sporta komisijas vadītājs Raimonds Kairis, bijušais cēsnieks.
Viņa atbildībā ir nacionālā
un junioru izlase, tātad – visi valsts spēcīgākie vieglatlēti.
– Cēsīs pašlaik jautājums numur viens, kur būt stadionam – esošajā vietā vai citur.
– Cēsīs un citviet Latvijā ir lielākas un mazākas sporta halles, kurās augstā līmenī var aizvadīt sporta spēles. Ja runājam par vieglatlētiku, Latvijā nav neviena kvalitatīva stadiona augsta līmeņa sacensībām un treniņiem un, cik zināms, tuvākajā laikā par tādu būvi nav domāts.
Būvējot jaunu bāzi, jāskatās ilgākā laika periodā uz priekšu un, no šāda aspekta raugoties, pilsētas centrs nav tam piemērots. Pirmkārt, tur nav pietiekami liela teritorija, lai uzbūvētu normālu stadionu. Vēl kāda nianse. Stadions atrodas kalna galā, un tur būs problēmas sarīkot augsta līmeņa sacensības. Tehniski to varēs izdarīt, bet rezultāti nebūs augsti, jo finiša taisnē vienmēr ir pretvējš. Pats esmu tur trenējies un to zinu. Bez tam, tur nav iespējams izbūvēt visu nepieciešamo infrastruktūru. Ja runājam par liela, mūsdienu prasībām atbilstoša stadiona būvi, rodas jautājums, vai pilsētas centrā ir vajadzīgs tāds milzīgs monstrs?
– Varbūt nav vajadzīgs milzīgs stadions?
– Šobrīd vairs jau nepietiek, ka atrod vietu, kur ielikt stadionu ar 400 metru apli, pieciem vai sešiem celiņiem un nelielām tribīnēm. Tas ir daudz par maz ne tikai augstu sasniegumu sportam, bet pat ierindas cilvēkiem, kuri grib sportot brīvajā laikā. Sporta būvēm apkārt jābūt plašai, ar sportu saistītai infrastruktūrai. Speciāliem laukumiem, kur pirms sacensībām atlēti var iesildīties, dažādām trasēm, kur cilvēki vakaros var skriet, ziemā slēpot vai vienkārši pastaigāties svaigā gaisā. Diemžēl tagad sporta bāžu būvniecība notiek nepārdomāti, tiek uzcelts tikai stadions, kam apkārt nav nekādas nepieciešamās infrastruktūras.
Labs apliecinājums nepārdomātai rīcībai ir Valkas piemērs, kur stadiona būvniecībā iztērēja pāris miljonus, bet augsta līmeņa sacensībām tas neder. Tur ir tikai četri skrejceļi, bet starptautiskajām sacensībām nepieciešami astoņi. Valkas problēma arī tāda, ka vidū viņi ierīkoja sintētisko futbola laukumu, līdz ar to automātiski atkrīt sacensību rīkošana mešanas disciplīnās. Arī tas jāņem vērā, un segumam obligāti jābūt dabīgajam. Ja būvē modernu stadionu, uzmanība jāpievērš it visam, lai nav kā Murjāņos, kur uzlika jaunu segumu, bet… Skrējējiem labi, taču šķēpmetēji var iegūt traumas, jo segums nav atbilstošs viņu prasībām. Manuprāt, ja izvēlas investēt lielus līdzekļus jaunai sporta būvei, tā jāveido visām prasībām atbilstoša. Starptautiskajā vieglatlētikas federācijā ir izstrādāti noteikumi, kādam jābūt stadionam, un tas jāņem vērā līdz pēdējam sīkumam.
– Kura, jūsuprāt, būtu piemērotākā vieta?
– Cik zinu, Cīrulīšos jau pirms vairākiem gadiem speciāli iedalīta teritorija stadiona izveidei, kas, manuprāt, ir vislabāk piemērota. Vēl jāpiebilst, ka no vieglatlētikas viedokļa ļoti svarīgi izbūvēt gan ziemas, gan vasaras stadionu. Cīrulīšos šo sporta būvi var izveidot ļoti savdabīgi, proti, ziemas arēnu iebūvēt zemē, un virsū tai izbūvēt vasaras stadionu. Jo ziemas arēna nepieciešama mazāka, tikai 200 metru celiņš ar dažām papildu funkcijām. Tādējādi atrisinās abas problēmas uzreiz. Turpat pazemē iespējams izbūvēt arī autostāvvietas.
Tur ir arī pastaigu takas, blakus plašs ziemas sporta centrs, tā teikt, ir visi priekšnoteikumi, lai Cīrulīši kļūtu par lielāko sporta centru ne tikai Latvijā, bet pat visā Baltijā. Šī vieta iegūtu pavisam citu nozīmi, arī citi uzņēmēji būs gatavi nākt, investēt un attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, veidojot viesnīcas un citas atpūtai un relaksācijai nepieciešamās būves. Nebūs pārlieku teikts, bet Cīrulīši var kļūt par Eiropas nozīmes sporta centru.
– Bet mēs nespēsim konkurēt ar Ventspili, kur ir moderns stadions.
– Jā, stadions tur ir, bet arī tur nav bijis profesionāls skatījums, veidojot šo sporta bāzi. Stadions ir pilsētas centrā, iespēju attīstīties tikpat kā nav. Ziemas vieglatlētikas arēna neatbilst nekādiem standartiem un profesionālam sportam neder.
No ģeogrāfiskā viedokļa Cēsis ir ļoti izdevīgā vietā, lai piesaistītu arī profesionālos sportistus. No Rīgas lidostas attālums nav liels, tas ļauj ierasties arī sportistiem no citām valstīm. Stadions Cēsīs būtu parocīgs arī Latvijas mēroga sacensībām, jo Ventspils ir neizdevīgā vietā, un Latgales vieglatlētiem tas ir pārāk tālu.
– Izskan argumenti, ka stadionam pilsētas nomalē nebūs nepieciešamās slodzes, vēl jo vairāk, uzbūvējot tur tik lielu būvi.
– Manuprāt, pareizi saimniekojot, šādai problēmai nevajadzētu rasties. Latvijas vieglatlētiem mūsdienīga bāze ir nepieciešama gan ziemā, gan vasarā, tāpēc esmu pārliecināts, ka bāze būs noslogota. Tagad Latvijas vieglatlēti brauc trenēties uz ārzemēm, bet tie ir lieli izdevumi. Labāk šo naudu ieguldīt tepat Latvijā, kur ieguvēji būtu visi. Ziemas arēnu var izmantot arī vasarā, lietainā laikā trenējoties iekšā. Tādējādi treniņprocesu neiespaido klimatiskie apstākļi.
Uz modernu stadionu arī vietējie sportisko aktivitāšu cienītāji labprāt nāktu, tāpēc tam jābūt atklātam stadionam, ko noteiktos laikos pilsētnieki varētu izmantot bez maksas.
Cēsīs varētu rīkot arī vieglatlētikas sacensības Baltijas līmenī gan vasarā, gan ziemā, jo igauņi izteikuši vēlmi rīkot šādas sacensības ne tikai Igaunijā. Jāatzīst, ka viņi vieglatlētikā mums ir daudzus gadus priekšā. Tur ir apmēram desmit ziemas un vasaras arēnas. Mēs paši braucam uz sacensībām Igaunijā, lai sasniegtu augsta līmeņa rezultātus.
Nav tālu arī līdz Krievijai, kur ir ieinteresēti vest savus atlētus uz treniņnometnēm, bet tam nepieciešama augsti attīstīta infrastruktūra. Interesi izrādījuši arī Somijas vieglatlētikas speciālisti.
– Šāds projekts nav realizējams par pašvaldības līdzekļiem, nepieciešams kāds nopietns investors.
– Protams, tas būs dārgs projekts, bet ja reiz kaut ko dara, jādara uz to labāko. Uzbūvēt vienkāršu kluci nav mūsdienīgi, tā ir naudas tērēšana, bet naudu nepieciešams investēt. Cīrulīšos nevar būt tipveida projekts, tam jābūt individuālam risinājumam, jo vieta ir unikāla. Tie, kuri pirmie Latvijā uzbūvēs šādu stadionu, būs tikai ieguvēji.
Ja taps šāda bāze, tai viennozīmīgi būs nacionālās sporta bāzes statuss. Vieglatlētikas savienība gatava uzņemties iniciatīvu, ja redzēsim, ka šai vietai tiešām ir nākotnes redzējums, ka te var tapt Eiropas līmeņa stadions. Tas nekādā gadījumā nevar būt tikai pašvaldības finansējums, tas ir valsts līmeņa projekts, kurā valstij būtu jānāk ar saviem līdzekļiem, jācenšas piesaistīt arī ārvalstu investīcijas. Pilsēta nāk ar savu zemi, un arī ekspluatācija daļēji būtu jāuzņemas pašvaldībai. Vieglatlētikas savienība uzskata, ka Cīrulīšos var būt mūsdienīgs stadions, ja pašvaldība to akceptēs kā ilgtermiņa sporta centra izveidi.
Komentāri