“Šis jautājums ir ļoti aktuāls. Manu prātu nodarbina globāla problēma – aptaukošanās. Visā pasaulē pieaug cukura diabēta pacientu skaits. Viens ir, kad no medijiem uzzinu par cilvēkiem gigantiem, bet tagad savā ģimenes ārsta praksē sastopu jaunus cilvēkus, kuri sver pat pāri 100 kilogramiem. Drīz mums būs tādi paši cilvēki kā Amerikā, kuri ar ceļamkrānu jāizceļ no gultas, lai viņus varētu apkopt.
Ģimenes ārstu sūtība ir profilaktiskais darbs, un, kā zināms, nepareizā ēšana, neveselīgo, piemēram, pārsaldināto dzērienu lietošana rada arī problēmu – aptaukošanos, kas ir tikai aisberga redzamā daļa. Aptaukošanās izraisa lielus
vielu maiņas traucējumus, aterosklerozi, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabēta attīstību. Vēlāk rodas arī sirds un asinsvadu slimības. No aptaukošanās parādās virkne nopietnu metabolu traucējumu. Kā rāda statistika, Latvijā katrs otrais cilvēks ir aptaukojies. Vēl manu prātu nodarbina (lai gan tendence mainījusies) tas, ka pusaudži ļoti maz nodarbojas ar sportu. Ciešam no totālas mazkustības. Stundām sēžam, kaut varētu iet ārā pastaigāties.
Runājot par bērnu un pusaudžu neveselīgo ēšanu, domāju, ka mums vēl ļoti daudz jāstrādā, informējot, izskaidrojot pareizas ēšanas tradīcijas, paradumus. Cilvēkiem par to ir jāstāsta. Varbūt skolās varētu mācīt par veselīgu ēdienu gatavošanu un ēšanu.
Ģimenes ārstu uzdevums popula-rizēt veselīgu ēšanu. Tomēr arī skolās, jau bērnudārzos jāmāca, kā pareizi ēst, saglabāt veselību, uzturēt sevi labā veselības formā. Negatīvas sekas uz veselību atstāj arī kaitīgie dzērieni, kas, piemēram, pārsaldināti, ir kalorijām pārbagāti un satur daudz ogļhidrātu. Augošs bērns daudz kustas, patērē ogļhidrātus, un enerģija viņam vajadzīga. Bet, ja to par daudz, tas atstāj tālejošas negatīvas sekas
jauno cilvēku organismā.
Pozitīvi vērtēju iecerētos ierobežojumus skolās tirgot neveselīgo pārtiku. Šī jautājuma risināšanā kopīgi jāstrādā vairākiem speciālistiem, tai skaitā dietologiem un mediķiem. Varbūt pat vajadzētu veidot komisiju, kura sekotu, ko skolas bērni ēd. Arī skolēni varētu veikt novērojumus – ko paši ēd. Tie būtu labi zinātniskie darbi – ko pusaudži ēd, kādi ir mūsu ēšanas paradumi, cik daudz sportojam. Varbūt
pavāri varētu izkalkulēt pamatotu ēdienkarti, kurā piedāvātu veselīga uztura variācijas.
Būtībā problēmas atrisināšanai nepieciešama nopietna valsts programma, politiska griba. Profilaktiskais darbs attaisnojas, bet nepieciešami ieguldījumi gan primārajā, gan sekundārajā veselības profilaksē. Bet primārā profilakse valstij ir ekonomiski izdevīgāka. Ja savlaicīgi redzēsim problēmu un tās risinājumu un jau šodien domāsim par augošo bērnu, sekojot līdzi, lai viņš nav pārbarots, bet ir veselīgi paēdis un pietiekami kustas, tad tuvākajā nākotnē Latvijā sabiedrība būs veselāka. Ja par to nedomāsim, problēmas, ko rada šādi pacienti, ieskaitot arī to, ka viņu ārstēšana valstij dārgi izmaksā, nezudīs. Esmu pilnībā par primāro profilaksi.”
Komentāri