Rīt 1.aprīlis, smieklu jeb joku diena. Diena, kad varam censties piemānīt ģimenes locekļus, radus, draugus un paziņas. Lai arī mums šķiet, ka šajā dienā jokots vienmēr, šai tradīcijai, tāpat kā jebkurai citai, ir savas vēsturiskās saknes. Protams, tas nav granītā iekalts, bet francūži apgalvo, ka tieši pie viņiem sākusies šī tradīcija. Viņi gan 1.aprīli dēvē par aprīļa zivs dienu. Versijas par to vairākas, bet viena vēsta, ka XI gadsimtā Grenoblē no 1.aprīļa līdz 30. jūlijam bijusi aizliegta zveja, lai sargātu zivju mazuļus, un zvejniekus, kuri to pārkāpuši, veduši pilsētas laukumā pie kauna staba. Lai norādītu uz vainu, viņiem ar ogli uz muguras un krūtīm uzzīmēja zivs attēlu. Iespējams, tieši te meklējamas saknes francūžu tradicionālajam 1.aprīļa jokam – nemanāmi piestiprināt citam pie muguras no papīra izgrieztu zivs figūriņu. Kad upuris to pamana, apkārtējie sauc: “Aprīļa zivs!” Līdz mums šis joks atnācis versijā – tev visa mugura balta!
Pat ja ikdiena šķiet drūma, vismaz reizi dienā vajadzētu pasmieties, jo viena minūte smieklu pilnībā aizstāj tableti aspirīna, bet tie iedarbojas divreiz ātrāk. Smiekli palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, kā norāda daži eksperti, tie stimulē imūnsistēmu. Par smieklu ietekmi uz veselību veikti daudzi un dažādi pētījumi, tos pēta īpaša zinātnes nozare – gelotoloģija, un noskaidrots, ka cilvēki, kuri pārcietuši infarktu un ik dienas 30 minūtes smejas un joko, visticamāk, nepiedzīvos otro infarktu, viņi lieto mazāk medikamentu un viņiem ir zemāks asinsspiediens. Smiekli pazemina asinīs stresa hormonu, paaugstina imunoglobulīna līmeni un izturību pret sāpēm. Tātad smiekli ir arī labs naudas taupīšanas līdzeklis, jo nav vairs jātērē zālēm. Un smieties taču var pilnīgi par brīvu un par gandrīz jebko. Pat savā drūmajā spoguļa atspulgā var pamanīt nianses, kas liks pasmaidīt, jo māka smieties par sevi ir samērā augsta pilotāža.
Smiešanās nāk par labu ne tikai psihei, bet arī ķermenim. Tas, kurš vienu minūti smējies, pēc tam jūtas tik atpūties, it kā ceturtdaļstundu būtu relaksējies. Spēja smieties ir izšķiroša arī mūsu izaugsmei: jo vairāk bērni smaida un smejas, jo labāk viņi attīstās.
Smiekliem ir tik daudz pozitīvas iedarbības, ka tie pilnīgi apzināti tiek izmantoti kā terapeitisks līdzeklis, piemēram, slimnīcās. Nav gan informācijas, vai šāds ārstniecības veids tiek izmantots Latvijā, bet pasaulē gan daudzviet.
Smieklu pētnieki konstatējuši, ka tagad pieaugušie skaļi smejas aptuveni sešas minūtes dienā, lai gan pirms 40 gadiem tas darīts trīsreiz vairāk. Ja pieaugušie smejas vidēji 15 reižu dienā, bērni to dara apmēram 400 reizes. Vai tiešām, krājoties gadu nastai, zaudējam māku pasmieties, vai arī ikdiena mūs tā spiež, ka nav laika smieties? Par to liecina arī mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “TNS Latvia” veiktais pētījums, ka tikai puse Latvijas iedzīvotāju piedalās 1.aprīļa izjokošanā. 46 procentiem Latvijas iedzīvotāju 1.aprīlī viens no uzdevumiem ir kādu izjokot, kamēr 13 procentiem – izvairīties no izjokošanas. Pie tam tie galvenokārt ir gados jauni cilvēki. Savukārt 39 procentiem aptaujāto vecumā no 55 līdz 74 gadiem šajā dienā nav nekāda uzdevuma, kas varētu liecināt, ka viņi neiesaistās 1.aprīļa joku spēlēs. Un šādu cilvēku skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaug. Vai tiešām jokiem ikdienā pievēršam arvien mazāku uzmanību? Vēl var piebilst, ka 17 procentiem 1.aprīlis nepatīk, jo tas sabojā garastāvokli vai arī joki viņiem nepatīk vispār.
Atzīšos, man nav īsti saprotams, kā var nepatikt joki, bet cilvēki jau ir dažādi, un ir nācies satikties ar tādiem, ka jau no pirmā acu uzmetiena redzams – labāk nejokot! Bet visu taču var mainīt! Varbūt šis 1.aprīlis būtu labs robežpunkts, lai situāciju uzlabotu. Lai gan tas skan neticami, bet vienmēr, kad jūs smaidāt, vienalga – spontāni vai mākslīgi, garastāvoklis kļūst pozitīvāks. Un labs garastāvoklis ir puse no uzvaras. Smaidiet apzināti vienu minūti, un jums kļūs vieglāk smieties pa īstam.
Kamēr smiešanās nav kļuvusi par dabisku ikdienas nodarbi, jāņem talkā dažādi palīglīdzekļi. Var skatīties smieklīgas komēdijas, lai gan nemaz jau tik viegli nav tās atrast. Itin bieži tās amerikāņu filmas, ko viņi dēvē par komēdijām, latvietim, kura humora uztvere ir nedaudz citā līmenī, pat smaidu neizraisa. Bet kas meklē, tas atrod. Varētu ieteikt piektdienas vakaros vai sestdienās
“TV3” paskatīties Krievijas humora šovu “Greizais spogulis”, kas droši garantē smieklus. Protams, ja skatīsieties ar mērķi pasmieties, nevis ar noskaņojumu “nu ko viņi tur ķēmojas, tādi kā āksti.”
Ja ir pieeja internetam, palasiet joku portālos ikdienas jokus. Varat mēģināt iesaistīties jautrās kompānijās, jo smieties kolektīvā allaž ir labāk nekā vienam. Un iesācējam tas būtu ļoti noderīgi. Pētījumi rāda, ka kompānijā smiekli rodas 30 reizes biežāk nekā situācijās, kad cilvēks ir viens. Acīmredzot smiekli ir īpašs signāls, ko mēs raidām apkārtējiem.
Kad māka smieties būs rokā, sekos nākamais etaps – prasme pasmieties pašam par sevi. Ja tas izdosies, jums vienmēr būs pa rokai labs uzjautrināšanās iemesls un redzēsiet, ka dzīve kļūs vieglāka. Jo viena no smieklu funkcijām – noņemt sasprindzinājumus, kas cilvēkā krājušies gadiem. Tie ir gan fiziskie, gan nervu – emocionālie, gan prāta – psihes sasprindzinājumi. Kad šie sasprindzinājumi ir noņemti, dzīvības strāvas cilvēka organismā var brīvi cirkulēt. Tās cilvēku atveseļo un dara laimīgāku.
Komentāri