Cēsu 2. pamatskolas direktors
Otrā mācību pusgada pirmajā dienā Valsts prezidents Valdis Zatlers rīkoja tikšanos ar skolu direktoriem. Bija pārstāvētas vairāk nekā 40 skolas no visiem Latvijas rajoniem – atšķirīga tipa izglītības iestādes, mazās lauku un lielās Rīgas skolas. Direktoru bija par daudz, lai izveidotos dialogs. Vairāk notika viedokļu uzklausīšana. Manuprāt, Valsts prezidents šo tikšanos rīkoja kā labas gribas žestu, lai pievērstu lielāku uzmanību izglītības sistēmai. Viņš pievērsa uzmanību dažādām problēmām.
Tikšanās laikā tika apspriesti trīs temati – izglītības kvalitāte skolotāju darba vērtēšanā, pēctecības nodrošināšana izglītības dažādās pakāpēs, jaunā mācību standarta ieviešana un reforma mazākumtautību skolās. Reforma sākās pirms vairākiem gadiem, un mazākumtautību skolu direktori no laukiem apgalvoja, ka tā īpašas grūtības vairs nesagādā. Daļa priekšmetu tiek mācīti latviešu valodā. Problēmas reforma joprojām rada daļai Rīgas, Daugavpils un citu pilsētu skolu, kur apkārtējā sabiedrībā ir izteikti krieviska vide.
Visvairāk sarunā tika apspriesta izglītības kvalitātes vērtēšana un finansēšanas modelis. Esmu no tiem, kuri uzskata, ka šajā jomā Latvijā saglabājies sociālistisks modelis – ministrija piešķir finansējumu rajoniem, rajoni sadala skolām. Tālredzīgāk būtu, ja nauda sekotu bērnam un no valsts pa taisno atnāktu uz skolu, būtu tās rīcībā, lai varētu samaksāt pedagogiem atbilstoši darba kvalitātei. Tagad mēs rīkojamies kā ļoti bagāta valsts. Izšķērdīgi uzturam skolu tīklu, bet skolotājiem par darbu samaksājam simboliski. Kāda gan tur kvalitātes vērtēšana? Ja skolotājiem maksās pusotru, divas reizes vairāk un viņiem, lai nopelnītu, nenāksies strādāt papildu slodzi, mēs varēsim nopietni runāt par kvalitātes uzlabošanu un tās novērtējumu.
To, ka cilvēki no malas nevar būt labākie ikdienas darba kvalitātes vērtētāji, apliecina pirms vairākiem gadiem valsts īstenotā skolu direktoru atestācija. Izveidotā sistēma nedeva gaidīto rezultātu, tā vienkārši sabruka.
Izglītības finansēšana jānostāda uz ekonomiskiem pamatiem. Tādā gadījumā, protams, notiks skolu optimizācija un nāksies aizvērt tās lauku skolas, kurās krasi samazinās bērnu skaits. Tagad šīs skolas vairāk veic sociālu funkciju, kalpojot par maza pagasta dzīves centru. Par to mazo lauku skolu direktori stāstīja Valsts prezidentam. Arī es esmu bijis mazas lauku skolas direktors un zinu, kāda nozīme laukos ir skolai, taču uzskatu, ka sociālas funkcijas daudz intensīvāk jāveic citām iestādēm, citādi iznāk, ka skola laukos ir kā tāds bubulis – nebūs skolas un nebūs nekā.
Ja par izglītības kvalitātes vērtēšanu direktoru viedokļi bija atšķirīgi, tad par mācību standartiem tas bija kopīgs. Šogad pilnībā izstrādāts pamatizglītības standarts, bet jau tagad skaidrs, ka tas nav optimāls. Standarta izstrādē piedalījušies labi speciālisti. Katra grupa izstrādājusi prasības savam priekšmetam, bet, ja visu saliek kopā, tad mati ceļas stāvus – kā bērns to vispār lai apgūst! Pamatizglītības standarta prasības visiem ir vienas, bet, manuprāt, paredzēto apjomu var apgūt tikai proģimnāziju klases, kurās apvienojušies izcilākie bērni.
Izglītības ministrijai vajadzētu apzināties, ka bērni ir ļoti atšķirīgi, viņiem ir dažāds domāšanas ātrums, un visiem piemērot vienu standartu ir aplam. Tāpat kā aplam nosodīt skolotājus, ja klase vienlīdz ātri nevar apgūt mācību vielu. Bērni, kuru mācību temps ir lēnāks, nekādā ziņā nav sliktāki, bet valsts prasībām viņi netiks līdzi. Veidojas korekcijas klases, bet arī tajās skolotāju uzdevums tagad ir mācīt pēc tā paša – augstāko prasību standarta. Tādējādi skola uzspiež zīmogus: “Bērns, tu neko nemāki, skolotāj, tu nemāki iemācīt!” Manuprāt, pēc 6. klases vajadzētu būt trīs standartiem, lai tos varētu piemērot mācībām ģimnāzijās, vidusskolās un profesionāli orientētās skolās.
Valsts prezidents Valdis Zatlers necentās izteikt savu viedokli izglītības jautājumos. Pieņemu, ka viņš savu viedokli veido. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri