Lai nu kas pēdējos mēnešos tiek aprunāts, apspriests katru dienu, tad tā ir vasara. Lauciniekiem skarba, tiem, kuri vēlas baudīt atpūtu pie ūdeņiem, jauka. Un katram sava taisnība un vērtību skala.
Tāpat kā sausums, zāles trūkums pļavās, neuzdīgušie burkāni un gurķu laistīšana sarunu tēmās starp mazdārziņu saimniekiem neizbēgami ir Kolorado vaboles. Katrs, kurš iestādījis kaut pāris kartupeļu, ir saticis šo kaitēkli. Ja laikus nepamanīs, pēc pāris nedēļām no zaļajām lapām pāri paliks vien apgrauzti kāti. Dzirdēts kādu asprāti smejam, ka latvieši ir lasītāju tauta: ziemā lasa grāmatas, no pavasara līdz rudenim meža veltes, bet, ja daba skopa, lasa Kolorado vaboles.
Ja gribi ko izaudzēt, par zemē sēto un stādīto jārūpējas. Un rūpes ir gan nebeidzamas, gan brīžam bezjēdzīgas. Visekoloģiskākais, vienkāršākais un efektīvākais līdzeklis ir Kolorādo vaboļu nolasīšana. Tad nu staigā no rīta līdz vakaram gar vagām un lasi, atliek pagriezties, un atkal kāda zaļsvīrainīte skatās pretī. Ja aug 20 kartupeļu ceri un dienas vadi dārzā, vaboļu lasīšana var būt vien tāda veselīga kustību maiņa pēc ravēšanas. Ja 200 – vairs nav tik viegli, nemaz nerunājot, ja dārzā iestādīti kartupeļi kuplai saimei. Protams, var vaboles un kāpurus nopurināt. Bet, lai gan tikai mazas radībiņas, tie ātri atradīs lakstu un uzrāpsies pie barības galda.
Nu jau jāsaka, ka vecos laikos, nerunājot par tiem pirms gadiem 50, kad Latvijā Kolorado vaboļu nebija, bet vēl nesenā vakardienā kaitēkļus indēja ar šodien aizliegtiem līdzekļiem. Katra kartupeļu aizsargātāja sastāvā izrādījās kāda īpaši kaitīga viela, līdzekļa sastāvu pamainīja, lai var droši miglot. Tikai nu jēga maza, nopērc aizsarglīdzekli, nomiglo kartupeļu lakstus, pēc pāris dienām vabolītes atkal smaida pretī. Skaidrs, ka var pirkt pieejamos līdzekļus, bet to vienīgā ietekme ir uz maku, ne kaitēkļiem. Te nav stāsts par kartupeļu audzētājiem – lauksaimniekiem, bet mazdārziņu kopējiem.
Latvieši ir radoši un krīzes situācijās izmanto to, kas pie rokas. Kā tik katrs nav eksperimentējis, kādus šķidrumus un šķīdumus kartupeļu laksti nav pārdzīvojuši. Padomu ir bezgala daudz, bet izrādās, kas vienā tīrumā derējis, citā ne visai. Efektīvs sargs pret dažādiem kaitēkļiem esot samtenes, kliņģerītes. Varbūt, bet vaboles ir drosmīgas, arī šīs smaržīgās puķes tās nemaz neattur. Var kartupeļu lakstus nosmidzināt ar skuju ekstraktu, runā, ka vaboles apmulst, ka nokļuvušas nepareizā vietā. Bet, vai dodas prom, tas gan nav noskaidrots. Dažs gatavo nātru ekstraktu, cits dažādu maisījumu uzlējumus, kur vībotnes, kaņepes, samtenes. Diezgan iecienīts ir etiķūdens, sinepju šķīdums. Vēl arī tabakas uzlējums. Tiesa, tā ir izsmēķu praktiska izmantošana. Izmēģināta arī vaboļu virca, ko gatavo no pašām Kolorado vabolēm. Bet arī kaitēkļiem dzīve ir svarīgāka par nāvi. Kā aizsarglīdzeklis pret dažādiem augu kaitēkļiem bieži vien tiek minēta “Coca cola”.
Cik litru visdažādāko šķīdumu šovasar nonāk augsnē? Un kādi izaugs kartupeļi, saņēmuši tik daudzveidīgu vielu buķeti?
Tā dīvaini sanāk, ja padomā, ko tik zinātnieki neizdomā. Arī to, kā atbaidīt odus, ērces, tikt galā ar mušām. Nu ja, tie ir nepatīkami cilvēkiem. Bet kartupelis ir pārtika. Tiesa, tā veikalu plauktos netrūkst, bet tomēr gribas pašam ziemai izaudzēt kaut maisiņu. Vai tiešām nākamajos gados kartupeļu lapgrauzis gūs uzvaru? Nebūs kartupeļu, tās barosies ar citiem nakteņiem – tomātiem, baklažāniem. Tik maza, zaļsvītraina vabolīte, bet tāda uzmanība! Atliek cerēt uz zinātniekiem vai to, ka kāda liga atgadīsies pašai populācijai. Gribas taču celt galdā paša dārzā izaudzētus kartupeļus.
Komentāri