Par izmaiņām valsts budžetā. Otrajam pusgadam veikta naudas pārdale par labu reģioniem. Papildu nauda piešķirta konkrētiem projektiem. Naudas sadale starp rajoniem nav vienāda, nozīme acīmredzot ir bijusi arī pašvaldību vadītāju aktivitātei un iespējai piešķirto naudu līdz budžeta gada beigām izlietot konkrētiem nolūkiem. Visvairāk naudas pārdalē dabūjuši: Bauskas rajons – Ls 2.847.387; Madonas – Ls 2.194.739; Cēsu – Ls 1.758.510; Valmieras – Ls 1.607.498; Valkas rajons – Ls 1.299.638. Vidzemnieki nav palikuši tukšā. No Cēsu rajonam papildus piešķirtās naudas visvairāk ticis: jaunās pamatskolas celtniecībai Cēsīs – Ls 300.000; rajona slimnīcai neatliekamās medicīniskās palīdzības pilnveidošanai stacionārā – Ls 200.000; Priekuļu tehnikuma sporta zāles remontam – Ls 182.000; Straupes pagasta sporta zāles pabeigšanai – Ls 150.000; Jaunpiebalgas vidusskolas sporta zāles celtniecībai – Ls 100.000. Slimnīcu sakārtošanai valstī piešķirti 12,5 miljoni latu, pašvaldību objektiem – 10 miljoni, vētras un plūdu radīto zaudējumu segšanai – 1,2 miljoni, autoceļu uzlabošanai – 5 miljoni latu. Tik lielas summas, izdarot pusgada izmaiņas budžetā, līdz šim nekad reģioniem nav iedalītas.
Par neprivatizētiem dzīvokļiem. Izplatītajām baumām, ka no nākamā gada 1. janvāra pašvaldības varēs pārdot līdz tam neprivatizētos dzīvokļus, nav nekāda pamata. Uz šādu soli valdība neies. Taču iedzīvotājiem der izmantot laiku, kamēr dzīvokļus vēl var privatizēt par sertifikātiem.
Par Latvijas flotei iepirktajiem karakuģiem. Valstī jūtams satraukums par šo darījumu. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka pirkums ir nepamatots, neizdevīgs un nevietā. Taču aizsardzības vajadzībām piešķirto naudu, īpaši pēc iestāšanās NATO, varam izmantot tikai šim nolūkam. Tad arī jālemj, kam izdevīgāk naudu izlietot – kuģiem, lidmašīnām, šaujamieročiem vai… Mums svarīgi atbrīvot Baltijas jūru no otrā pasaules kara mīnām, to tajā vēl bezgala daudz. Tam arī nepieciešami mīnu kuģi. Tā ir ne tikai Baltijas valstu, bet visas ES problēma.
Par 2006. gada budžetu. Valdība jau daudz izdarījusi tā projekta veidošanā. Situācija ir sarežģīta. Lai noturētu nelielu budžeta deficītu, vismaz šī gada līmenī, pietrūkst 150 miljonu latu. 6. septembrī par to atkal spriedīsim Ministru kabineta sēdē. Mazās pensijas palielināsim par sešiem latiem. Paredzēts palielināt skolotāju, kultūras un tiesu darbinieku algas. Visiem valsts budžeta apmaksātajiem sektoriem, kuri prasa darba algas paaugstināšanu, to nevarēs izdarīt.
Par inflāciju. Lai cīnītos ar inflāciju, izveidota darba grupa. Plānā iekļauti 20 pasākumi, kuri veicami. Inflācijas pieaugumu vispirms veicina cenu celšanās trīs jomās: pārtikas produktiem, komunālajiem pakalpojumiem un degvielai. Protams, ir vēl citi sektori, bet mazāk būtiski, piemēram, transporta pakalpojumi, veselības aprūpe. Aug deggāzes cenas, taču tās ir vēl par 30 procentiem mazākas nekā Eiropā. Tātad līdzšinējais nav pēdējais gaidāmais gāzes cenu kāpums.
Pašreizējā sešu procentu inflācija valstī nav katastrofāla, tādēļ ārkārtējus pasākumus tās samazināšanai valdība neveiks, tikai kārtējos. Varēja būt noturīgāka valsts regulatora loma apkures tarifu palielināšanā, ar šo lēmumu nesteigties, bet pamatīgi izanalizēt situāciju un vispirms meklēt citus izejas ceļus.
Nedrīkst ļaut augt hipotekārā kredīta procentiem, lai nesagrautu nekustamā īpašuma tirgu.
Komentāri