Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs
Ņemot vērā Cēsu 800 gades rīkošanā iegūto pieredzi un šo svinību devumu – iespēju pilsētu parādīt kā kultūras norišu centru, domē pieņēmām priekšlikumu šovasar Cēsīs sarīkot vēl nebijušu mākslas festivālu. Esmu pateicīgs Mākslas festivāla Cēsis 2007 iniciatoriem – Jurim Žagaram, Indrai Lūkinai, Rīgas māksliniekiem un visiem, kas atsaucās, lai Cēsīs īstenotu tik vērienīgu ideju. Domē, diskutējot par vasaras pasākumiem, viņi pārliecināja, ka liela mēroga festivāla sarīkošana mums ir pa spēkam.
Festivāla sagatavošana ir komandas darbs. Jau Cēsu 800 gades svinības pierādīja, ka varam izveidot spēcīgu komandu. Šo potenciālu atkal apvienojām, lai īstenotu visai ambiciozu mērķi – radītu mākslas festivālu, kas Latvijas kultūras dzīvē izraisītu lielu rezonansi.
Ieskicējot 2007. gada vasaras notikumu kalendāru, sākumā nebija vienprātības par to, kas Cēsīm vairāk vajadzīgs, ar ko tās popularizēsim. Tāpēc vasaras sākumā notika pilsētas svētki Cēsīm tik ierastajā viduslaiku stilā, bet vasaras otrajā pusē mākslas festivāls. Esot domes priekšsēdētāja amatā, apzinos, ka pilsētas dome viena pati nespēj finansēt un organizēt tik vērienīgus pasākumus, kāds bija mākslas festivāls. Domes uzdevums ir veidot labvēlīgu augsni māksliniecisku ideju īstenošanai, no mums gaida viedokli par iesniegtajiem priekšlikumiem. Tos, kas svētku rīkošanā uzņēmās galveno lomu, mēs atbalstījām ar līdzdarbošanos un finansiāli.
Man ir jautājuši, kāpēc Mākslas festivāla Cēsis 2007 reklāmās rīkotāju un sponsoru vidū nav nosaukta Cēsu dome, bet rakstīts, ka festivālu piedāvā Cēsu pilsēta un Cēsu Pils ģilde. Ar Cēsu Pils ģildi šajā notikumā veidojām vienotu komandu. Tajā iesaistījās ne tikai pilsētas domes, arī kultūras centra un Vidzemes vēstures un tūrisma aģentūras darbinieki.
Jauno tradīciju – mākslas festivālu – reklamē logo, kas vizuāli atgādina taureni – mākslu brīvo lidojumu – un reizē arī ļauj saskatīt bezgalības zīmi. Logo ietver dziļu domu. Strādājam tā, lai festivālam, kas apvieno dažādas mākslas, būtu ilgstoša nākotne. Ar to mēs atbildam uz jautājumu – kā Cēsu vārds izskanēs nākotnē. Mēs apvienosim senatni ar mūsdienām, izmantojot iespējas, ko dod pilsētas vēsture un ģeogrāfiskais stāvoklis. Iespējas ir gan uzņēmējiem, gan radošiem cilvēkiem. Taču, lai Cēsis no gada uz gadu kļūtu par mākslas dzīves centru Vidzemē, mums vēl daudz jāstrādā. Blakus ir Valmiera un Sigulda, kas arī pie tā piestrādā. Ja mēs tiešām gribam, lai Cēsis ļaužu apziņā asociētos kā kultūras notikumu pilsēta, tad latiņa jātur pietiekami augstu, mākslas dzīvē jānāk ar plašu, kvalitatīvu piedāvājumu, kāds tas bija šovasar.
Esam iecerējuši, ka mākslas festivāls Cēsīs kļūs par kultūras notikumu ne tikai Latvijas mērogā, bet arī ārpus tās. Tik ambiciozi ir mūsu nodomi. Pirmais festivāls pierādīja, ka spējam sasniegt diezgan augstus mērķus. Par festivāla piedāvājumu kopumā saņemtas pozitīvas atsauksmes, kaut modernās mākslas izstāde izraisījusi dažādus viedokļus. Taču tieši tas parādīja, ka māksla veic savu uzdevumu, tā nevienu skatītāju neatstāj vienaldzīgu – liek gan priecāties, gan sašust.
Tagad, kad bijusī alus rūpnīca veiksmīgi izmantota mākslas mērķiem, ir atsākusies diskusija par to, vai pašvaldības īpašumā nepieciešams pārņemt šo vecpilsētas teritoriju. Tagadējie īpašnieki kā rūpnīcas teritoriju, tā arī seno pils klēti festivāla vajadzībām atļāva izmantot par velti. Paldies par to. Diskusijā meklēsim atbildes, vai tagad iespējams tas, ko pirms gadiem nevarējām. Alus darītavai aizejot, par vecpilsētas ēkām tika prasīta samaksa, kuru pašvaldība nevarēja atļauties.
Esmu pārliecināts, ka mākslas festivāls nākošgad piedāvās ne mazāk intriģējošu programmu. Šogad paveikto izvērtēsim, kad no notikuma būsim distancējušies. Analizēsim arī izdevumus un ieņēmumus. Festivāla bilance ir pāri par 140 tūkstošiem latu. Divas trešdaļas no izdevumiem sedza sponsori. Paldies par to, ka mūsu piedāvājums viņus ieinteresēja. Patīkami, ka finanses ļāva festivālā veikt sociālu akciju – ekonomiski mazaizsargātiem cilvēkiem varējām piedāvāt koncertus un vienu izrādi apmeklēt bez maksas.
Pašlaik esam apturējuši diskusiju par to, kur Cēsīs jābūt lielajai koncertzālei, jo veiktas nopietnas iestrādes, lai par modernu koncertzāli pārtaptu kultūras centra zāle. Top projekts, saņemti solījumi, ka valsts šim mērķim piešķirs finansējumu. Esam uz Cēsīm aicinājuši ekspertus, kuri kultūras centra lielo zāli atzinuši par arhitektoniski un akustiski piemērotu, lai tā nākotnē kalpotu kvalitatīvai koncertdzīvei. Iecerēts, ka pēc rekonstrukcijas zāle vienlaicīgi varētu uzņemt ap 700 klausītāju. Esam domājuši par to, lai pēc nama rekonstrukcijas tajā atrastos vieta Cēsu mūzikas vidusskolai.
Kultūras centra pārbūves laikā un arī pēc tam pārmaiņas skars amatiermākslas kolektīvus. Nav nekādu domu par to, ka kāds kolektīvs varētu zaudēt pašvaldības atbalstu. Domes atbalsts būs. Pilsētā ir nenoslogotas zāles, kur varētu notikt mēģinājumi, ir skatuves, kur uzstāties.
Diskusijas par sagaidāmajām pārmaiņām Cēsu kultūras dzīvē vēl būs karstas. Esmu apmierināts, ka cilvēki grib izteikt viedokli. Tie ir atšķirīgi, bet būtu nepieņemami, ja Cēsu kultūras dzīve kļūtu tik remdena kā pīļu dīķis un cēsnieki apmierinātos ar priekšnesumiem, kuros savējie aplaudē savējiem. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri